Atzinums

Ieroču aprites likuma 70.panta pirmā daļa noteic, ka fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības izveidot šautuves tām piederošā vai to valdījumā vai turējumā esošā nekustamajā īpašumā. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai, otrās un trešās kategorijas šautuves izveidei un darbībai nepieciešama pašvaldības atļauja. Atļauju anulē, ja tās saņēmējs pārkāpj šā likuma prasības. Savukārt 70.panta trešā daļa paredz, ka prasības šautuvju izveidošanai un darbībai, kā arī kārtību, kādā izsniedzama un anulējama atļauja šautuves izveidošanai un darbībai, nosaka Ministru kabinets.
Ieroču aprites likuma 95.pants noteic, ka šā likuma 94.pantā minētajām valsts un pašvaldību institūcijām, tai skaitā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ir tiesības izveidot šautuves bez pašvaldības atļaujas atbilstoši šo institūciju darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka Noteikumos ietvertās prasības ir attiecināmas uz fizisko un juridisko personu izveidotajām šautuvēm, bet neattiecas uz Nacionālo bruņoto spēku izveidotajām šautuvēm. 
Norādams, ka Ieroču aprites likums ir vispārējais regulējums, kas paredz, ka attiecīgo institūciju ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprites, kā arī treniņšaušanas kārtību nosaka šo institūciju darbību reglamentējošie normatīvie akti (Ieroču aprites likuma 94.panta pirmā daļa). Tādējādi institūcijas, ņemot vērā tām noteikto kompetenci, nosaka, kādus ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus (tostarp arī tādus (piemēram, standarta kājinieku ieročus (AK-4 un G-36), kas nav pieejami apritē fiziskām vai juridiskām personām) tās izmanto, kāda būs to aprites, kā arī treniņšaušanas kārtība, tādējādi nodrošinot efektīvu tām noteikto uzdevumu veikšanu. Ieroču aprites likuma 94.panta pirmajā daļā minētā institūcija, ņemot vērā tās rīcībā esošos ieročus, šautuvi ierīko un izmanto tā, lai novērstu kaitējumu cilvēkiem, dzīvniekiem, mantai un videi šautuvē un ārpus tās. Tādējādi prasības šautuves izveidei un darbībai nosaka pati institūcija.
Līdz ar to, ja projektā ietverto grozījumu mērķis ir tos attiecināt uz Nacionālo bruņoto spēku izveidotajām šautuvēm, tad šādi grozījumi nav nepieciešami pēc būtības. Institūcijas savu darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos var ietvert regulējumu, kas ir atšķirīgs no Ieroču aprites likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos ietvertā vispārējā tiesiskā regulējuma, tai skaitā arī attiecībā uz šautuves ierīkošanu un darbību, vienlaikus vērtējot attiecīgos riskus un nodrošinot nepieciešamos drošības pasākumus.
 

-

Noteikumu 10.8. un 10.9. apakšpunkts nosaka nevis aizliegumus, bet gan prasības bīstamās zonas konfigurācijai un tās izmēriem (jeb atbilstoši Noteikumu 1.punktam – prasības šautuves izvietošanai un darbībai) gadījumos, kad atklātā šautuvē ar aizsargvaļņiem vai aizsargkonstrukcijām, kurās paredzēts izmantot šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, notiek šaušana ar automātiskās darbības garstobra-vītņstobra šaujamieročiem neatkarīgi vai šaušana notiek automātiskajā vai pusautomātiskajā režīmā. Šāda prasība tika paredzēta, lai nodrošinātu drošību atklātā tipa šautuvē, kā arī drošību apkārtējai videi, personām u.c., it īpaši ņemot vērā, ka nav izslēgta tehnisko kļūmju iespēja, kā arī cilvēciskais faktors, proti, neuzmanības kļūda, pārslēdzot pārslēdzēju, vai ārējo faktoru ietekme kā rezultātā var notikt pāreja no pusautomātiskā šaušanas režīma uz automātisko šaušanas režīmu bez lietotāja apzinātas rīcības.
Līdz ar to nav atbalstāms, ka fizisko un juridisko personu izveidotajās šautuvēs tiktu pazeminātas drošības prasības, attiecinot tās tikai uz automātiskās darbības garstobra-vītņstobra šaujamieročiem automātiskajā režīmā.
 

