Atzinums

Lūdzu papildināt ziņojumu ar sekojošu tekstu:

Kā viens no inovāciju labaratorijas darbiem tiks veikta normatīvās bāzes sakārtošana- nosakot  normatīvajā bāzē ārvalstnieku pienākumus pret Latvijas Republiku, t.sk. pienākumu – ja Latvijas Republikā ir reģistros reģistrējami īpašumi ( t.sk. finanšu īpašumi (aktīvi un pasīvi)), ne tikai iegūt PMLP fizisko personu reģistra personas kodu, bet arī obligāti to reģistrēt visos Latvijas Republikas reģistros pie savām īpašumtiesībām. Kā arī pienākumu lietot Oficiālo elektronisko adresi saziņā ar publisko pārvaldi.  Latvijas Republikas pamatpienākums ir rūpēties par saviem valsts piederīgajiem, ja valsts nenodrošina viena un tā paša ārvalstnieka vienādu identifikāciju visos valsts reģistros, ne tikai tiek tērēti LR līdzekļi nelietderīgi, bet nav iespējams nodrošināt, ka ārvalstniekam ir tādi pat valsts uzliktie pienākumi kā Latvijas valstspiederīgajam ar personas kodu.  Tāpat tiks radīts praktisks mehānisms, kā tiks nodrošināta pienākuma izpilde, respektīvi- mehānisms, kas saprātīgā laika posmā tiks nodrošinās, ka jebkādas ārvalstu personas īpašuma tiesības Latvijas Republikas reģistros vienam un tam pašam ārvalstnieka tiek identificētas kā tā paša viena ārvalstnieka īpašums.
 
šāda darba aktualitāte izriet no fakta, ka lai arī  Fizisko personu likumprojekta Anotācijā[1] tika norādīts sekojošais, tomēr mērķis nav sasniegts:
“Lai sakārtotu datus par tiem ārzemniekiem, kuri šobrīd ir reģistrēti kādā no informācijas sistēmām bez personas koda un vēlāk tikuši reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, iestādes pirms Fizisko personu reģistra ieviešanas nodos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei elektroniski datus par šīm personām, tas ir, iestāde pēc atlases kritērija (persona bez personas koda) savas sistēmas ietvaros atlasīs datus un elektroniska faila veidā atlasītos datus nodos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas automātiski veiks šo datu salīdzināšanu ar Iedzīvotāju reģistrā reģistrētajām personām, un gadījumā, ja iestādes sniegtie dati sakritīs ar kādas no Iedzīvotāju reģistrā reģistrētās personas datiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde papildinās iestādes sniegtos datus ar personas kodu un nosūtīs datus atpakaļ iestādei. Tādējādi iestādei būs iespējams savā informācijas sistēmā šīm personām papildināt datus ar personas kodu, nodrošinot personas vienotu identifikāciju.”
Vēl pirms Likuma pieņemšanas “Latvijas Vēstneša” uzturētajā valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformā LVportals.lv tika sniegta sekojoša informācija[2] par jaunievedumu mērķi un problēmām, ko ar jaunievedumu plānots risināt:
“Fizisko personu reģistrā subjektu loku paplašinās ar ārvalstniekiem, kuri nonāk tiesiskajās attiecībās ar valsti, piemēram, iegādājas nekustamos īpašumus vai pērk uzņēmumus. PMLP Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departaments informē, ka "šobrīd ārzemniekiem centralizēti nepiešķir individuālus personas kodus, proti, katra iestāde piešķir savu identifikatoru". Līdz ar to rodas vairākas problēmas:
nav iespējama skaidra personas identificēšana dažādās informācijas sistēmās;
apgrūtināta valsts reģistru savietošana un ārzemnieku identitātes pārbaude;
ierobežotas ārzemnieku iespējas Latvijā iegūt elektronisko parakstu un sazināties ar iestādēm elektroniski;
iestādēm nav iespējams elektronizēt ārzemniekiem sniedzamos pakalpojumus.”
 
 Tas, ka īsto mērķi valsts pārvade nav sasniegusi, tika apliecināts 25.11.2021.ES fondu Uzraudzības komitejā, ar šādu PMLP atbildi:
“Analizējot situāciju par automātisku personas kodu  piešķiršanu iepriekš valsts informācijas sistēmās reģistrētajiem ārzemniekiem un personu datu apvienošanu, tika secināts, ka informācijas sistēmās nav pietiekams datu apjoms, lai varētu viennozīmīgi gūt pārliecību par personas identitātes atbilstību. Savukārt kļūdaina identitāšu apvienošana varētu izraisīt smagas sekas personai.”
 
Tādejādi ir skaidri redzams, ka starpinstitūicju jautājumu risinājumi līdz šim nav sekmējušies, pat tajos gadījumos, kad attiecīgā likumprojekta mērķis tāds ir bijis. Tāpēc ir nepieciešams risinājums pēc būtības.