Projekta ID
21-TA-557Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
08.03.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Iebildums
Likumprojekta 2.pantā paredzēts veikt grozījumus 28.1 pantā attiecībā uz darījumu ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi subjektiem, t.sk. izteikt pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu jaunā redakcijā, izslēgt pirmās daļas 2. punkta "f" apakšpunktu un izteikt pirmās daļas 2. punkta "g" apakšpunktu jaunā redakcijā (turpmāk - nosacījumi), tādējādi neattiecinot prasības par nepieciešamību saņemt dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei personām, kuras ir Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņi (turpmāk - ES pilsoņi).
Minētā izmaiņas likumprojekta anotācijā pamatotas ar Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumu lietā C-206/19 KOB (turpmāk - EST spriedums) tika atzīts, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus tiesiskais regulējums attiecībā uz ārvalstu juridiskajām personām uzlikto pienākumu zināt valsts valodu un noteikto prasību reģistrēties Latvijā kā Latvijas iedzīvotājiem ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū.
EST spriedumā ticis secināts, ka attiecībā uz gadījumu, kad juridisku personu, kura vēlas iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi Latvijā, kontrolē vai pārstāv citu dalībvalstu pilsoņi, pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēti īpaši nosacījumi, proti, pienākums šīm personām reģistrēties kā Latvijas iedzīvotājiem un pierādīt šīs dalībvalsts valsts valodas zināšanas, kuras atbilst vismaz B līmeņa 2. pakāpei – tam ir nepieciešams, lai persona būtu spējīga sarunāties par sadzīves un profesionāliem jautājumiem šīs dalībvalsts valsts valodā. Tā kā šie īpašie nosacījumi Latvijas pilsoņiem nav piemērojami, ir jākonstatē, ka pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēta tieša diskriminācija pilsonības dēļ. No tā izriet, ka šāds regulējums ir pretrunā Direktīvas 2006/123 9., 10. un 14. pantam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka EST spriedumā nav atzīts, ka prasība reģistrēties kā Latvijas iedzīvotājiem un valsts valodas zināšanas, kuras atbilst vismaz B līmeņa 2. pakāpei, lai varētu iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi Latvijā, pati par sevi būtu neatbilstoša Eiropas Savienības tiesību aktiem, bet neatbilstoša ir šādu nosacījumu piemērošanas tikai citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Latvijas pilsoņiem šādus nosacījumus nepiemērojot.
Tādējādi pirms Likumprojekta 2.pantā paredzēto grozījumu veikšanas, ir nepieciešams izvērtēt vai piedāvātais risinājums - atteikšanās no nosacījumu izpildes attiecībā uz ES pilsoņiem ir pareizākais veids kā izpildīt EST spriedumu? Norādāms, ka vienlaicīgi pastāv arī cita iespēja kā izpildīt EST spriedumā prasīto, proti, nosacījumus var attiecināt ne tikai uz ES pilsoņiem, bet arī Latvijas pilsoņiem, tādējādi izbeidzot EST spriedumā attiecībā uz nosacījumiem konstatēto diskrimināciju.
Minētā izmaiņas likumprojekta anotācijā pamatotas ar Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumu lietā C-206/19 KOB (turpmāk - EST spriedums) tika atzīts, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus tiesiskais regulējums attiecībā uz ārvalstu juridiskajām personām uzlikto pienākumu zināt valsts valodu un noteikto prasību reģistrēties Latvijā kā Latvijas iedzīvotājiem ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū.
EST spriedumā ticis secināts, ka attiecībā uz gadījumu, kad juridisku personu, kura vēlas iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi Latvijā, kontrolē vai pārstāv citu dalībvalstu pilsoņi, pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēti īpaši nosacījumi, proti, pienākums šīm personām reģistrēties kā Latvijas iedzīvotājiem un pierādīt šīs dalībvalsts valsts valodas zināšanas, kuras atbilst vismaz B līmeņa 2. pakāpei – tam ir nepieciešams, lai persona būtu spējīga sarunāties par sadzīves un profesionāliem jautājumiem šīs dalībvalsts valsts valodā. Tā kā šie īpašie nosacījumi Latvijas pilsoņiem nav piemērojami, ir jākonstatē, ka pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēta tieša diskriminācija pilsonības dēļ. No tā izriet, ka šāds regulējums ir pretrunā Direktīvas 2006/123 9., 10. un 14. pantam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka EST spriedumā nav atzīts, ka prasība reģistrēties kā Latvijas iedzīvotājiem un valsts valodas zināšanas, kuras atbilst vismaz B līmeņa 2. pakāpei, lai varētu iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi Latvijā, pati par sevi būtu neatbilstoša Eiropas Savienības tiesību aktiem, bet neatbilstoša ir šādu nosacījumu piemērošanas tikai citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Latvijas pilsoņiem šādus nosacījumus nepiemērojot.
Tādējādi pirms Likumprojekta 2.pantā paredzēto grozījumu veikšanas, ir nepieciešams izvērtēt vai piedāvātais risinājums - atteikšanās no nosacījumu izpildes attiecībā uz ES pilsoņiem ir pareizākais veids kā izpildīt EST spriedumu? Norādāms, ka vienlaicīgi pastāv arī cita iespēja kā izpildīt EST spriedumā prasīto, proti, nosacījumus var attiecināt ne tikai uz ES pilsoņiem, bet arī Latvijas pilsoņiem, tādējādi izbeidzot EST spriedumā attiecībā uz nosacījumiem konstatēto diskrimināciju.
Piedāvātā redakcija
-