-

Ieroču aprites likuma 70.panta pirmā daļa noteic, ka fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības izveidot šautuves tām piederošā vai to valdījumā vai turējumā esošā nekustamajā īpašumā. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai, otrās un trešās kategorijas šautuves izveidei un darbībai nepieciešama pašvaldības atļauja. Atļauju anulē, ja tās saņēmējs pārkāpj šā likuma prasības. Savukārt 70.panta trešā daļa paredz, ka prasības šautuvju izveidošanai un darbībai, kā arī kārtību, kādā izsniedzama un anulējama atļauja šautuves izveidošanai un darbībai, nosaka Ministru kabinets.
Ieroču aprites likuma 95.pants noteic, ka šā likuma 94. pantā minētajām valsts un pašvaldību institūcijām ir tiesības izveidot šautuves bez pašvaldības atļaujas atbilstoši šo institūciju darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka Noteikumos ietvertās prasības ir attiecināmas uz fizisko un juridisko personu izveidotajām šautuvēm.
Norādams, ka Ieroču aprites likums ir vispārējais regulējums, kas paredz, ka attiecīgo institūciju ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprites, kā arī treniņšaušanas kārtību nosaka šo institūciju darbību reglamentējošie normatīvie akti (Ieroču aprites likuma 94.panta pirmā daļa). Tādējādi institūcijas, ņemot vērā tām noteikto kompetenci, nosaka, kādus ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus (tostarp arī tādus (piemēram, standarta kājinieku ieročus (AK-4 un G-36), kas nav pieejami apritē fiziskām vai juridiskām personām) tās izmanto, kāda būs to aprites, kā arī treniņšaušanas kārtība, tādējādi nodrošinot efektīvu tām noteikto uzdevumu veikšanu. Ieroču aprites likuma 94.panta pirmajā daļā minētā institūcija, ņemot vērā tās rīcībā esošos ieročus, šautuvi ierīko un izmanto tā, lai novērstu kaitējumu cilvēkiem, dzīvniekiem, mantai un videi šautuvē un ārpus tās. Tādējādi prasības šautuves izveidei un darbībai nosaka pati institūcija.
Līdz ar to, ja projektā ietverto grozījumu mērķis ir tos attiecināt uz Nacionālo bruņoto spēku izveidotajām šautuvēm, tad šādi grozījumi nav nepieciešami pēc būtības. Institūcijas savu darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos var ietvert regulējumu, kas ir atšķirīgs no Ieroču aprites likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos ietvertā vispārējā tiesiskā regulējuma, tai skaitā arī attiecībā uz šautuves ierīkošanu un darbību, vienlaikus vērtējot attiecīgos riskus un nodrošinot nepieciešamos drošības pasākumus.
Tāpat vēršama uzmanība, ka atbilstoši Ieroču aprites likuma 94.pantai pirmajai daļai arī treniņšaušanas kārtību nosaka attiecīgās institūcijas darbību reglamentējošie normatīvie akti. Tādējādi, arī gadījumos, ja Nacionālie bruņotie spēki treniņšaušanas nolūkā vēlas izmantot fizisko un juridisko personu šautuves, kurās atļauts izmantot attiecīgos automātiskās darbības garstobra - vītņstobra šaujamieročus, tie to veiks atbilstoši Nacionālie bruņoto spēku noteiktajai kārtībai (piemēram, kad un kādos gadījumos notiks šaušana automātiskajā režīmā) un Juridiskā departamenta ieskatā projektā ietvertie grozījumi nav nepieciešami.
 

-

Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 494 "Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi" (turpmāk - Noteikumi) 10.8. un 10.9. apakšpunkts nosaka prasības bīstamās zonas konfigurācijai un tās izmēriem (jeb atbilstoši Noteikumu 1.punktam – prasības šautuves izvietošanai un darbībai) gadījumos, kad atklātā šautuvē ar aizsargvaļņiem vai aizsargkonstrukcijām, kurās paredzēts izmantot šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, notiek šaušana ar automātiskās darbības garstobra-vītņstobra šaujamieročiem neatkarīgi vai šaušana notiek automātiskajā vai pusautomātiskajā režīmā. Šāda prasība tika paredzēta, lai nodrošinātu drošību atklātā tipa šautuvē, kā arī drošību apkārtējai videi, personām u.c., it īpaši ņemot vērā, ka nav izslēgta tehnisko kļūmju iespēja, kā arī cilvēciskais faktors, proti, neuzmanības kļūda, pārslēdzot pārslēdzēju, vai ārējo faktoru ietekme kā rezultātā var notikt pāreja no pusautomātiskā šaušanas režīma uz automātisko šaušanas režīmu bez lietotāja apzinātas rīcības.
Līdz ar to nav atbalstāms, ka fizisko un juridisko personu izveidotajās šautuvēs tiktu pazeminātas drošības prasības, attiecinot tās tikai uz automātiskās darbības garstobra-vītņstobra šaujamieročiem automātiskajā režīmā.
 

-