Atzinums

Plāna projekta 2.sadaļā ir sniegta informācija par dzelzceļa nozares politiku, regulējumu, dzelzceļa attīstību, paredzot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, Eiropas transporta tīkla attīstības prasības par sliežu platumu dzelzceļa infrastruktūrā, tomēr no sniegtās informācijas nav saprotams Satiksmes ministrijas kā par nozari atbildīgās ministrijas redzējums, vai un kā LDz spēs izpildīt savu lomu dzelzceļa nozares attīstībā, ņemot vērā prognozes par LDz finanšu situāciju. Vienlaikus no plāna projektā sniegtās informācijas secināms, ka turpmākajos gados paredzēts LDz darbību uzturēt ar būtisku valsts budžeta finansējumu iesaisti gan dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai, gan LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai, turklāt nav norādes, vai pēc 2027.gada situācija mainīsies. Uzskatām, ka pie ierobežotiem valsts budžeta resursiem un kopējām valsts prioritātēm nav adekvāti paredzēt, ka vienīgais situācijas risinājums ilgtermiņā ir tikai lielākā valsts budžeta finansējuma piešķiršana. Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt un precizēt.

-

Lūdzam plāna projektā sniegt informāciju, vai ir vērtēts jautājums par VAS “Latvijas dzelzceļš” pārvaldības formu.

-

Plāna projekta 6.1.sadaļā norādīts, ka līdz 2023.gada beigām sāks kursēt 23 jauni elektrovilcienu sastāvi, bet šī informācija neatbilst tai, ko Satiksmes ministrija norādījusi vēstulēs Finanšu ministrijai par situāciju attiecībā uz par jauno elektrovilcienu piegādi, līdz ar to lūdzam precizēt.

-

Plāna projekta 6.1.sadaļā un 6.12. sadaļā norādīts, ka dzelzceļa pasažieru skaita pieaugumu un arī krava pārvadājumu situāciju ietekmēs projekta “Rail Baltica” īstenošana, tomēr vienlaikus Satiksmes ministrija citu TA lietu ietvaros attiecībā uz projekta “Rail Baltica” īstenošana norāda informāciju, kas tikai rada negatīvu ietekmi uz valsts budžetu gan saistībā ar nepieciešamajiem ieguldījumiem projekta pabeigšanai, gan attiecībā uz to, ka pasažieru pārvadājumi Rail Baltica maršrutos netiks nodrošināti kā komercpārvadājumi, kā arī to, ka nav skaidrs jautājums par Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības nodrošināšanu un tā izmaksām pēc projekta pabeigšanas. Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt un precizēt sniegto informāciju.

-

Plāna projekta 8.sadaļā norādīta informācija par 3 pakāpju publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara sasniegšanas mehānismu un sniegta atsauce, ka tas apstiprināts ar Ministru kabineta 2018.gada 6.novembra rīkojumu Nr.588 “Par indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.-2022. gadam”. Vēršam uzmanību, ka ar minēto rīkojumu tika apstiprināts plāns 2018.-2022.gadam, kura darbības laiks ir noslēdzies, turklāt attiecīgajā plānā netika prognozēta attiecīgā mehānisma 3. pakāpes situācijas iestāšanās, savukārt šobrīd plāna projekta sniegtā informācija liecina, ka LDz turpmākā darbība ir iespējama tikai ar 3.pakāpes iestāšanos, proti, valsts budžeta līdzekļu iesaisti finanšu līdzsvara nodrošināšanā. Ņemot vērā, ka tiek izstrādāts jauns plāns jaunam periodam, tad ir jānosaka jauns mehānisms. Lūdzam izvērtēt un attiecīgi precizēt plāna projekta 8.sadaļā sniegto informāciju.

