Atzinums

Biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" (turpmāk-LĢĀA) jau ilgstoši ir ziņojusi Veselības ministrijai par ģimenes ārstu praksēm nepieciešamo telpu trūkumu, tai skaitā īpaši Rīgā, vēršoties arī Rīgas domē. Diemžēl līdz šim Rīgas valstspilsētas pašvaldībai nav bijušas brīvas telpas, kuras būtu izmantojamas ģimenes ārstu prakšu izveidei. Tikšanās laikā ar Rīgas domes priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu šī gada 11. februārī tikām informēti, ka telpas varētu atbrīvoties izglītības iestādēs, kuras tiks slēgtas bērnu skaita samazināšanās dēļ atsevišķās apkaimēs. Bet bērnudārzos centrā katastrofāli pietrūkst vietu, līdz ar to apkaimē - centrā, kurā ir vislielākais prakšu skaits, kur trūkst telpas, pašvaldībai īsti nav ko piedāvāt. Telpas visvairāk trūkst Rīgas centrā, Pļavniekos, Purvciemā, arī Āgenskalnā un citur Pārdaugavā. Tikšanās laikā saņēmām ieteikumu risināt jautājumu ar Ekonomikas ministriju par izmaiņām noteikumos, kuri paredz, ka ārstniecības iestāde ir reģistrējama telpās, kam jāatbilst noteiktam telpu lietošanas veidam jeb klasifikatoram, proti, ārstniecības iestādi drīkst reģistrēt tikai tādās telpās, kuru lietošanas veids saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumu Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" (MK noteikumi Nr. 326) 1. pielikuma 92. punktu ir 1264 – ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa.
Šī gada februāra sākumā LĢĀA veica aptauju par ģimenes ārstu prakšu par telpu nepieciešamību Rīgā, aicinot atsaukties tikai tos ģimenes ārstus, kuri gatavi mainīt prakses telpas. Aptaujā atsaukušies 52 jeb 12% no Rīgā praktizējošiem ģimenes ārstiem, no tiem 10 ģimenes ārsti ir pilnībā gatavi telpu maiņai, 22 būtu gatavi mainīt prakses telpas, ja tāda iespēja rastos, un apsver domu par prakses telpu maiņu. Kā galvenie iemesli prakses telpu maiņai tiek minēti: 56% telpu izmaksas ir par augstu, 50% telpu platība ir par mazu, 46% telpu skaits ir par mazu, 33% telpu iznomātāja nosacījumi nav pieņemami, 31% kopēja procedūru telpa, 21% kopēja reģistratūra. 37% no šīm praksēm ir reģistrēti vairāk nekā 1800 pacientu, tai skaitā 11% vairāk nekā 2100 pacientu, bet 1501-1800 pacientu ir 32% prakšu, kuras meklē vai apsver telpu maiņu. Cita starpā ģimenes ārsti nevar piesaistīt papildu darbinieku arī dēļ telpu nepietiekamības un/vai augstām telpu izmaksām. Ar prakšu telpu nomaiņu 95% vēlas nodrošināt sev, darbiniekiem optimālāku darba vietu, labāku darba organizāciju, savukārt, 60% - palielināt iespēju veikt vairāk manipulāciju. Līdz ar to secināms, ka vismaz 12% jeb 52 Rīgas ģimenes ārsti šobrīd vēlas mainīt prakšu telpas, jo viņu darba apstākļi un līdz ar to veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas iespējas pacientiem ir būtiski ierobežotas. LĢĀA ieskatā prakšu telpu vajadzībās ir daudz lielākas, jo šie ir rezultāti par kolēģiem, kuri brīvprātīgi atsaucās 3 dienu laikā gripas epidēmijas laikā. Zinot to, cik ārsta prakses telpu maiņa ir sarežģīta, iespējams, daudzi to neapsver, kaut darba apstākļi un iespējas pacientiem palīdzēt ir ierobežotas telpu dēļ.
LĢĀA atzinīgi novērtē Veselības ministrijas piedāvāto  2 gadu termiņu pēc ārstniecības iestādes reģistrācijas, lai atrisinātu vides pieejamības prasību nodrošināšanu. Bet aicinām ņemt vērā Finanšu ministrijas atzinumā izteiktos apsvērumus: Arhitektūras likumā paredzētā arhitektūras metu konkursu organizēšanas kārtība šādos gadījumos var paildzināt projektēšanas, saskaņošanas un būvniecības procesu, tādējādi ietekmējot noteiktā termiņa ievērošanas objektīvu iespējamību. LĢĀA aicina noteikt garāku termiņu vai pagarināšanas iespēju objektīvu apstākļu dēļ.
Attiecībā uz "nekustamā īpašuma lietošanas veida maiņu, ja ārstniecības iestāde vai tās filiāle atrodas telpu grupā, kurā Valsts zemes dienesta kadastrā kā telpu lietošanas veids nav norādīts "Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas, telpas" aicinām to neattiecināt uz ģimenes ārstu praksēm līdzīgi kā tas Anotācijā norādīts, ka "(nav attiecināms uz sociālo pakalpojumu sniedzēju veselības punktu)" vai citādāk. Tas ir nepieciešams, lai mazināt birokrātiju un faktiskos šķēršļus, kad iznomātājas nebūs pietiekami ieinteresēts vai nevarēs nodrošināt paredzēto telpu lietošanas veida maiņu, kā rezultātā tikpat maz ģimenes ārstu būs gatavi riskēt mainīt prakses vietu, jo nebūs drošība, ka būs iespējams palikt jaunajās telpās, kur daudz būs jāiegulda. Tādējādi it kā dotā iespēja varētu netikt izmantota labākajā mērā pacientu interesēs.
Līdz ar to LĢĀA aicina izslēgt būvju klasifikācijas kodu norādīšanu vai norādīt, ka nav attiecināms: pārņemot ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksi, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksei vai feldšerpunktam mainot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietu (adresi) vai uzņēmējdarbības formu. LĢĀA aicina risināt jautājumu par tā izslēgšanu vai neattiecināšanu arī saistītos normatīvajos aktos kopā ar citām atbildīgām iestādēm (ja nepieciešams Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumi Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi", piemēram, ar Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju).
Lai nodrošinātu vienādu izpratni par LĢĀA aicina papildināt ar vārdiem "(neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas)":
" (..) 14.¹2.1. pārņemot ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksi (neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas)".
Savukārt, attiecībā uz 14.¹2.2.punktu LĢĀA aicina norādīt Anotācijā, ka arī šajā gadījumā tas attiecas uz ģimenes ārstu ārstniecības iestādēm neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas, piemēram, kad ģimenes ārsta SIA, kas sniedz ģimenes ārsta valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, manītu vietu (adresi).

-