Atzinums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi"  68.2. un 68.3. apakšpunktā noteikto, grozījumu likumprojekta ievaddaļā norādāms grozāmā likuma nosaukums attiecīgā locījumā un norāde uz likuma un tā grozījumu publikācijām laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (laikraksta nosaukums, attiecīgo laikraksta numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums). Skat. piedāvāto redakciju.

Izdarīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 14. nr.; 2008, 12., 16. nr.; 2009, 2., 3., 9., 10., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 47., 205. nr.; 2011, 148. nr.; 2012, 189. nr.; 2014, 57. nr.; 2015, 118. nr.; 2016, 241. nr.; 2018, 204. nr.; 2019, 108. nr.; 2020, 223. nr.; 2021, 52. nr.; 2022, 128. nr.; 2024, 246. nr.) šādu grozījumu:

Likumprojektā ietvertais grozījums paaugstināt dienestā pieņemšanas vecumu, nosakot, ka personu var pieņemt dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai nevar tikt pilnībā atbalstīts, jo saskaņā ar šobrīd esošo normatīvo regulējumu - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk - Dienesta gaitas likums) 46. panta pirmo daļu – amatpersona var dienēt līdz 50 gadu vecumam.
Dienesta gaitas likuma 46. pants paredz tādu kārtību, ka dienests noteikti var tikt turpināts tikai līdz 50 gadu vecumam, bet pēc šā vecuma sasniegšanas iestādei ir rīcības brīvība izlemt, vai un uz cik ilgu laiku attiecīgā persona var turpināt dienestu. Dienesta gaitas likuma 46. panta otrā daļa noteic, ka, ņemot vērā dienesta nepieciešamību, amatpersonas fiziskās un profesionālās spējas, kā arī veselības stāvokli, iestādes vadītājs amatpersonai var pagarināt dienesta laiku ne ilgāk kā līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai. Tādējādi 50 gadu vecuma sasniegšana ir apstāklis, kas pats par sevi dod iespēju dienesta attiecības izbeigt, ja vien iestāde nesaskata konkrētajā gadījumā pieļaujamību (personas spējas) un nepieciešamību dienesta attiecību turpināšanai.
Pēc likumprojektā piedāvātā regulējuma var izveidoties situācija, ka gadījumā, ja persona dienestam pieteiksies 49 gadu vecumā, tā var nodienēt pavisam neilgu laiku un sasniegt Dienesta gaitas likuma 46. panta pirmajā daļā noteikto vecumu, kā rezultātā šī persona būtu vai nu jāatvaļina no dienesta vai arī jāpagarina dienests saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 46. panta otro daļu. 
Ņemot vērā minēto ir nepieciešams attiecīgi salāgot vecumu pieņemšanai dienestā un tiesības turpināt dienestu.

-

Svītrojams vārds "jaunu".
Piedāvātajā 2.³ daļas redakcijā panta daļa rakstāma arābu cipariem, liekot tos iekavās. Punkts nav jāliek. Skat. piedāvāto redakciju. 

papildināt ar 2.³ daļu šādā redakcijā:
"(2³) Iestādes vadītājs nosaka amatus, kuros var pieņemt personas, kuras vecākas par 40 gadiem".

Piedāvātie grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk - Dienesta gaitas likums) 7.pantā paredz tā papildināšanu ar jaunu 2.³ daļu šādā redakcijā: "(2.³) Iestādes vadītājs nosaka amatus, kuros var pieņemt personas, kuras vecākas par 40 gadiem". Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.punkta sadaļā "Risinājuma apraksts" attiecībā uz minēto grozījumu ir norādīts, ka: "Vienlaikus tiek noteikts, ka iestādes vadītājs nosaka amatus, kuros var pieņemt personas, kuras ir vecākas par 40 gadiem. Šādas iestādes vadītāja tiesības ir obligāti nepieciešamas, jo katras iestādes dienesta specifika nosaka to, kuros amatos minētās personas var dienēt amata pienākumu specifikas dēļ. Katras iestādes vadītājam būs iespēja lemt, vai izmantot šo iespēju un kuriem amatiem to izmantot."
Šāda grozījuma nepieciešamība ir vērtējama skeptiski, jo, ja Dienesta gaitas likumā netiek noteikti konkrēti kritēriji (nosacījumi) attiecībā uz amatiem, kuros dienestā var pieņemt personas, kuras vecākas par 40 gadiem (turpmāk - amatu pretendenti), tad pēc būtības likumdevējs piešķir iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai neierobežotu rīcības brīvību, lemjot par konkrētā amata pretendenta pieņemšanu dienestā un iecelšanu attiecīgā amatā. Proti, minētie amatu pretendenti, ja vien tie atbilst arī citām attiecīgajam amatam noteiktajām prasībām, var tikt iecelti jebkurā vakantā amatā. Papildus norādāms, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta regulējumam iestādes vadītājs jau patlaban ir apveltīts ar tiesībām brīvi pārvaldīt iestādes personāla resursus. Līdz ar to nav saprotams, kāpēc Dienesta gaitas likumā būtu nepieciešams ietvert tādu tiesību normu, kas faktiski iestādes vadītājam uzliek par pienākumu pašam ierobežot savu rīcības brīvību personāla komplektēšanas jomā.

-

Izvērtēt šā likumprojekta turpmākās virzības lietderību, ņemot vērā to, ka Iekšlietu ministrija, izpildot Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdē doto uzdevumu (MK sēdes protokols Nr.38, 2.§, 9.punkts), ir iesniegusi Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē likumprojektu "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā" (24-TA-2353), kas cita starpā pēc būtības aptver arī šajā likumprojektā piedāvātos grozījumus.

-

VUGD ieskatā nepieciešams vērtēt, vai vispār ir nepieciešams vecuma ierobežojums pieņemšanai dienestā, jo personas spējas pildīt dienesta pienākumus nosaka personas fiziskās sagatavotības atbilstība, Medicīniskās ekspertīzes komisijas novērtējums un atbilstība potenciāli ieņemajamam amatam. Bez tam, izslēdzot 7.panta otro daļu, nākotnē tiek liegta iespēja pieņemt dienestā personu, kura ir vecāka par 50 gadiem un kurai iepriekš ir ievērojams izdienas laiks.

-

Anotācijā 2023. gada statistikas datus par vakantajiem amatiem aizstāt ar aktuālākiem - 2024. gada datiem.

-