Atzinums

Atbilstoši Likumprojekta anotācijā minētajam, pirms ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu veikšanas ir nepieciešams informēt personu, ka uz tai piederošas zemes ir noteikts servitūts un ka tiks uzsākti ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbi. Līdz ar to ir precizējams Likumprojekta 2.pants, paredzot Nodrošinājuma valsts aģentūras pienākumu arī informēt minēto personu par ārējās robežas infrastruktūras būvniecību un ar to saistītajiem Likumprojektā noteiktajiem procesiem.

Ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās zemes ierādīšanu nodrošina Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās zemes uzmērīšanu un iezīmēšanu dabā, kā arī informē personu, ka uz tai piederošas zemes ir noteikts aprobežojums un ka tiks uzsākti ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbi, organizē Nodrošinājuma valsts aģentūra.

Tā kā sākotnēji nav zināma ar servitūtu vai apgrūtinājumu apgrūtinātā trešo personu zemes platība un tā būs zināma pēc Valsts ārējās robežas infrastruktūras būvniecības, ir nepieciešams papildināt Likumprojekta 3.panta ar jaunu ceturto daļu, to izsakot piedāvātajā redakcijā.

(4) Nodrošinājuma valsts aģentūra pēc ārējās robežas infrastruktūras izbūves precizē trešo personu zemei noteiktā servitūta vai aprobežojuma platību, par ko vienpusēji reģistrē atbilstošus grozījumus Zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Lai gan Zemkopības ministrijai nav iebildumu par Likumprojektā noteikto servitūta institūtu, tomēr, kā labāko risinājumu piedāvājam 3.pantā noteikto servitūtu aizstāt ar aprobežojumu. Kopsakarībā ar Zemes pārvaldības likuma noteikumiem valsts un pašvaldības nozīmes infrastruktūras (piekļuves nodrošināšanai iekšzemes publiskajiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pašvaldības nozīmes ceļi un ielas, u.c.) ierīkošanai un uzturēšanai nodibina privātā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus nekustamajam īpašumam, kas noteikti sabiedrības interesēs. Līdz ar to Likumprojekta kontekstā kā veiksmīgākais risinājums būtu reģistrēt Zemesgrāmatā aprobežojuma institūtu, kuram ir plašāka nozīme.
Tāpēc ierosinām visā Likumprojektā vārdu "Servitūts" aizstāt ar vārdu "aprobežojums" attiecīgā locījumā.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka aprobežotā un potenciāli atsavināmā platība precīzi būs zināma tikai pēc ārējās robežas infrastruktūras būvniecības pabeigšanas. Līdz ar to atsavināšanas procesu (tajā skaitā arī zemes tiesiskā valdītāja maiņu) lietderīgāk būtu uzsākt tikai pēc būvniecības pabeigšanas, zemes ierīcības projekta izstrādes un realizācijas. Pēc atsavināšanas vai valdītāja maiņas, ja netiek atsavināts viss nekustamais īpašums, ir nepieciešams reģistrēt grozījumus Zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteikumiem publiskas personas mantas aprite starp publiskām personām (tajā skaitā arī atvasinātām publiskām personām) tiek organizēta mainot zemes tiesisko valdītāju. Lēmumu par to pieņem attiecīgās mantas pārvaldītājs – valsts gadījumā – Ministru kabinets, atvasinātās publiskās personas gadījumā - attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija. Līdz ar to piedāvājam papildināt Likumprojekta 3.panta trešo daļu ar palīgteikumu “vai valsts zemes tiesiskā valdītāja maiņas procesu”.

(3) Nodrošinājuma valsts aģentūra mēneša laikā pēc ārējās robežas infrastruktūras izbūves sākšanas konkrētajā zemē uzsāk tās atsavināšanas vai valsts zemes tiesiskā valdītāja maiņas procesu.

