Atzinums

Konkurences padome (turpmāk – KP) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas (turpmāk – VM) izstrādāto dokumentu “Informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību” (turpmāk – Ziņojums) un konceptuāli atbalsta Ziņojumā izvirzītos mērķus un uzdevumus, tomēr KP aicina veikt tehniskus labojumus un precizējumus.

Ziņojuma 10. lp. VM norāda, ka: "Arī Konkurences padomes 2019. gada ziņojumā “Zāļu cenu veidošanās un iespējamie konkurences ierobežojumi, kas ietekmē zāļu finansiālo pieejamību” norādīts uz nepieciešamajiem uzlabojumiem uzcenojumu veidošanā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Latvija šobrīd neregulē nekompensējamo zāļu ražotāja cenas. Ražotāji mēdz piemērot atlaides un veikt mārketinga maksājumus lieltirgotavām, bet šobrīd šo atlaižu vai maksājumu ietekme uz gala cenu patērētājam netiek regulēta".

KP pieļauj, ka secinājums par to, ka Latvijā šobrīd neregulē nekompensējamo zāļu ražotāju cenas izriet no KP 2019.gada ziņojuma 9. lp. 26. punkta, kur KP secina, ka: "Noteikumos Nr. 803 noteikts, ka zāļu ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, zāļu paralēlais izplatītājs un zāļu paralēlais importētājs, uzsākot zāļu izplatīšanu Latvijā, informē ZVA par zāļu realizācijas cenu bez PVN. Tiek fiksētā ražotāja cena, paralēlā izplatītāja cena un paralēlā importētāja cena. Ražotāja, paralēlā izplatītāja un paralēlā importētāja cenas netiek regulētas, minētie piegādātāji nosaka tās pēc saviem apsvērumiem. Savukārt maksimālā cena, par kādu zāles var pārdot lieltirgotava un aptieka, tiek noteiktas pēc formulām un koeficientiem".

KP vērš uzmanību, ka attiecībā uz atlaižu piemērošanu KP savā 2019. gada ziņojumā ir izdarījusi vairākus būtiskus secinājumus, piemēram, ziņojuma 66. lp. 41. punktā KP secināja, ka: "Ievērojot to, ka atlaižu piemērošana, vienlaikus pastāvot vertikālajai integrācijai, var negatīvi ietekmēt gan ražotāju motivāciju piedāvāt jaunas zāles/iekļaut tās KZS, gan farmaceitu neatkarību, un līdz ar to arī negatīvi ietekmēt zāļu pieejamību pacientiem, nepieciešams izvērtēt iespēju, ierobežot atlaižu piešķiršanas sistēmu, visos zāļu izplatīšanas līmeņos, veidojot sistēmu caurskatāmu un pārraugāmu no atbildīgo institūciju puses” vai, piemēram, 60. lp. 8. punktā KP secināja, ka: "ražotāji mēdz piemērot atlaides lieltirgotavām un lieltirgotavas var piemērot atlaides aptiekām, kas pamatā saistītas ar iepirkuma apjomu un kopējo iepirkuma grozu. Lai aptiekai tiktu piešķirta atlaide, nozīme ir aptiekas kā klienta maksāšanas disciplīnai, tomēr šādu atlaižu piemērošana var neietekmēt zāļu finansiālo pieejamību, jo “nesasniedz” pacientu". KP ieskatā, no 2019. gada ziņojuma var secināt VM atsevišķus izstrādātā Ziņojuma 10. lp. norādītos argumentus, tomēr KP aicina korekti sniegt atsauces uz KP dokumentiem (lp. vai punktu), no kuriem VM ir izdarījusi minētos secinājumus, lai minētā informācija netiktu izrauta no kopējā KP 2019. gada ziņojuma konteksta.

Papildus, KP ieskatā, Ziņojuma 11. lp. sniegtā informācija, ka Latvijā netiek regulētas aptieku īpašuma tiesības, būtu precizējama, jo Farmācijas likuma 36. panta otrajā daļā noteikts, ka aptieka kapitālsabiedrības veidā drīkst darboties, ja tiek ievērots vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) ne mazāk kā 50 procenti kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju) pieder farmaceitam; 2) ne mazāk kā puse no kapitālsabiedrības valdes (izpildinstitūcijas) locekļiem ir sertificēti farmaceiti. Līdz ar to, KP ieskatā, šobrīd Latvijā aptieku īpašuma tiesības zināmā mērā tiek regulētas.

