Atzinums

Par Smiltenes novada Smiltenes vidusskolas mērķdotācijas aprēķinu pedagogu darba samaksai.
LPS atbalsta Smiltenes novada lūgumu Ministru kabineta noteikumos “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” noteikt Smiltenes vidusskolu kā izņēmuma gadījumu, paredzot, ka izglītības programmu īstenošanas vietas tiek aprēķinātas kā atsevišķas adreses.

Šāds izņēmums ir nepieciešams, ņemot vērā Smiltenes vidusskolas teritoriālo struktūru un izglītības programmu īstenošanu vairākās fiziski nošķirtās ēkās ar atšķirīgām adresēm, kas faktiski darbojas kā patstāvīgas izglītības programmu realizācijas vietas. Izņēmuma noteikšana nodrošinātu atbilstību faktiskajai situācijai, veicinātu vienlīdzīgu pieeju finansējuma un normatīvo prasību piemērošanā, kā arī sekmētu pārskatāmu un tiesiski korektu izglītības procesa organizāciju.
Norādām, ka 2015. gada 26. novembrī Smiltenes novada dome pieņēma lēmumu Nr. 16, 6§., “Par Smiltenes ģimnāzijas, Smiltenes Centra vidusskolas un Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas reorganizāciju”, izveidojot vienu vispārējās vidējās izglītības iestādi Smiltenes vidusskolu ar 2026./2017. mācību gadu. Lēmums par izglītības iestāžu apvienošanu tika pieņemts ar mērķi ietaupīt finanšu resursus, nosakot, ka izglītības iestādē darbojas viens direktors un katrā ēkā - vismaz viens direktora vietnieks un ņemot vērā esošo situāciju ar pedagogu trūkumu tiek racionāli izmantoti esošie resursi.
Smiltenes vidusskolā izglītības programmas tiek īstenotas trīs adresēs: Rīgas ielā 16C, Dārza ielā 17 un Dakteru ielā 27.
Pilsētā nav sabiedriskā transporta, līdz ar to vadībai nav reālas iespējas operatīvi pārvietoties starp ēkām. Tas nozīmē, ka katra ēka funkcionē kā atsevišķa skolas struktūrvienība ar nepieciešamu pastāvīgu vadības klātbūtni, operatīvu drošības un procesu uzraudzību.
Ņemot vērā 2022. gada 27. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” noteiktās prasības un reālo ēku noslogojumu, kas ir uzskatāmi parādīts tabulā, tāpēc visus izglītojamos izvietot vienā vai divās ēkās nav iespējams. 
​​​​​​​
 Atbilstoši Ministru kabineta  noteikumu projektam “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” 15. punktam Ja, ievērojot normatīvā akta par higiēnas prasībām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, prasības attiecībā uz minimālo platību viena izglītojamā vietai, izglītojamo skaits izglītības iestādē attiecīgajā klašu grupā neatbilst šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai, bet katrā no 1. – 3., 4. – 6. un 7. – 9. klašu grupām ir vismaz 15 izglītojamo vai 10. – 12. klašu grupā – vismaz 45 izglītojamo, tad valsts, ievērojot šo noteikumu 9. punktā noteikto, piedalās izglītības iestādē nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā no valsts budžeta līdzekļiem 100 procentu apmērā no finansējuma, kas aprēķināms atbilstoši finansēšanas noteikumiem. Ja kādā no 1. – 3., 4. – 6. un 7. – 9. klašu grupām izglītojamo skaits ir mazāks par 15 izglītojamiem vai 10. – 12. klašu grupā – mazāks par 45 izglītojamiem, tad valsts nepiedalās izglītības iestādē nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot šo noteikumu 9. punktā minēto gadījumu.