Nepieciešams precizēt terminu “tiesības uz nocirstajiem kokiem”. Cērtot kokus, no tiem vienlaicīgi tiek sagatavoti apaļie kokmateriāli, kā arī sīkkokus un ciršanas atliekas mēdz izmantot šķeldu ražošanā. Kopā tie ir koksnes produkti.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka gadījumā, ja netiek svītrota Likumprojekta 5.panta otrā daļa, ir nosakāma rīcība koksnes produktiem, ja zemes īpašnieks neizsaka vēlmi tos paturēt.

(1) Koku un krūmu ciršanas un īpašuma tiesības uz sagatavotajiem koksnes produktiem, kas sagatavoti uz ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās zemes, ir akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”.

5.panta otrā daļa svītrojama pavisam, jo tā ir pretrunā likuma 3.panta pirmajai daļai. Ja jau zeme tiek atsavināta (mēneša laikā pēc servitūta noteikšanas NVA uzsākot atsavināšanas procesu), valsts īpašumā jau piekritīs izcirstie koki.

Savukārt, ja šo punktu atstāj, ir nepieciešams precizēt terminu “izteicis vēlmi”. Vēlmi var izteikt arī mutiski. Tāpēc ir jānorāda, kurai personai/institūcijai šī vēlme jāizsaka. Papildu tam, šeit nevar lietot terminu “izcirstos kokus”, jo nocērtot koku, no tā vienlaicīgi tiek sagatavoti apaļie kokmateriāli. Tāpēc veselu koku nodošana tehnoloģiski AS “Latvijas valsts meži” nav iespējama.
Teorētiski zemes īpašnieks varētu iesniegt rakstisku iesniegumu Nodrošinājuma valsts aģentūrai par vēlmi paturēt no izcirstajiem kokiem sagatavotos koksnes produktus sev īpašumā, vienojoties par tuvāko to nokraušanas vietu. Tomēr šādā gadījumā jārēķinās, ka koku ciršanas un transportēšanas izmaksas būs uz AS “Latvijas valsts meži” rēķina. Tāpēc šim punktam jāparedz prasība, ka īpašnieks kompensēs AS “Latvijas valsts meži” izmaksas, kas saistās ar koku izciršanu un koksnes produktu nogādāšanu nokraušanas vietā.
Papildus tam vēršam uzmanību, ka tehniski šāda koksnes produktu nodošana īpašniekam ir grūti realizējama, jo Nodrošinājuma valsts aģentūrai, sagatavojot darba uzdevumu AS “Latvijas valsts meži”, būs jānorāda dabā marķēta teritorija, kurā īpašnieks ir izteicis vēlmi iegūt savā īpašumā uz viņa zemes sagatavotos koksnes produktus. Tad AS “Latvijas valsts meži” no šīs teritorijas iegūtie koksnes produkti būs jāuzskaita atsevišķi un jānogādā atsevišķā nokraušanas vietā. Turklāt nav zināms vai īpašnieku apmierinās AS “Latvijas valsts meži” sagatavoto apaļo kokmateriālu specifikācija jeb baļķu garumi. Savukārt baļķu garumu saskaņošana ar katru īpašnieku būs ļoti darbietilpīga un AS “Latvijas valsts meži” var neiekļauties divu nedēļu laikā, kad jāuzsāk darba uzdevuma izpilde.
Svītrojot panta otro daļu, jāparedz, ka koku vērtības kompensācija jau ietverta atsavināšanas kompensācijā.

-

Nepieciešami papildinājumi pie darba uzdevuma par ārējo robežu obligātu iezīmēšanu dabā, lai darbu izpildītāji nekļūdīgi zinātu teritoriju, kurā jāveic koku un krūmu ciršana.

(3) Nodrošinājuma valsts aģentūra sagatavo un iesniedz akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” darba uzdevumu koku un krūmu ciršanai ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā zemē. Darba uzdevumu izsniedz tad, kad dabā iezīmētas (redzamas) marķētas koku un krūmu ciršanas robežas.

