Atzinums

Uzturam iebildumu un atkārtoti lūdzam svītrot noteikumu projekta 9. punktu. Vēršam uzmanību, ka gaidu vēstule ir pamats vidēja termiņa stratēģijas izstrādei un tās esamība vai neesamība nevar būt par pamatu valdes un padomes locekļu skaita, atlīdzības un prēmijas maksimālā apmēra noteikšanai.Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.¹ pantu Ministru kabinets nosaka valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un mēneša atlīdzības pārskatīšanas kārtību un kritērijus, kā arī mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem, vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas.  Turklāt, no tā, vai ir aktuālā gaidu vēstule, vai nav - nemainīsies kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis, darbības un attīstības būtība, kā arī finansējuma avoti, it īpaši, ja ir spēkā esošā kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija, saskaņā ar kuru tā darbojas!

 

-

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumu projektā jāizvairās no birokrātisku prasību noteikšanas, ņemot vērā valdības prioritāti — birokrātijas mazināšanu. Līdz ar to aicinām pārskatīt “Atlīdzības vadlīnijās” noteiktos obligātos kritērijus un noteikumu projektā iekļaut tos kritērijus, kas ir būtiski padomes priekšsēdētāja, padomes locekļu, valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu mēneša atlīdzības apmēra noteikšanai, vienlaikus nodrošinot elastību to izvēlē un pielāgošanā atbilstoši kapitālsabiedrības specifikai un darbības mērķiem. Līdz ar to, lūdzam precizēt projekta 13.punktu, iedalot kritērijus divās daļās - obligāti piemērojamie kritēriji un papildu piemērojāmie vērtējuma kritēriji, kurus dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome (ja tāda ir izveidota) var piemērot papildus obligātajiem kritērijiem, ņemot vērā kapitālsabiedrības darbības un attīstības specifiku.

-

Uzturam iebildumu un lūdzam saglabāt esošo regulējumu, paredzot maksimālo slieksni līdz 90%, ņemot vērā Komerclikuma 222. un 223. pantu, kas nosaka, ka valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi un pārstāv sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi. Ņemot vērā minēto, aicinām noteikumu projektā noteikt maksimālo slieksni līdz 90%, paredzot, ka atlīdzības apmēru nosaka saskaņā ar kapitālsabiedrībā pastāvošo pārstāvības un kompetenču sadalījuma modeli, kas noteikts ar akcionāru (dalībnieku) sapulces vai padomes lēmumu vai noteikts statūtos. Attiecīgi, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka atlīdzības attiecību starp valdes priekšsēdētāju un valdes locekļiem var koriģēt, to paredzot kapitālsabiedrības statūtos, ja ir pieņemts kapitāla daļu turētāja vai padomes lēmums.

16. Kapitālsabiedrības valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka līdz 90 procentiem no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības.

Vēršam uzmanību, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums nosaka, ka valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā. Līdz ar to, likums nosaka tiesības nevis obligāto pienākumu reizi gadā pārskatīt mēneša atlīdzības apmēru, tāpēc aicinām paredzēt iespēju izvēlēties pārskatīt vai nepārskatīt valdes un/vai padomes locekļu mēneša atlīdzības apmēru reizi gadā pēc kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšanas un darbības rezultātu izvērtēšanas.
Attiecīgi lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu, norādot, ka reizi gadā pēc kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšanas un darbības rezultātu izvērtēšanas kapitāla daļu turētājs vai padome nosaka, vai ir jāpārskata mēneša atlīdzību. ja konstatē, ka nepieciešams pārskatīt mēneša atlīdzību, tikai tad veic organizē pārskatīšanas procedūru.

19. Valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības apmēru var pārskatīt reizi gadā pēc kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšanas un darbības rezultātu pārskata gadā izvērtēšanas.

Uzturam iebildumu un vēršam uzmanību, ka atsaukšanas pabalsta noteikšanai (32. punkts) un gadījumiem, kad tas neizmaksājams, jābūt savstarpēji saskaņotiem un jāvērtē kopsakarā ar pilnvarojuma līguma nosacījumiem.
Atbilstoši labas pārvaldības principiem atsaukšanas pabalsts būtu nosakāms, ņemot vērā pilnvarojuma līguma saturu, kurā jau tiek precizēti amata pildīšanas nosacījumi, atbildība un atlīdzība.
Turklāt norādām, ka praksē ir iespējamas situācijas, kad valdes loceklim var atsaukt no amata, atstājot to bez iztikas līdzekļiem vai bez ienākumiem, uz kuriem tas bijā rēķinājies. Vēršam uzmanību, ka tik ātri nevar arī iecelt atsaukto valdes locekli citā valdes locekļa amatā, jo ir jāorganizē nominācijas process, kas ilgst ne mazāk kā 3 mēneši. Šādā gadījumā būtu nesamērīgi liegt valdes loceklim tiesības uz atsaukšanas pabalstu. Attiecīgi lūdzam papildināt arī anotāciju. 

32. Valdes locekļa atsaukšanas pabalstu nosaka atbilstoši pilnvarojuma līgumā noteiktajiem nosacījumiem.

Uzturam iebildumu un aicinām precizēt noteikumu projekta 1. pielikumu attiecībā uz valdes un padomes locekļu skaitu un savstarpējo īpatsvaru. 
Atgādinām, ka valde ir izpildinstitūcija, kas atbild par sabiedrības operatīvo darbību un mērķu sasniegšanu. Palielinot valdes locekļu skaitu (īpaši lielajās kapitālsabiedrībās), tiek stiprināta vadības profesionalitāte, kas atbilst labas korporatīvās pārvaldības principiem. Savukārt padomes galvenā funkcija ir stratēģiskā kontrole un uzraudzība, nevis operatīvā vadība.
Tādēļ uzskatām, ka lietderīgāk būtu noteikt lielāku maksimālo valdes locekļu skaitu un mazāku maksimālo padomes locekļu skaitu. 

-

Lai mazinātu birokrātiju, aicinām atkārtoti precizēt 35. punktu, paredzot, ka atlīdzības politiku valdei apstiprina padome, savukārt padomei - kapitāla daļu turētājs.

35. Kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka kapitālsabiedrībā ir apstiprināta valdes atlīdzības politika, kuru apstiprina padome (ja tāda ir izveidota). Padomes atlīdzības politiku apstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulce.

Aicinām izskatīt iespēju veikt attiecīgus grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, lai nodrošinātu iespēju elastīgāk noteikt fiksētās un mainīgās atlīdzības daļas proporciju. Esošais regulējums ierobežo iespēju efektīvi īstenot PwC pētījumā sniegtos ieteikumus attiecībā uz atlīdzības sistēmas pilnveidi. Grozījumu veikšana veicinātu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmas elastību, vienlaikus ņemot vērā kapitālsabiedrību dažādos darbības modeļus un finansēšanas avotus.

-