Atzinums

Lūdzam papildināt 107. punktu ar pirmsskolas izglītību.

Satversme un Izglītības likums garantē ikvienam bērnam, tostarp starptautiskās aizsardzības saņēmēju bērniem, tiesības uz bezmaksas un iekļaujošu pimsskolas izglītību, pamatizglītību un vidējo izglītību, neatkarīgi no mantiskā vai sociālā stāvokļa, tautības, etniskās izcelsmes, reliģijas, veselības stāvokļa vai dzīvesvietas. Izglītojamajiem tiek nodrošināti atbalsta pasākumi, atbalsta personāls un individuālais izglītības programmas apguves plāns, īpašu uzmanību veltot valsts valodas apguvei.

Lūdzam precizēt 97. punktā minēto par 17 mazākumtautībām Latvijā. Lūdzu skatīt iebidumu un pamatojumu iepriekš, ko Latvijā uzskatām par mazākumtautībām.

-

Lūdzam papildināt ziņojuma 3.11. sadaļu:
1.Bērnu no 5 gadu vecuma izglītošana Latvijā ir obligāta. Pašvaldībām savā administratīvajā teritorijā ir jānodrošina pirmsskolas izglītības pieejamība visiem bērniem, kas sasnieguši 1,5 gadu vecumu.
2.Latvijā 2021. gadā tika izstrādātās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", kur viens no mērķiem ir Atbalsts ikviena izaugsmei.
3. 2025. gadā Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu "Iekļaujošās izglītības attīstībā visās izglītības pakāpēs", kur ir izstrādāts turpmākās rīcības plāns iekļaujošās izglītības attīstībai.

-

Lūdzam precizēt 38. punktu.

Izglītība, cilvēktiesības un medijpratība: līdz  2023.gadam Latvijā pilnībā ieviests kompetenču pieejā balstīts mācību saturs no pirmsskolas līdz vidusskolai: caurviju prasmes ir kritiskā domāšana, problēmrisināšana, pilsoniskā līdzdalība un medijpratība. Mācību saturā sistemātiski iekļauti temati par cilvēktiesībām, diskriminācijas novēršanu, naida runu, rasismu un antisemītismu. Valsts regulāri finansē pedagogu profesionālās pilnveides kursus neiecietības un diskriminācijas novēršanas jautājumos. Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguve tiek finansēta interešu izglītībā un vidējās izglītības specializētajā kursā “Mazākumtautību valoda un literatūra”.

Lūdzam precizēt 27. punktā apgalvojumu, ka Latvijā ir 529 aktīvas mazākumtautību organizācijas.


Atbilstoši Latvijas pašas definētai pozīcijai 2005. gadā pievienojoties Eiropas Padomes Vispārējai nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijai, uz kuru savos nolēmumos atsaucas arī Satversmes tiesa, "Latvija par kritērijiem indivīda piederībai pie mazākumtautības atzinusi kultūras, reliģijas un valodas atšķirību, pilsonību un konkrētās mazākumtautības vēsturisko saikni ar Latviju".
Satversmes tiesa lietā 2018-12-01 atgādina, ka atbilstoši likuma "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību" 2.pantam: "Personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder nacionālajai minoritātei (izcelts – IZ) Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet kas sevi identificē ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka izņēmumus". Jāpiebilst, ka Satversmes 114.pantam jābūt harmonijā ar šo Latvijas pozīciju.
Atbilstoši 1935. gada statistikai, Latvijā bija šādas etniskās grupas: krievi, ebreji, baltkrievi, vācieši, poļi, lietuvieši, igauņi un dažas citas nelielas etniskās grupas, piemēram, romu tauta. Pēc neatkarības atjaunošanas, ja šīs etniskās grupas sevi ir saglabājušas Latvijas teritorijā, var uzskatīt, ka pilsoņi, kas sevi identificē arī šīm etniskām grupām veido vēsturiskās mazākumtautības. Padomju laika iebraucēji bija vai nu migranti vai arī PSRS okupācijas karaspēkam un varas institūcijām piederīgas personas. Pasaules prakse neuzrāda piemērus, kad migranti tiktu automātiski definēti kā mazākumtautība.

Lūdzam papildināt tekstu ar aktīvas mazākumtautību un citu Latvijā dzīvojošu tautību organizācijas.

Lūdzam papildināt 97. punktu.

mazākumtautību un citu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras tradīciju saglabāšanu.

Lūdzam papildināt 95. un 96. punktu.

mazākumtautību un citu tautību.

Lūdzam precizēt 95. punkta teikuma daļu: "12,5 tūkstoši skolēnu".

12,5 tūkstoši izglītojamo.

Lūdzam precizēt 83. punktu.

Kopš 2023.gada 31.decembra noslēdzies ES fondu projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030), kura ietvaros izstrādātas pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts vadlīnijas, standarti un programmu paraugi, nodrošinot kompetencēs balstītu mācību saturu no pirmsskolas līdz vidusskolai. Izglītības iestāžu akreditācijas procesā viena no būtiskajām vērtēšanas jomām ir iekļaujoša vide: fiziski un emocionāli droša, pozitīva mācību vide un izglītojamo motivācija.

 

Lūdzam precizēt 46. punktu.

Latvijas tiesību akti atbalsta bērna agrīno attīstību ģimenē un  vecāku līdzsvaru ar darbu: bērnu kopšanas atvaļinājums un vecāku pabalsts pieejams līdz 1,5 gadu vecumam, obligātā iesaiste pirmsskolas izglītībā no 5 gadu vecuma, savukārt 88% vecāku izvēlas bērnam sākt pirmsskolas izglītību no 3 gadu vecuma.