No AS “Latvijas valsts meži”  viedokļa diskutējams termiņš – divu nedēļu laikā. Realitātē būs situācijas, kad problemātiski (purvainās, aizaugušās, ūdeņainās, mitrās utt.) piekļūstamās vietās, nebūs iespējams uzsākt likumā noteiktajā termiņā, līdz ar to, tas būs likuma pārkāpums, ko AS “Latvijas valsts meži” nevēlas uzņemties.
Jēdziens „nekavējoši” pārāk plaši interpretējams un dažādi tulkojams, tāpēc svītrojams.
Teikuma otrā daļa precizējama, jo katru koku neuzskaita. Jāuzskaita no tiem sagatavotie koksnes produkti, atbilstoši normatīvajiem aktiem par apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos. Arī termins “nocirsto koku izvešanu” nav precīzs, jo realitātē izved no tiem sagatavotos apaļos kokmateriālus, ne kokus.
Ja Likumprojekta 5.panta 2.daļa netiek svītrota, un tiek paredzēta zemes īpašnieka tiesība paturēt sev nocirstos kokus, kas traucē ārējās robežas infrastruktūras izbūvei, piedāvājam papildināt Likumprojekta  5.panta ceturto daļu ar palīgteikumu “vai izvešanu vai novietošanu attiecīgās zemes īpašnieka norādītajā vietā”.
Nepieciešams arī saskaņot lietoto terminoloģiju un terminu "koku izciršana" aizstāt ar likumprojektā jau iepriekš lietotu un Meža likumā lietotu terminu "koku ciršana". Vienlaikus iesakām izvērtēt terminu "koku izciršana" un "koku ciršana" lietojumu anotācijā un, ja iespējams, terminus "koku izciršana" un "izcirstie koki" aizstāt ar terminiem "koku ciršana", "nocirstie koki" vai "koksnes produkti"

(4) Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” pēc šā panta trešajā daļā minētā darba uzdevuma saņemšanas divu nedēļu laikā, vai garākā termiņā vienojoties ar Nodrošinājuma valsts aģentūru, uzsāk koku un krūmu ciršanu un pievešanu nokraušanas vietā, veicot koksnes produktu uzskaiti, vai izvešanu vai novietošanu attiecīgās zemes īpašnieka norādītajā vietā.

Zemkopības ministrijas ieskatā ir nepieciešams precizēt Likumprojektu vai Likumprojekta anotāciju, nosakot atbildību par Likumprojekta 6.panta pirmajā daļā noteiktā noteikuma pārkāpšanu. Ņemot vērā apstākli, ka Likumprojekts skar Valsts ārējās robežas infrastruktūru, tajā skaitā arī pierobežas režīmu, kā risinājums ir Likumprojektam, kā saistīto normatīvo aktu, virzīt arī grozījumus likumā “Latvijas Republikas valsts robežas likums”, ar kuriem tiek papildināts minētā likuma  37.pants, to precizējot un attiecinot arī uz ārējās robežas infrastruktūras izbūves traucēšanu.

-

Nepieciešams papildināt Likumprojekta 9. panta otro daļu, to papildinot ar noteikumu, ka pēc ārējās robežas infrastruktūras būvniecības pabeigšanas, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nodrošina arī šīs būves reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

(2) Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”:
1) vada, īsteno un uzrauga visus ārējās robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus;
2) veic ārējās robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus;
3) pēc ārējās robežas infrastruktūras būvniecības pabeigšanas, nodrošina būves reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Lai gan likumprojekta anotācijā ir skaidrots, ka termins "ārējās robežas infrastruktūras izbūve" ietver ne tikai būvniecību, bet arī visus ar to saistītos darbus, lai novērstu strīdus un pārpratumus, ierosinām šī termina ietilpību skaidrod arī Likumprojektā

Iepirkumiem ārējās robežas infrastruktūras izbūvei un ar to saistīto darbu (arī visi sagatavošanas darbi būvniecības uzsākšanai, piemēram, koku ciršana un citi zemes vienības sagatavošanas darbi, kas nepieciešami būvniecības uzsākšanai, zemes vienību uzmērīšana un atsavināšana, ceļu, kas nepieciešami nocirsto koku izvešanai, ierīkošana un uzturēšana, kā arī būvniecības process un citas ar to saistītas darbības) izpildei tiek piemērota sarunu procedūra iepirkuma jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.