Atzinums

Rūpīgi izvērtējami likumprojektā paredzētie pilnvarojumi Ministru kabinetam. Piemēram, Ministru kabinetam parasti nav vēlams deleģēt materiāltiesiska regulējuma pieņemšanu (dažādas prasības, kritērijus, atļauju atcelšanas vai apturēšanas pamatus u. tml.) (sk., piemēram, likumprojekta 35.¹² panta otro daļu). Ja nu tomēr tādu pilnvarojumu likumā paredz, tad vēlams noteikt precīzākus kritērijus Ministru kabinetam (piemēram, kāda veida vai satura prasības nosakāmas). Pretējā gadījumā Ministru kabinetam nav nekādu vadlīniju pilnvarojuma īstenošanai.
 

-

Likumprojekta 6. pantā izteiktais Vides aizsardzības likuma  21. panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka, veicot vides valsts kontroli, valsts vides inspektoram ir tiesības ņemt paraugus un veikt kontrolmērījumus, izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus vides normatīvo aktu pārkāpumu fiksēšanai. Nav saprotams, kā tiesības ņemt paraugus un veikt kontrolmērījums tiek sasaistītas ar tiesībām fiksēt normatīvo aktu pārkāpumus ar tehniskajiem līdzekļiem. Tiesības fiksēt privātpersonu īpašumā atrodošos objektus ar tehniskajiem līdzekļiem, lai konstatētu normatīvo aktu pārkāpumu, ir patstāvīgas tiesības, kuras būtu jāietver atsevišķā tiesību normā, kā arī atbilstoši jāizvērtē, ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz personu privāttiesībām. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu un papildināt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk - anotācija).
 

-

Likumprojekta 8. pantā izteiktā Vides aizsardzības likuma 35.⁵ panta piektajā daļā ietverts likumprojekta 2. pantā izteiktajā Vides aizsardzības likuma 1. panta 9.³ punktā definētā termina "militāri piesārņota vieta" skaidrojums, kas ir lieks, tāpēc lūdzam to nedublēt un atbilstoši precizēt projektu.
 

-

Likumprojekta 8. pantā izteiktā Vides aizsardzības likuma 35.⁸ panta septītā daļa noteic, ka Valsts vides dienesta pieņemto lēmumu par izpētes vai sanācijas uzsākšanu var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā 15 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmā daļa cita starpā noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmo daļu citā likumā var noteikt citu kārtību, bet tai ir jābūt pamatotai. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu vai atbilstoši papildināt anotāciju.
 

-

Likumprojekta 8. pantā izteiktās Vides aizsardzības likuma 35.⁸ panta astotā daļas pirmais teikums dublē Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmo daļu, tāpēc lūdzam to svītrot.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmo daļu pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā. Izņēmuma gadījumi noteikti Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtajā daļā, tostarp 2. punktā noteiktais, ka tas paredzēts citos likumos. Ievērojot minēto, kā arī likumprojekta 8. pantā izteikto Vides aizsardzības likuma 35.⁸ panta astotā daļas trešo (pēdējo) teikumu, lūdzam papildināt anotāciju ar atbilstošu pamatojumu izņēmuma gadījuma noteikšanai likumprojektā.
 

-

Likumprojekts paredz pārņemt likumā "Par piesārņojumu" ietverto administratīvās atbildības regulējumu. No anotācijas izriet, ka likumprojekta 43. pantā daļēji tiek pārņemts likuma "Par piesārņojumu" 61.pants par administratīvo atbildību vides piesārņošanas jomā, kas nav operatora radītais piesārņojums vidē un, kas tiks piemērots saskaņā ar likumprojekta 4.² pantā noteikto, ka jebkurai personai jārīkojas atbildīgi pret vidi to nepiesārņojot. Piemērojamo sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā.
Likuma "Par piesārņojumu" 61. pants daļēji ir pārņemts arī likumprojektā "Piesārņojuma novēršanas likums", kas attieksies tikai uz A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību veicējiem.
Tas nozīmē, ka vairākos likumos tiks paredzēta administratīvā atbildība par tādu pašu nodarījumu. Pat ja šādai pieejai ir sistēmisks attaisnojums, nepieciešams nodrošināt, lai regulējums būtu precīzs, skaidrs un saprotams. No vienas puses, jāizveido regulējums, kas izslēgtu amatpersonu patvaļu, piemērojot vienu vai otru regulējumu. No otras puses, regulējumam jāatbilst tiesiskās noteiktības prasībām, proti, personai jāspēj paredzēt, kādas sekas tai draud konkrētas rīcības rezultātā. Līdz ar to, lūdzam izvērtēt likumprojekta 43. pantā paredzēto regulējumu kopsakarā ar likumprojektā "Piesārņojuma novēršanas likums" paredzēto regulējumu par administratīvo atbildību vides piesārņošanas jomā. Tāpat, ņemot vērā, ka minētais regulējums tikai daļēji tiek pārņemts šajā likumā, lūdzam atkārtoti izvērtēt arī soda veidu un apmēru.
 

-

Ņemot vērā, ka pārejas noteikumos tiek veikti grozījumi, lūdzam pārejas noteikumos paredzētos grozījumus izteikt likumprojekta atsevišķā pantā.
 

-

Likumprojekta anotācijas 1.1. sadaļā izstrādes pamatojuma aprakstā minēts, ka šobrīd trūkst tiesiskā regulējuma faktiski pastāvošam pienākumam izstrādāt trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānus. Vēršam uzmanību, ka šāds apgalvojums nav korekts, jo šādu pienākumu paredz likuma “Par piesārņojumu” 18.^₁ panta pirmā un otrā daļa, kā arī šo jautājumu regulē Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”. Attiecīgi lūdzam precizēt anotāciju.