 

-

LPS lūdz skaidrot grozījumu 5.3.2.punktu, lai būtu nepārprotami saprotams, kas notiek, ja skolēnu skaits lielajās skolās ir 30 vai vairāk skolēnu klasē. Piemēram, kā tiks rēķināts finansējums, ja 1.klašu grupā ir 121 skolēns (realitātē šie skolēni ir uzņemti 4 klasēs (attiecīgi 30, 30, 30 un 31 skolēns)) - vai finansējums šajā gadījumā tiks rēķināts uz reālo klašu skaitu, kas ir norādīts VIIS sistēmā, vai atbilstoši noteikumu 5.3.2.punktam, rēķinot vidējo skolēnu skaitu, kas veido 5 vidējās klases atbilstoši 1.pielikumam?;

Papildināt Anotāciju ar skaidrojumu, izmantojot konkrēto piemēru .

-

Ieslōdzījuma vietās izglītojamo skaits ir ļoti mainīgs. Ieslodzījuma vietās skolēnu skaits bieži nesasniedz 10 izglītojamos klasē. Īsti nav saprotams, vai finansējums tiks piešķirts arī situācijā, ja ieslodzījuma vietā ir viena pamatizglītības klase ar skolēnu skaitu līdz pieci. vai mazākam skaitam skolēnu pedagoga slodze tiks aprēķināta proporcionāli, vai vispār mērķdotācija netiks aprēķināta, vai iepriekš uzsākto izglītības programmu īstenošanu varēs turpināt? 
 

-

Lūdzu atsevišķi izdalīt skolēnu skaita prasības speciālās izglītības klasēs izglītības iestādē.  5.4. punktā norādīt, ka speciālās izglītības klases no 9 -16 bērniem tiek pielīdzinātas vidējai klasei, jo MK not. Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē“ 15.punktā noteikts, ka vienā speciālajā klasē ar valodas traucējumiem vai ar mācīšanās traucējumiem skolēnu skaits nepārsniedz 14 skolēnus, kas nozīmē, ka visas šāda veida klases saņem finansējumu atbikstoši mazai klasei, kas ir nepietiekoši, lai realizētu speciālās izglītības programmas.
Piemērs: 
Par situāciju, kura veidojas Kuldīgas novada Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolā, ja tiks ieviests finansējuma modelis “Programma skolā”
2026.gada 1.septembrī skolā reģistrēti bērni 4 pamatizglītības programmās. Pamatizglītības programmā ar kodu 21011111 un trīs speciālās izglītības programmās ar kodiem:  21015511; 21015611; 21015811. Kopā skolā ir 293 skolēni no 1.-9.klasei (programmā ar kodu 21011111 – 179 skolēni jeb 61% skolēnu, speciālajās programmās ar kodiem 21015511 un 210156 kopā 109 skolēni jeb 37% un programmā ar kodu 21015811 5 skolēni jeb 2% skolēnu).
Esošajā modelī speciālo programmu skolēniem, kuri mācās programmās ar kodiem 21015511 un 21015611, finansējums tiek aprēķināts ar koeficientu 2.27, savukārt, skolēniem, kuri mācās programmā ar kodu 21015811 finansējuma aprēķināšanas koeficients ir 3.75. Šobrīd, vadoties pēc spēkā esošiem noteikumiem vidēji šajā skolā katram skolēnam aprēķinātais finansējums mācību plāna realizēšanai ir 269.58 eiro mēnesī un atbalsta personālam 73.61 eiro mēnesī.

Finansējuma modelī “Programmas finansējums” speciālo programmu mācību plāna realizēšanai netiek paredzēta atšķirīga finansējuma aprēķināšanas kārtība, kas nozīmē, ka vidēji uz vienu skolēnu aprēķinātais finansējums būs 174.42 eiro mēnesī, kas ir par 95.16 eiro mazāk.

Šo finansējuma negatīvo starpību neizlīdzina finansējums atbalsta personālam. Tas jaunajā finansējuma modelī būs vidēji 78.82 eiro uz skolēnu, kas ir tikai par 5.21 eiro vairāk.

Pašvaldības, lai realizētu iekļaujošo izglītību pēc būtības, skolās atver speciālās izglītības klases, kas ļauj nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu bērniem ar dažādām vajadzībām.
Nodrošināt  finansējuma piešķiršanas kārtību, lai arī turpmāk varam nodrošināt atbilstošu izglītības procesa kvalitāti speciālo izglītības programmu skolēniem.
 

