Atzinums

SASKAŅOTS (AR PRIEKŠLIKUMIEM)
Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma “Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” projekta aktuālo redakciju. LU atbalsta IZM sagatavoto virzību uz jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru, īpaši akcentējot tā nozīmi:
Pašreizējās akadēmisko amatu struktūras pilnveidē, kā arī radot iespēju institūcijām ieviest jaunus uz praksi orientētus akadēmiskos amatus augsta līmeņa profesionāļiem no zinātnes, kultūras un tautsaimniecības nozarēm iesaistei akadēmiskajā darbā, tādējādi novēršot būtiskas šā brīža nepilnības:
MK 10.05.2011. Noteikumu Nr.354 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu” iekļautajos amatos “vecākais pasniedzējs, 2310 07” un “pasniedzējs, 2310 08”. Konceptuālais ziņojums paredz šo amatu iekļaušanos akadēmiskā personāla amatos, nepalielinot birokrātiju, kas risina šā brīža problēmsituācijas:
Augstskolu likuma 1. panta 7. punkta izpratnē, kas paredz, ka kontaktstunda ir “akadēmiskā personāla un studējošo tieša saskarsme”;
šobrīd studiju programmu (turpmāk - institucionālā) akreditācijā neiekļaujot personālu kas docē, kas neieņem akadēmisko amatu;
šobrīd starptautiskie augstskolu reitingi nereti neņem vērā Latvijas specifiku, šobrīd dalot akadēmiskos un ne-akadēmiskos amatus  (īpaši akadēmiskā personāla/studentu attiecība), tādējādi šis rādītājs atkarībā no reitinga uzturētāja var būt mākslīgi zems, jo neņem vērā ne-akadēmiskos amatus, kas docē. Līdzīgas problēmas rodas ar citiem statistikas datiem un to izmantošanu šajā sakarā;
šobrīd 160 stundas reizi 6 gados profesionālā pilnveide ir obligāta tikai pedagogu sarakstā esošajam vēlētajam personālam, bet ne citiem, kas docē (MK 11.09.2018. Nr.569), tajā skaitā docē papildus pamatnodarbinātībai pētniecībā un zinātnē, vai pilnībā veic pētniecisko darbu.
paredzot akadēmiskās karjeras otrajā posmā (P2) kā pētnieka amata paveidu izveidot pēcdoktorantūras pētnieka amatu. Šo amata paveidu ieņemot personām, kuras ir ieguvušas doktora grādu un īsteno pētniecību noteikta termiņa pēcdoktorantūras projektā, tādējādi vienkāršojot augstskolu amatu struktūru un ar to saistītās līguma slēgšanas procedūras.
Akadēmiskā personāla atlases un darbā pieņemšanas procedūru, kā arī ieviešot iespēju paaugstināt amatā, tādējādi ļaujot Universitātei veidot vienkāršu, skaidru un caurspīdīgu karjeras izaugsmes iespēju ceļu un īstenot plānveidīgu personāla pieņemšanu darbā, izaugsmi un pēctecību, vienlaikus ļaujot mazināt patērēto laiku un resursus šī procesa īstenošanai, kā arī ļauj Universitātes vadībai un akadēmisko iestāžu vadītājiem mērķtiecīgi īstenot Universitātes stratēģiju un stratēģisko mērķu kaskadēšanu akadēmisko iestāžu un to akadēmisko struktūrvienību ietvaros, sasaistot akadēmiskā personāla sniegumu ar LU stratēģiskajiem mērķiem.
Piedāvā jaunus akadēmiskā personāla slodzes veidošanas un darba samaksas noteikšanas principus, aizstājot esošos, kas ir īpaši svarīgi akadēmiskajam personālam brīžos, kad slodzi veidojošie faktori ir mainīgi (piemēram, studentu skaita izmaiņas, vai zinātnisko projektu pieejamība un piesaiste), kas tādējādi, šobrīd (piemēram, pēc MK 05.07.2016. Noteikumiem Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”), negatīvi ietekmē akadēmiskā personāla finansiālo situāciju brīžos kad nav iespējams izpildīt šajos noteikumos noteiktās stundas, vai notiek to “pārpilde”, tādējādi pasliktinot attiecīgās akadēmiskās nozares pēctecību, bet ar jauno akadēmiskās karjeras ietvaru, ļaus elastīgāk pielāgot un mainīt darba uzdevumus un to jomas, ārējo apstākļu ietekmē, finansiāli pasargājot akadēmisko personālu.
LU arī akcentē šādus būtiskus priekšnoteikumus (priekšlikumus) veiksmīgai jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanai Latvijā:
Steidzami virzot grozījumus attiecīgajos MK Noteikumos, paredzot, ka doktorantus, kam piešķirts finansējums, varēs pieņemt zinātniskā asistenta amatā, bez ievēlēšanas, uz doktorantūras studiju laiku (saskaņā ar finansējuma nosacījumiem), tādējādi LU atsakoties no savas pozīcijas ieviest jaunu akadēmiskā personāla amatu “doktorants”. 
Ņemot vērā, ka jebkādas izmaiņas akadēmiskā personāla karjeras modelī un struktūrā ir sarežģītas ne tikai no juridiskā, t.sk. procedūru viedokļa un dažādām vēl neprognozētām ārējām izmaiņām, bet arī finansiālās ietekmes aprēķināšanas ziņā, jo akadēmiskā personāla sniegums un pienesums augstskolām (to aprēķinot finansiāli) var būt ļoti dažāds atkarībā no pieprasījuma pēc studijām, zinātnisko un pētniecisko projektu pieejamības un to rezultātiem, iespējām augstskolām gūt papildu ienākumus, kā arī mainīgs atkarībā no attiecīgās zinātņu jomas, tādējādi secinot, ka finansiālās ietekmes aprēķini reformas ieviešanas rezultātā ir vispārīgi un var neietvert pilnu finansiālās ietekmes ainu un nav pilnībā prognozējumi, LU aicina IZM šī ietvara ieviešanas gaitā, ciešā sadarbībā ar augstākās izglītības institūcijām regulāri pārskatīt katra no konceptuālajā ziņojumā ietvertajiem virzieniem to ieviešanas brīdī, un tiem papildus nepieciešamā finansējuma apmēru, un iespējamos avotus. Ņemot vērā šīs reformas sarežģītību, pilnīga aina par finansiālo ietekmi būs redzama tikai brīdī, kas reforma būs pabeigta, tādēļ reformas ieviešana ir atkarīga no tā, ka attiecīgajā brīdī ir pieejami finanšu līdzekļi un resursi tās īstenošanai.

 

-