-

Neskatoties uz to, ka likumprojekts būtībā pārņem likumā "Par piesārņojumu" ietverto administratīvās atbildības regulējumu, anotācijā iekļaujams pilnvērtīgs, sistēmisks un viegli uztverams administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums par katru administratīvo pārkāpumu. Proti, anotācijā iekļaujams vismaz šādu administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums atbilstoši pašreizējai situācijai: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.).
Tāpat anotācijā iekļaujams arī paredzēto pārkāpumu satura skaidrojums, tostarp jānorāda korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēts pārkāpums.
 

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijas sadaļas "Risinājuma apraksts" 5. punktā ir norādīts, ka likumprojekts veic grozījumus Vides aizsardzības likuma 17. panta trešajā un ceturtajā daļā, tomēr likumprojektā šāds tiesiskais regulējums nav ietverts. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt anotāciju.
 

-

Likumprojekta anotācijas 1.2. sadaļā norādīts, ka likumprojekta mērķis cita starpā ir harmonizēt tiesisko regulējumu vides aizsardzības jomā, pārņemot daļu no līdz šim likumā “Par piesārņojumu” ietvertajām tiesību normām - vides kvalitātes normatīvu jautājumu, vides trokšņa pārvaldību, piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības jautājumu, tai skaitā izpētes un sanācijas jautājumu. Vēršam uzmanību, ka noteiktas normas likumā “Par piesārņojumu” ir iekļautas, pārņemot vai ieviešot Eiropas Savienības prasības (piemēram, likumā (sk. informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām) ir pārņemtas likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā minētās Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību normas (sk., piemēram, 18.¹ pantu)). Ja likumprojektā tiek pārņemtas citos likumos iekļautās normas, kurās ir pārņemtas vai ieviestas kādas Eiropas Savienības prasības, tam ir jābūt korekti atspoguļotam gan likumprojektā (t.sk. informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām, ja tiek pārņemta kādas direktīvas norma vai normas), gan anotācijas 5. sadaļā, t.sk. 1. tabulā.
Papildus likumā “Par piesārņojumu” pārņemtajām Eiropas Savienības prasībām, aicinām arī izvērtēt, vai kādā likumprojekta normā vai normās netiek pārņemtas anotācijas 1.3. sadaļā minēto Eiropas Savienības dokumentu prasības (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu 2. panta 11. punktā minētā definīcija, Komisijas 2020. gada 21. februāra īstenošanas lēmums, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/21/EK 17. pantā minēto inspekciju tehniskās vadlīnijas).
Attiecīgi, ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam izvērtēt, kādas Eiropas Savienības prasības ir pārņemtas ar likumprojekta normām, un precizēt likumprojektu un tā anotāciju.

-

Likumprojekta anotācijas 5. sadaļas 1. tabulā norādīts, ka ar likuma 1. panta 21.¹ punktu un 4.¹ pantu tiek pārņemts Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) 3. panta 6. punkts, kas paredz, ka vides kvalitātes standarts ir to prasību kopums, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecīgajā laikā jāievēro konkrētajā vidē vai attiecīgā tās daļā. Likumprojekta 2. pantā paredzēts papildināt likuma 1. pantu ar 21.¹ punktu, kas paredz, ka vides kvalitātes normatīvs - maksimāli pieļaujamais augsnes un grunts, ūdens (virszemes un pazemes), gaisa, vides trokšņa un smaku piesārņojuma līmenis, kas noteikts, lai nodrošinātu tādu vides kvalitāti, kas nekaitē videi un cilvēku veselībai. Pirmšķietami definīcijas ir saturiski atšķirīgas (piemēram, direktīvas normā ir runa par prasību kopumu, bet likumprojekta normā par piesārņojuma līmeni (tātad kādām skaitliskām vērtībām). Lai pārliecinātos par Eiropas Savienības prasību korektu pārņemšanu, lūdzam skaidrot likumprojekta attiecīgo normu tvērumu un saistību ar attiecīgo direktīvas normu un, ja nepieciešams, precizēt likumprojektu un anotācijas 5. sadaļas 1. tabulu.
Turklāt vēršam uzmanību, ka likumprojekta 3. pantā (likuma 4.¹ pantā) ir vairākas daļas – lūdzam izvērtēt, vai tiešām pilnīgi visā 4.1 pantā tiek pārņemta attiecīgā direktīvas norma, un, ja nepieciešams, precizēt norādi.
Papildus lūdzam korekti norādīt attiecīgo projekta vienību, kas pārņem direktīvas normu (piemēram, noformējot to šādi: “Likumprojekta 2. pants (likuma 1. panta 21.¹ punkts), likumprojekta 3. pants (likuma 4.¹ pants)”).
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta nosaukumu atbilstoši tā saturam, ievērojot, ka likumprojekts ir sagatavots, lai izdarītu grozījumus citā likumā, nevis izstrādātu jaunu tiesisko regulējumu, kas jānoformē atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 9. punktam.
 

-

Nav skaidrs, uz kādiem normatīvajiem aktiem ietverta atsauce likumprojekta 8. pantā izteiktajā Vides aizsardzības likuma 35.¹¹ pantā. Lūdzam atsauces uz normatīvajiem aktiem noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 59.-63. punktā ietvertajai kārtībai.

-