Atzinums

No likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ietvertā Krimināllikuma pantu uzskaitījuma, par kuriem persona nedrīkst būt sodīta, izriet, ka atļauja netiks izsniegta personai, kura sodīta par kapa un līķa apgānīšanu (Krimināllikuma 228. pants), nelikumīgām darbībām ar kultūras priekšmetiem (Krimināllikuma 229. pants) un nelikumīgām darbībām ar senlietām (Krimināllikuma 229.¹ pants). Savukārt saskaņā ar likumprojekta 5. panta otro daļu komisija neizsniedz atļauju kara upuru apbedījumu vietas izpētei, ja persona, kura pieprasa atļauju, ir sodīta par tādu noziedzīgo nodarījumu, kas ir saistīts ar kultūras priekšmetu iznīcināšanu un bojāšanu, kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu, kā arī nelikumīgām darbībām ar senlietām, ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm.
Vēršama uzmanība, ka atbilstoši likumprojekta 5. panta pirmās daļas redakcijai, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram nebūs pamata sniegt ziņas par to, vai persona ir sodīta par Krimināllikuma 229. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, tas ir, par Latvijas Republikas vai citas valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa, muzeja krājuma priekšmeta vai īpaši aizsargājama bibliotēku krājuma dokumenta, nelikumīgu glabāšanu, pārvietošanu, pārsūtīšanu, atsavināšanu vai par tā nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas Republikas vai ievešanu Latvijas Republikā, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Proti, atbilstoši likumprojektam ir sniedzamas ziņas tikai par personas sodīšanu par Krimināllikuma 229. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu - par kultūras priekšmeta iznīcināšanu vai bojāšanu.
Papildu vēršama uzmanība, ka Krimināllikuma 229. panta otrajā daļā kā viena no darbībām, par kuru persona ir saucama pie kriminālatbildības ir norādīta arī kultūras priekšmeta apgānīšana. Līdz ar to no likumprojekta redakcijas izriet, ka ir pieļaujams izsniegt atļauju personai, kura ir sodīta saskaņā ar Krimināllikuma 229. panta otro daļu un noziedzīgs nodarījums izpaudās kā kultūras pieminekļa apgānīšana, bet ne tā iznīcināšana vai bojāšana.
Tāpat norādāms, ka atbildība par kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu ir paredzēta Krimināllikuma 79. pantā, informācija par kuru likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) nav norādīta. Savukārt attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti nelikumīgām darbībām ar ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) nav ietverts atbilstošs Krimināllikuma pantu uzskaitījums.
Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrija atkārtoti norāda, ka no likumprojekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma nav skaidri un viennozīmīgi saprotams, par kādiem Krimināllikumā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem persona nedrīkst būt sodīta, ja vēlas saņemt atļauju kara upuru apbedījumu vietas izpētei.
Vēršama uzmanība, ka saskaņā ar Sodu reģistra likuma 2. pantu Sodu reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija. Savukārt atbilstoši Sodu reģistra likuma 19. panta pirmās daļas 4. punktam ziņas no Sodu reģistra iestādēm ir tiesības pieprasīt un iegūt to darbību regulējošos ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apjomā. Tādējādi, lai Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs varētu atbilstoši likumprojektā paredzētam sniegt informāciju par personas sodāmību, precizēt likumprojektu skaidri un nepārprotami nosakot, par kādiem noziedzīgiem nodarījumiem persona nedrīkst būt sodīta, kā arī precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācija) ietverto Krimināllikuma pantu uzskaitījumu.
 

-

Iekšlietu ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu, atkārtoti norādot, ka līdz šim nevienai institūcijai valstī, tostarp arī Valsts policijai, kompetence veikt administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem kara upuru apbedījumu aizsardzības jomā nav noteikta. Iekšlietu ministrijas ieskatā kara upuru apbedījumu aizsardzības joma ir specifiska un tā nebūtu attiecināma uz Valsts policijas kompetenci.
Ņemot vērā minēto, svītrot likumprojekta 9. pantā vārdus "vai Valsts policija".
 

-

Izvērtēt nepieciešamību precizēt likumprojekta 3. panta piekto daļu, lai nodrošinātu tās saskaņotību ar precizēto 3. panta sesto daļu, kurā šobrīd komisijai paredzēti tādi uzdevumi, kā saskaņot ar pašvaldību jaunus kara upuru apbedījumus, sniegt priekšlikumus būvdarbiem kara upuru apbedījumos, kapsētās, izsniegt atļauju kara upuru apbedījumu vietu izpētei, kā arī izsniegt atļauju kara upuru pārapbedīšanai.

-

Ierosinām izvērtēt iespēju normu attiecināt ne tikai uz kara upuru apbedījuma vietu izpēti, bet arī uz kara upuru pārapbedīšanu.

-

Precizēt likumprojekta 8.pantu (nosaukumu un pārkāpuma dispozīciju), ņemot vērā likumprojekta 3.panta sestajā daļā un 5.pantā veiktos precizējumus, proti, (komisijas izsniegta) atļauja nepieciešama tikai kara upuru apbedījumu vietu izpētei un kara upuru pārapbedīšanai.

-