-

Plāna projekta 9.sadaļas 10.tabulā sniegtā informācija liecina, ka LDz pamatdarbības izmaksas katru gadu palielinās, kā arī prognozētais valsts budžeta finansējuma īpatsvars LDz pamatdarbības ieņēmumos pārsniedz 50%, turklāt euro izteiksmē tā apmērs arī katru gadu palielinās. Plāna projekta kopsavilkumā un citās sadaļās ir sniegta informācija par līdzšinēji veikto darbu darbinieku skaita un izmaksu samazināšanā, bet plāna projektā nav sniegta informācija par turpināmo darbu, lai panāktu izmaksu nepalielināšanos, ievērojot, ka 2023.gadā izmaksu apmērs jau sasniedzis 2018.gada izmaksu līmeni (proti, līmeni pirms tika uzsākta izmaksu samazināšana). Uzskatām, ka ir jāpārskata pamatdarbības ieņēmumu un izmaksu prognozes, lai finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamais finansējuma apmērs tiktu ierobežots, piemēram:
     - jāstiprina jautājums par iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumiem, tādējādi palielinot ieņēmumus no tiem;
     - jāmazina pamatdarbības izmaksas, piemēram, jāpārskata darba samaksai un attiecīgi arī sociālās apdrošināšanas iemaksām plānotais finansējums (LDz iepriekš sniegtā informācija liecina, ka 2023.gadā plānoti 3 827 darbinieki, kas ir par 123 darbiniekiem (3,3%) vairāk nekā 2022. gadā), materiālu izlietojums, elektroenerģijai plānotais finansējums, ņemot vērā, ka spēkā esošais līgums par elektroenerģijas iegādi ir noslēgts par nesamērīgi augstu cenu, pārējās izmaksas, kas ietver maksājumus citiem uzņēmumiem un atkarīgajām sabiedrībām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt un precizēt plāna projekta 9.sadaļā sniegto informāciju.
 

-

Plāna projekta 9.sadaļas 10.tabulā sniegtā informācija liecina, ka pieaug arī nepieciešamais finansējums valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai (maksa par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām), proti, tas pārsniedz to apmēru, kas šim mērķim ir paredzēts Satiksmes ministrijas budžetā. Attiecīgi lūdzam plāna projektā sniegt detalizētu skaidrojumu, kāds ir pamatojums pieaugumam, sniedzot aprēķinu, kā tas veidojas.

-

Lūdzam plāna projekta 10.sadaļā attiecībā uz finanšu līdzsvara nodrošināšanu skaidri norādīt, ka attiecīgais finansējums nav automātisks un nav uzskatāms par garantētiem ieņēmumiem, bet gan tas ir atsevišķi izvērtējams un Ministru kabinetā izskatāms jautājums.

-

Lūdzam plāna projekta 10.sadaļā attiecībā uz finanšu līdzsvaru norādīt pilnu informāciju, ko paredz Dzelzceļa likuma 9.panta ceturtā daļa. Vienlaikus lūdzam detalizētāk skaidrot plāna projekta 11.3.sadaļā (48.lp.) norādīto, kāpēc valsts nevar prasīt, lai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvaro ienākumus un izmaksas bez valsts atbalsta.

-

Plāna projekta 2. pielikuma tabulā “Kopsavilkums par valsts finansējuma plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamā valsts budžeta līdzekļu naudas plūsmu” (77.lp.) ailē “Nepieciešamais papildus finansējums (tūkst. euro)” norādīts, ka 2023. gadam nepieciešamais papildu valsts finansējums ir 55,5 milj. euro, savukārt Satiksmes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” turpmāko darbību” (23-TA-480) sniegta informācija, ka stabilizēt LDZ naudas plūsmu 2023. gadā iespējams saņemot 51 milj. euro valsts finansējuma. Vienlaikus arī turpmākajiem gadiem norādītais nesakrīt ar iepriekš minēto ziņojumu, kā arī ar Satiksmes ministrijas prioritāro pasākumu ietvaros pieprasīto finansējuma apmēru. Līdz ar to lūdzam skaidrot/precizēt norādīto informāciju.