Tāpat KP vērš uzmanību, ka Ziņojuma 11. lp. nav korekti veiktas atsauces uz KP tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumu “Kompensējamo zāļu izplatīšana un ar to saistītie iespējamie konkurences ierobežojumi”. VM, Ziņojumā sniedzot atsauci uz šo tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumu, norāda, ka vertikālā integrācija: “var radīt riskus patērētājiem, jo preču klāsts lieltirgotavām piederošajās aptiekās tiek veidots atbilstoši to komerciālam izdevīgumam, kā arī lieltirgotava primāri ir ieinteresēta apkalpot un nodrošināt zāļu pieejamību sev piederošā aptiekā”. KP norāda, ka tirgus uzraudzības gala ziņojumā ir iekļāvusi vairākus aspektus un secinājumus, kas attiecas uz vertikālo integrāciju, atlaidēm, zāļu pieejamību u.c., no kuriem VM var izdarīt būtiskus secinājumus par tirgus darbību.
Piemēram:
- KP tirgus uzraudzības gala ziņojuma 10. lp. 37. punktā ir secinājusi, ka: "izvērtējot līgumu slēgšanas praksi starp ražotājiem/pārstāvniecībām un lieltirgotavām, var secināt, ka ražotāji pamatā slēdz tiešos piegādes līgumus tikai ar dažām lielākajām lieltirgotavām. Tiešie piegādes līgumi uzskatāmi par konkurences priekšrocību, jo tie nodrošina savam integrētam aptieku tīklam lielāku neatkarību no konkurentiem. Vertikāli integrētai lieltirgotavai ir arī ekonomiskā interese nodrošināt zāļu izplatīšanu un pieejamību savā vertikāli integrētajā aptieku tīklā”.
- 126. punktā ir norādījusi, ka: "No iepriekš minētā, kā arī ņemot vērā, ka aptiekas, kurās visvairāk konstatēta zāļu neesamība, ir integrētas ar lieltirgotavām un tādējādi būtu loģiski pieņemt, ka savas integrētas aptiekas lieltirgotavas būtu ieinteresētas apgādāt (ja nepastāv ekonomiskie iemesli zāles tomēr realizēt ārpus Latvijas vai citādi realizēt), arī secināms, ka zāļu fiziskās nepieejamības problēmas iemesli meklējami visos izplatīšanas līmeņos." Minētais secinājums ir balstīts KP pieņēmumā.
- 150. punktā KP norādīja, ka: "Necaurspīdīga zāļu pasūtīšanas sistēma no lieltirgotavām, kopā ar tirgus struktūras īpatnībām rada zāļu īstermiņa deficīta risku un ļauj vertikāli integrētām lieltirgotavām apkalpot primāri savu aptieku pasūtījumus, nevis taisnīgu apkalpošanu rindas kārtībā. Tas rada risku, ka lieltirgotavas var izslēgt konkurējošās aptiekas. Šāds risks ir īpaši izteikts mazos lokālos tirgos, kur lieliem aptieku tīkliem ir iespēja palielināt tirgus daļu", kur KP norāda uz iespējamu risku, bet ne faktu, ka tādas rīcība notiek tirgū.
- 167. punktā KP ir secinājusi, ka: "Lieltirgotavām ir iespēja izdarīt spiedienu uz ražotājiem un palielināt savus ieņēmumus, saņemot atlaidi no ražotāja bez ekonomiskā pamatojuma. Atlaides var būt grūti caurredzamas un kontrolējamas no valsts iestāžu puses. Atlaides piemērošana var negatīvi ietekmēt ražotāju motivāciju piedāvāt jaunas zāles NVD lētāk un iekļaut tās KZS, un līdz ar to arī zāļu pieejamību pacientiem. Tāpēc atlaides piešķiršana no ražotāja puses lieltirgotavām ar integrētu plašu aptieku tīklu (ar lielu tirgus daļu) visdrīzāk labumus patērētajiem nedod, t.i., efektivitātes ieguvumi cenas izpausmē, kas veidojas ražotāju-lieltirgotavu līmenī, visdrīzāk patērētājus nesasniedz".

Ņemot vērā iepriekš minēto, KP aicina VM korekti noformēt atsauces Ziņojumā, ietverot informāciju no iepriekš minētā KP tirgus uzraudzības gala ziņojuma, lai ir skaidrs, vai ir citēti KP secinājumi no tirgus uzraudzības noslēguma ziņojuma, vai ir norādīti VM patstāvīgi izdarītie secinājumi, kurus tā ir guvusi, iepazīstoties ar KP tirgus uzraudzības gala ziņojumu.

-