-

1.    Izteikt punktu šādi: “6.1.6. finansējumu vispārējās vidējās izglītības iestādēm par kvalitatīvu sniegumu vispārējās vidējās izglītības programmu nodrošināšanā  līdz 20 procentu apmērā no mērķdotācijas, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 6.1.1. un 6.1.5. apakšpunktam, šo izglītības iestāžu vispārējās vidējās izglītības skolotāju, direktoru un direktora vietnieku darba samaksai.
2.    Paredzēt pārejas noteikumus, kuros saglabāt finansējumu valsts ģimnāzijām 15 procentu apmērā no mērķdotācijas, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 6.1.1. un 6.1.5. apakšpunktam, valsts ģimnāziju vispārējās vidējās izglītības skolotāju, ģimnāzijas direktoru un direktora vietnieku darba samaksai. 
Pamatojums.
Metodiskā darba uzdevumus vispārējā vidējā izglītībā veic gan valsts ģimnāzijas, gan pašvaldības. Pārskatāmā veidā metodiskais darbs finansējums, vienojoties par metodiskā darba uzdevumiem, to sasniedzamajiem rezultātiem un finansēšanu ar pašvaldībām, kas ir arī valsts ģimnāziju dibinātājas. Šādi finansējums metodiskā darba veikšanai būs izlietots pārskatāmi, mērķtiecīgi un sistēmiski. Šo noteikumu ietvaros, savukārt, paredzēt snieguma finansējumu vispārējās vidējās izglītības iestādēm, un līdz kritēriju snieguma finansējumam izstrādei finansēt valsts ģimnāzijas šobrīd noteikumos paredzētajā apjomā. 
 

-

LPS   vērš uzmanību un pieprasa saglabāt teritoriālo koeficientu esošajā līmenī finansējuma aprēķināšanai bērnu no 5 gadu vecuma izglītošanai arī pēc 2026./2027. gada, ja netiks izstrādāts jaunais atalgojuma modelis pirmsskolas izglītības pedagogiem.
Noteikumos ir nepieciešams iekļaut atrunu par pārejas periodu un to būtu nepieciešams noteikt līdz brīdim, kad stājas spēkā jaunais pirmsskolas pedagogu atalgojuma modelis, nevis uz vienu gadu kā izskanēja Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas sēdē, kas notika 2026.gada 2.februārī;

-

1. - 6.klašu posmā ir noteikti 26 skolēni un 7.-9.klašu posmā 30 skolēni. Tas rada riskus skolai, jo rodas nepieciešamība pārkomplektēt klašu sastāvu 7.jklasē, īpašā skolēnu vecumposmā, kas var radīt problēmas jauno klasesbiedru saskarsmē.

Priekšlikums: Paralēlklašu komplektēšanā saglabāt nemainīgu skolēnu skaitu 1.-6. un 7.-12.klasē.

-

Mārupes novads. Pašvaldībai nav saprotams 2.pielikumā norādītais pedagoģisko slodžu skaits mērķdotācijas aprēķinam. Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas sēdē, kas notika 2026.gada 2.februārī, tika minēts, ka šobrīd pedagoģisko slodžu skaits mērķdotācijas aprēķinam norādīts situācijā, ja pedagogam piemēro slodzi 40 darba stundas nedēļā:
2025.gada 4.septembrī Ramonas Urtānes sūtītajā vēstulē atrodams noteikumu projekts, kur 2.pielikums izskatās šādi:  

Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programma* (speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, valodas traucējumiem,  un mācīšanās traucējumiem) - Pedagoģisko slodžu skaits vispārējā izglītībā pēc klašu lieluma. Liela klase: Pedagoģisko slodžu skaits - (1)1.606; (2) 1.650 Norādīts , ka pedagoga slodze tiek rēķināta pedagogam piemērojot 40 stundu slodzi. Savukārt TAP portālā ievietotā versijā ir redzami citādāki pedagogu slodžu aprēķina skaitļi attiecīgi: Liela klase: Pedagoģisko slodžu skaits - (1)1.445; (2) 1.485