-

Plāna projekta 2. pielikuma tabulā “Rail Baltica” (77. – 78.lp.) ailē “Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums (tūkst. euro)” norādītie finansējuma apmēri programmai 49.00.00 “Rail Baltica projekta infrastruktūras pārvaldības funkcijas nodrošināšana” 2025. un 2026. gadam un apakšprogrammai 60.07.00 “Eiropas transporta infrastruktūras projekti (Rail Baltica)” visos gados neatbilst likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”” un bāzes izdevumos 2024.-2026.gadam Satiksmes ministrijai paredzētajam finansējumam. Savukārt ailē “Nepieciešamais papildus finansējums (tūkst. euro)” norādīte finansējuma apmēri 49.00.00 “Rail Baltica projekta infrastruktūras pārvaldības funkcijas nodrošināšana” arī neatbilst Satiksmes ministrijas prioritāro pasākumu ietvaros pieprasītajam finansējuma apmēram šim mērķim. Līdz ar to lūdzam skaidrot/precizēt norādīto informāciju.

-

Plāna projektā, tā 2.pielikumā un daudzgadu līguma 3.pielikumā norādīts, ka 2023. gadā un turpmākajos gados nepieciešams būtisks papildu nepieciešamais finansējums, savukārt Ministru kabineta rīkojuma projekta 3.punkts paredz valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā skatīt jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu 2024.gadam un turpmākajiem gadiem. Ņemot vērā minēto, nav skaidrs, kāds ir 2023. gadam nepieciešamā papildu finansējuma avots un kāda būs Satiksmes ministrijas turpmākā rīcība, ja 2024.gadam un turpmākajiem gadiem papildu nepieciešamais finansējums valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā netiks piešķirts.  Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt.

-

Norādām, ka saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 24.panta trešo daļu budžeta iestādes var uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, nepārsniedzot saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomus, paredzot, ka papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības var uzņemties vienīgi Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos un pasākumos, ja pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums. Ņemot vērā, ka plāna projektam pievienotā daudzgadu līguma projekta 3.pielikumā sniegta norāde uz nepieciešamo papildu finansējumu, tad šādu līgumu Satiksmes ministrija nevar slēgt, ja tā nevar minēto finansējumu nodrošināt tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Attiecīgi lūdzam pārskatīt un precizēt daudzgadu līguma projektā noteiktās normas, tai skaitā tiesības un pienākumus, tai skaitā nosakot, ka valsts budžeta finansējuma piešķiršana LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai nav automātiska un nav uzskatāma par garantētiem ieņēmumiem, tieši pretēji – jautājums par attiecīgā finansējuma nodrošināšanu ir atsevišķi izvērtējams un izskatāms Ministru kabinetā.
Atgādinām, ka Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta ceturtā daļa paredz, ka saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām.
 

-

Plāna projektam pievienotajā daudzgadu līguma projektā ir vairāki punkti, kas ir neskaidri, nesamērīgi vai nekorekti, piemēram:
     - 1.3.punktā paredzēts noteikt, ka “normāli saimnieciskās darbības apstākļi” ir ar nosacījumiem, kas paredz tikai pienākumus no valsts puses nodrošināt finansējumu, bet neparedz pienākumus infrastruktūras pārvaldītājam rūpēties par izmaksu efektivitāti un to samērīgumu;
     - nav skaidrs, ko paredz 3.1.punktā norādītais attiecībā uz finanšu līdzsvaru, atkāroti atgādinām, ka šobrīd Satiksmes ministrijas budžetā nav paredzēts finansējums šādam mērķim;
     - 3.3.punktā noteiktais dod uzdevumu plānot finansējumu finanšu līdzsvaram turpmākajiem 5 gadiem, bet punkts nav izpildāms, jo Satiksmes ministrijas budžetā šobrīd nav paredzēts finansējums šādam mērķim;
     - 3.4.2.punkts paredz, ka LDz jāpiešķir līdzekļi finanšu līdzsvara īstenošanai, bet nav norādīts avots šāda finansējuma piešķiršanai (kā norādīts iepriekš Satiksmes ministrijas budžetā šobrīd nav paredzēts finansējums šādam mērķim);
     - 3.6.3.punkts paredz uzdevumu Satiksmes ministrijai iesniegt finanšu pieprasījumus Finanšu ministrijai valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai, bet norādām, ka Finanšu ministrija nepieņem lēmumus par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, tas ir Ministru kabineta un Saeimas kompetences jautājums;
     - 5.1.punkts paredz, ka LDz sagatavo un iesniedz priekšlikumus prioritāriem pasākumiem dzelzceļa jomā vidēja termiņa budžeta ietvaram, tomēr punktā nav noteikts, ka šos priekšlikumus LDz jāsniedz Satiksmes ministrijā, kā arī punkts neparedz uzdevumu Satiksmes ministrijai novērtēt priekšlikumu pamatotību.

Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt un precizēt daudzgadu līguma projektu, lai tas neparedz saistības, kurām nav finansiālā seguma un kuras nav iespējams izpildīt.

-

Ņemot vērā, ka no valsts budžeta nepieciešamās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas strauji pieaug, Finanšu ministrijai nepieciešama informācija par ieguldīto resursu sociāli ekonomisko atdevi, t.i. – par nepieciešamo valsts budžeta dotāciju apjoma izmaiņām ilgtermiņā un pretī saņemto publisko labumu. Ņemot vērā minēto izsakām šādus iebildumus:  
1. Indikatīvajā plānā paredzētais valsts budžeta finansējums finanšu līdzsvara nodrošināšanai nav skatāms atrauti no publiskā pakalpojuma apjoma un kvalitātes, ko sniedz dzelzceļa pārvadājumi. Tāpēc plānā ir jāiekļauj arī prognozes par pasažieru un kravu pārvadātāju ilgtermiņa redzējumu par to sniedzamajiem pakalpojumiem.
2. Plānu nepieciešams papildināt ar LDZ biznesa plānu, kas iekļautu veicamos pasākumus ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanai un prognozes par līdzsvara maksājuma apjomu ilgtermiņā.
3. Lūdzam sniegt informāciju par to, kā tiks nodrošināti pasažieru pārvadājumi ārpus pašlaik elektrificētajām līnijām. Plānā ir teikts, ka to nodrošinās bateriju vilcieni. Lūdzam papildināt ar informāciju, ar kādiem tehniskajiem līdzekļiem tiks nodrošināta bateriju vilcienu satiksme uz Liepāju, Ventspili, Valgu, Zilupi un Indru un Gulbeni. Ja plānoti daļēji elektrificēti posmi bateriju uzlādēšanai, lūdzam norādīt nepieciešamo investīciju apjomu, posmu garumu un plānoto vilcienu kustības ātrumu šajos posmos. Ja izvēlēts šāds risinājumu, lūdzam veikt salīdzinājumu ar alternatīviem risinājumiem – elektrovilcieni plus visas līnijas elektrifikācija, ūdeņraža vilcieni u.c. Alternatīvajiem risinājumiem lūdzam veikt salīdzinājumu ar iespēju pasažierim izmantot autobusu – komforta, cenas un ātruma ziņā.
4. Lūdzam sniegt informāciju par to, kā tiks nodrošināti kravu pārvadājumi pašlaik neelektrificētajos posmos. Ja plānots turpināt izmantot dīzeļlokomatīves, lūdzu sniegt izmaksu un ieguvumu analīzi izvēloties pasažierus šajos posmos pārvadāt ar bateriju vilcieniem.  Ja plānots aizstāt dīzeļlokomatīves ar videi draudzīgākām lokomotīvēm, lūdzam sniegt informāciju par tehniskajiem risinājumiem un izmaksām.
5. No plāna noprotams, ka prioritāte ir jau esošo elektrificēto posmu pārbūve no 3.3kV līdzstrāvas uz 25kV maiņstrāvu nevis jaunu posmu elektrifikācija (izņemot Aizkraukles pagarinājumu līdz Krustpilij). Lūdzam sniegt aprakstu, par pārbūves laika ilgumu un kā šajā periodā attiecīgajos posmos tiks nodrošināti pasažieru pārvadājumi. Lūdzam veikt risku analīzi, vai ilgstošas pārbūves un ar to saistītās neērtības nemainīs pasažieru paradumus un esošie dzelzceļa pārvadājumu klienti nepārslēgsies uz autobusu satiksmi. Tāpat, lūdzam sniegt detalizētu informāciju par dzelzceļa posmiem, kuros, lai sekmētu pārvadājumus pa dzelzceļu, plānots likvidēt pašreiz pastāvošo dotētos autobusu maršrutus, ja šādu politiku plānots īstenot.

