Atzinums

2. Informatīvā ziņojuma projektā  norādīts, ka "SIA “Tet” 2020.gadā sniegtā universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu kompensācija saskaņā ar Regulatora veikto izvērtējumu atbilst Eiropas Kopienu Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedumā Altmark lietā noteiktajiem četriem kumulatīvajiem kritērijiem un tādējādi nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts".
Pirmkārt, lūdzam izvērsti skaidrot atbilstību kumulatīvajiem kritērijiem, norādot gan pašu kritēriju skaidrojumu, gan konkrētās 2020.gadā sniegtā universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu kompensācijas pazīmes, kas skaidri apliecina minētā apgalvojuma patiesumu. Otrkārt, lūdzam lietot Eiropas Savienības Tiesas jauno nosaukumu.

-

Tieslietu ministrija ir izskatījusi Ekonomijas ministrijas izstrādāto informatīvā ziņojuma projektu “Par SIA "Tet" 2020.gadā sniegtā universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu kompensāciju” (turpmāk – informatīvā ziņojuma projekts) un tā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kā arī pievienoto līgumu, un atbalsta tā tālāko virzību, vienlaikus izsakot šādus iebildumus.

1. Informatīvā ziņojuma projektā norādīta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, kas vairs nav spēkā. Attiecīgi lūdzam precizēt minēto atsauci.
 

-

Tāpat Tieslietu ministrija vienlaikus izsaka šādu priekšlikumu.

1. Vēršam uzmanību, ka informatīvā ziņojuma projektā paredzētais kompensācijas veids varētu būt pretrunā valsts budžeta veidošanas principiem. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 55. panta otrajai daļai publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības izmaksātos naudas līdzekļus ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. Proti, likums imperatīvi nosaka, ka valstij pienākošās dividendes tiek ieskaitītas valsts budžetā. To pašu nosaka arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta otrā daļa. Turklāt šā panta trešā daļa noteic, ka "valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju". Savukārt šā likuma 22. pants paredz, ka gadskārtējā valsts budžeta projektu pārbauda un apstiprina Saeima likumdošanas kārtībā. Arī Elektronisko sakaru likuma pārejas noteikumu 14. punkts paredz, ka universālā pakalpojuma saistību izpildes radītos zaudējumus kompensē no valsts budžeta. Līdz ar to būtu pamats aicināt Ekonomikas ministriju skaidrot, vai projektā paredzētais kompensācijas mehānisms nav pretrunā ar normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kas paredz obligātu likumdevēja (Saeimas) iesaisti, lemjot par valsts budžeta līdzekļu izlietošanu.
 

-