Pašvaldība vērš uzmanību, ka, salīdzinot izklāstīto  informāciju, nav iespējams pārliecināties vai piešķirtais finansējums pedagogu darba samaksai būs pietiekams. Turklāt, veicot aprēķinus IZM nosūtītajā šablonā, redzams, ka finansējuma aprēķinam piedāvātais slodžu skaits neatbilst noteikumu projekta pielikumam.
LPS norāda, ka šī problemātika nav tikai Mārupes novadā. Uz aprēķinu precīzu nepieciešamību norāda visas pašvaldības, it īpaši PieRīgas pašvaldības.

Pašvaldībām nav  iespējams pārliecināties par jaunā finansēšanas modeļa reālo ietekmi uz pašvaldības budžetu. Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja nav korektu aprēķinu, pašvaldības nevar pārbaudīt modeļa lietderīgumu.

-

Latvijas izglītības politika balstās iekļaujošās izglītības pieejā, kas paredz savlaicīgu, individuālu un regulāru atbalstu izglītojamajiem ar mācīšanās grūtībām, valodas traucējumiem, uzvedības un emocionālām grūtībām, sociāliem riskiem, garīgās veselības problēmām. Tomēr noteiktie sliekšņi (piemēram, 600–1200 izglītojamo uz vienu speciālistu) objektīvi neļauj nodrošināt individuālu pieeju, kas ir iekļaujošās izglītības pamatprincips. Pie šāda izglītojamo skaita atbalsta personāls faktiski var sniegt tikai fragmentāru vai formālu palīdzību.
Starptautiskos pētījumos un profesionālajās vadlīnijās ir atkārtoti uzsvērts, ka efektīvam izglītības psihologa darbam nepieciešams regulārs kontakts ar izglītojamo, pedagogu un ģimeni; logopēdiskā un speciālā pedagoģiskā palīdzība ir efektīva tikai tad, ja tā tiek sniegta sistemātiski un pietiekamā intensitātē; pārmērīga izglītojamo slodze vienam speciālistam būtiski samazina kvalitāti un rezultativitāti.

Pielikuma 1.tabulā norādīts, ka pedagoga palīgs tiek finansēts tikai 1.-3.klasei - Pedagoga palīgs būtu nepieciešams arī 4.-6.klases posmā, jo skolēniem nepieciešams sniegt individuālu atbalstu arī šajā posmā.
Norādīts, ka viena logopēda slodze plānota uz 600 skolēniem un sociālā pedagoga slodze uz 800 skolēniem.- Ņemot vērā tendenci, ka skolēnu, kuriem nepieciešams šo speciālistu atbalsts kļūst arvien vairāk, tas ir ļoti liels skaits uz vienu slodzi, lai nodrošinātu kvalitatīvu atbalstu.
Ņemot vērā ikdienas darbu skolā ar bērniem (it sevišķi pusaudžiem) viena sociālā pedagoga slodzi noteikt 500 un logopēda likmi noteikt 450 izglītojamos. Pedagoga palīga slodzi  noteikt 60 izglītojamos, speciālā pedagoga slodzi noteikt 900 izglītojamos, izglītības psihologa slodzi noteikt 600 izglītojamie.
Paredzēt finansējumu pagarinātās dienas grupas pedagogam, jo lauku skolēniem no atsevišķām viensētām līdz skolai jāpavada pat 2 h ceļā. Tā kā transporta piedāvājums būs viens maršruts visiem skolēniem, tad vismaz 1.-4.lašu posmā jāsniedz atbalsts skolēniem mācību darbā pēc stundām līdz autobusam, lai jēgpilni aizpildītu laiku un vēlu vakarā mājās var atpūsties.
 

-

-

Mārupes novada priekšlikums. Izglītības iestāžu vadītāju vietnieku atalgojumam paredzēto finansējumu piešķirt izglītības iestādei, lai saglabātu izglītības iestādes vadītāja autonomiju, nosakot savu darbinieku atalgojumu.

-