-

Lūdzam nodrošināt, t.sk. pamatot, ka plāna projektā ir iekļauta visa nepieciešamā informācija dzelzceļa jomas ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas Nr.2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai IV pielikumā “Tematiskie veicinošie nosacījumi, ko piemēro ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondam” - proti, noteiktais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.3.1. “Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī” 1.apakškritērijam (“Ir ieviesta esošās un plānotās infrastruktūras multimodāla kartēšana (izņemot vietējo līmeni) laikposmam līdz 2030. gadam, un tā ietver plānoto investīciju ekonomisko novērtējumu, kura pamatā ir pieprasījuma analīze un satiksmes modelēšana, kurā būtu jāņem vērā dzelzceļa pakalpojumu tirgu atvēršanas paredzamā ietekme”) un 5.apakškritērijam (“..nodrošina dzelzceļu tīkla savstarpēju izmantojamību un attiecīgā gadījumā ziņojumus par ERTMS izvēršanu saskaņā ar 2017.gada 5.janvāra Eiropas Komisijas Īstenošanas regulā Nr. 2017/6, attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu”).
Vēršam uzmanību, ka ieguldījumu priekšnosacījumu pilnīga izpilde ir kritiski būtiska, lai varētu veikt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam plānoto investīciju dzelzceļa jomā izdevumu deklarēšanu Eiropas Komisijai.

-

Ņemot vērā, ka sākot ar 2023. gadu vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu un gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu sagatavo kā vienu likumprojektu, lūdzam rīkojuma projektā, plāna projektā un Daudzgadu līguma projektā precizēt divu likumprojektu nosaukumus uz vienu -  "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru  2024., 2025. un 2026. gadam".
 

-

Ņemot vērā, ka plāna projekts ir apjomīgs, kā arī to, ka Finanšu ministrijai ir daudz komentāru par tā sākotnējo versiju, lūdzam Satiksmes ministriju, virzot precizēto plāna projektu atkārtotai saskaņošanai, atzinumu sniegšanai paredzēt 10 darba dienas.

-

Plāna projekta 3.sadaļā ir ietverta informācija, ka notiek process par LDz klasifikāciju vispārējās valdības sektorā, ievērojot publiskā finansējuma būtisko pieaugumu uzņēmuma ieņēmumu struktūrā.
Ņemot vērā minēto procesu, lūdzam apsvērt iespējas papildināt plāna projektu ar informāciju par  lēmuma konsekvencēm un turpmākajām darbībām dzelzceļa infrastruktūras attīstības jomā gadījumā, ja LDz tiek klasificēts vispārējās valdības sektorā un tā plānotā saimnieciskā (t.sk. investīcijas infrastruktūras attīstībā) un finanšu darbība tieši ietekmē valsts budžeta līdzekļus prioritāro pasākumu īstenošanai (t.i. “fiskālo telpu”) provizoriski 2025. un turpmākajos gados.
Vienlaicīgi lūdzam papildināt dotās sadaļas informāciju, ka akciju sabiedrība "LatRailNet", kas ir LDz meitas uzņēmums, atbilstoši CSP izveidotajam un uzturētajam institucionālo vienību klasifikācijas sarakstam jau ir klasificēta vispārējās valdības sektorā.
 

-

Plāna projekta 9.sadaļā tiek aprakstīti divi iespējamie kravu pārvadājumu attīstības scenāriji, paredzot, ka bāzes scenārija gadījumā 2023.-2027.gadam pārvadājumu apjoms tiek plānots vidēji 16 milj. tonnu gadā. Minētais scenārijs novērtēts kā konservatīvs un ticams.
No 9.sadaļā ietvertās informācijas nav iespējams pilnvērtīgi pārliecināties par bāzes scenārijā izvēlētā pārvadājumu apjoma pamatotību, kā rezultātā uz tā pamata sniegtās finanšu prognozes (t.sk. valsts budžeta finansējums) ir pakļautas lielai nenoteiktībai. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt plāna projektu ar izvērstāku pamatojumu bāzes scenārija izvēlētajam pārvadājumu apjomam.

-

Aicinām papildināt plāna projekta 3.pielikuma “Kopējais investīciju apjoms dzelzceļa infrastruktūras attīstībai no 2020.gada līdz 2027. gadam” 3.2.tabulu “Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētie projekti (ANM)” ar zemsvītras atsauci, norādot Atveseļošanas fonda plāna investīcijas numuru, nosaukumu, kā arī minētā projekta identifikācijas numuru informācijas izsekojamībai. 

-

Lūdzam pārliecināties, ka plāna projekta 3.pielikuma “Kopējais investīciju apjoms dzelzceļa infrastruktūras attīstībai no 2020.gada līdz 2027. gadam” 3.1.tabulā “Kohēzijas fonda līdzfinansētie projekti (KF)” norādītais finansējums ir korekts un atbilstošs 2021.-2027.gada plānošanas periodā dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai plānotajam. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Satiksmes ministrijas izstrādātajam un Tiesību aktu portālā virzītajam MK noteikumu projektam "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 3.1.prioritātes "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra”  3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.1.pasākuma “Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos” un 3.1.1.3.pasākuma “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība” īstenošanas noteikumi" 3.1.1.1.pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 264 920 522 euro un 3.1.1.3.pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 94 117 648 euro. 

-

Aicinām papildināt plāna projekta 3.pielikuma “Kopējais investīciju apjoms dzelzceļa infrastruktūras attīstībai no 2020.gada līdz 2027. gadam” 3.1.tabulu “Kohēzijas fonda līdzfinansētie projekti (KF)” ar zemsvītras atsauci, norādot Eiropas Savienības struktūrfondu un kohēzijas fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifisko atbalsta mērķa, tā pasākumu, kura ietvaros tiek īstenoti minētie projekti numurus un nosaukumus, kā arī projektu identifikācijas numurus. Vienlaikus, informācijas izsekojamībai lūdzam norādīt arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa un pasākumu numurus un nosaukumus. 

-

Lūdzam papildināt plāna projekta 14.sadaļas “Rīcības plāns 2023.-2027.gadam” tabulas:
1) 4.punktā “Jauno elektrovilcienu iepirkums” iekļauto informāciju par 32 elektrovilcienu iegādi, norādot Eiropas Savienības investīciju instrumentu programmu, no kuras daļēji tiek finansēta šo elektrovilcienu iegāde, kolonnā “Pasākums”;
2) 5.punktā “Akumulatoru bateriju vilcienu iepirkums” iekļauto informāciju par akumulatoru bateriju vilcienu iegādi, norādot Eiropas Savienības investīciju instrumentu programmas, no kurām tiek plānota elektrovilcienu iegāde, kolonnā “Pasākums”;
3) 6.punktā “Akumulatoru bateriju vilcienu uzlādes infrastruktūras izveide” iekļauto informāciju par uzlādes infrastruktūras izveidi, norādot Eiropas Savienības investīciju instrumentu programmas, no kurām tiek finansēta elektrovilcienu iegāde, kolonnā “Pasākums”, kā arī norādot plānoto rezultatīvo rādītāju 2027.gadam. 

-

Aicinām izvērtēt iespēju papildināt plāna projekta 14.sadaļas “Rīcības plāns 2023.-2027.gadam” tabulas 1.punktā iekļauto informāciju par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.2.1.2. pasākuma “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve” projektu faktiskajām pabeigšanas iespējām, t.sk. vai tiek vērtēta iespēja pabeigt projektus kā nefunkcionālos pēc 2023.gada beigām vai nodrošināt to posmošanu, izmantojot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros plānotās Satiksmes ministrijas investīcijas. 

-

Plāna projekta 9. sadaļas 2. scenārija raksturojumā norādīts, ka "šis scenārijs ir iespējams, taču ar varbūtību neiestāties". Lūdzam skaidrot, kāda ir šī minētā varbūtība. 
 

-

Plāna projekta 6.1. sadaļā norādīts, ka PV pasažieru prognozes 2027. gadam paredz sasniegt līdz pat 20 miljoniem pasažieru apgrozību gadā. Lūdzam papildināt ar informāciju par pieņēmumiem, kas ir pamatā pasažieru skaita pieauguma prognozei. 

-

Plāna projekta 5. sadaļas otrajā rindkopā minēts infrastruktūras uzturēšanas izmaksu samazinājums uz vienu galveno sliežu ceļu kilometru 2020. gadā. Lūdzam skaidrot, kādu faktoru/darbību ietekmē tika samazinātas izmaksas un vai pastāv iespēja tās vēl samazināt.

-

Lūdzam veikt labojumu plāna projekta 3. sadaļas sestās rindkopas teikumā (17. lpp.), kā arī papildināt to ar informāciju:

Ņemot vērā valsts finansējuma būtisko pieaugumu LDz ieņēmumu struktūrā, notiek process par LDz iespējamās klasifikācijas vispārējā valsts valdības sektorā izvērtēšana. LDz, klasificējoties vispārējās valdības sektorā, attiecīgi ietekmēs vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.  Pamatojoties uz Finanšu ministrijas pieprasījumu sniegt novērtējumu par potenciālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci LDz pārklasifikācijas gadījumā, Satiksmes ministrija 2023.gada augustā aplēsa fiskālo ietekmi -0,287 milj. EUR 2024. gadam, -28,491 milj. EUR 2025. gadam un -12,143 milj. EUR apmērā 2026. gadam. Atbilstoši vērtējumam, šim fiskālajam riskam ir izveidota fiskālā nodrošinājuma rezerve šādā apmēra: 0,172 milj. EUR 2024. gadam, 17,095 milj. EUR 2025. gadam un 7,286 milj. EUR 2026. gadam (MK 2023. gada 15. augusta sēdes protokols Nr.40/42.§ (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7b3ef75d-e076-48e3-8455-f37e0acc9f47#).
 

Ņemot vērā, ka indikatīvais plāns paredz priekšlikumus turpmākām rīcībām, t.sk., publisko resursu piešķiršanu dzelzceļa infrastruktūrai, tā uzturēšanai, lūdzam indikatīvo plānu papildināt ar informāciju komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā. Vēršam uzmanību, ka par publisko dzelzceļa infrastruktūru tiek uzskatīta tāda infrastruktūra, kas ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem un ja par piekļuvi šai infrastruktūrai ir noteikta adekvāta maksa, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem (Direktīva 2001/14/EK), Eiropas Komisija parasti uzskata, ka infrastruktūras publiska finansēšana nav atbalsts dzelzceļa uzņēmumiem (skat., 25.punktu https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52008XC0722(04)&from=LV ). Attiecībā uz pasākumiem, kas kvalificēsies kā komercdarbības atbalsta pasākumi, lūdzam indikatīvajā plānā ietvert informāciju, ka, izstrādājot plānotos pasākumus, tie tiks ieviesti ievērojot atbilstošu komercdarbības atbalsta regulējumu.
 

-