Atzinums

Valmieras novada pašvladības 
Iebildums.
8.6. Nevajadzētu noteikt ierobežojumus tirdzniecības organizatora maksai, jo ir pašvaldības, kurās ir noteiktas ļoti zemas ielu tirdzniecības nodevas. Rīkojot lielus pasākumus / tirdziņus, tirdzniecības organizatoram rodas diezgan lielas organizatoriskās izmaksas. Tad sanāks, ka daudzi ielu tirdzniecības organizatori finansiāli nevarēs noorganizēt tirdziņus, un atstās to pašvaldību ziņā.

-

Iebildums (Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas (turpmāk – RVPP) viedoklis)
RVPP neatbalsta ielu tirdzniecības regulējuma attiecināšanu tikai uz pašvaldībai piederošu publisko ārtelpu. Publiski pieejamās privātās teritorijas pēc savas funkcijas bieži tiek izmantotas kā publiskā ārtelpa, un tajās organizētajai tirdzniecībai var būt tāda pati ietekme uz sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju mieru un drošību kā tirdzniecībai pašvaldības teritorijā.
RVPP ieskatā īpašuma forma pati par sevi nevar būt vienīgais kritērijs, pēc kura nosakāma pašvaldības iesaiste tirdzniecības uzraudzībā. Atteikšanās no pašvaldības atļaujas vai cita preventīvās kontroles mehānisma publiski pieejamās privātās teritorijās būtiski samazina pašvaldības iespējas savlaicīgi identificēt un novērst iespējamos sabiedriskās kārtības apdraudējumus.
Ja netiek saglabāta atļauju sistēma, nepieciešams paredzēt alternatīvu mehānismu, kas nodrošinātu pašvaldības informēšanu par plānoto tirdzniecību publiski pieejamās privātās teritorijās.

Iebildums (Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk- PAD) viedoklis) regulējumam par ielu tirdzniecību ir jāattiecas uz tirdzniecību publiskajā ārtelpā neatkarīgi no īpašuma formas – gan pašvaldībai piederošā, gan privātpersonām piederošā, ja tā ir publiski pieejama. Arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošana ir nodrošināma visā pilsētvidē, piemērojot vienlīdzības principu visiem ielu tirdzniecības dalībniekiem neatkarīgi no tirdzniecības vietas atrašanās vai īpašuma formas. Ietekme uz publisko ārtelpu nemainās no īpašuma piederības formas. Līvu laukums, laukuma un Skārņu/Monētu pagalma zemes vienības, Doma Dārzs Tirgoņu ielā 1, kvartāls Egle starp Mazo Monētu, Kaļķu un Tirgoņu ielu, Ezītis miglā Slokas ielā 17, Hāgensberga pagalms Kalnciema 15A, u.tml., Rīgā ir privātīpašums. Vēršam uzmanību, ka Līvu laukuma gadījumā, ja netiek izsniegta ielu tirdzniecības atļauja, tad atbilstoši Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumu Nr. 127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi” 2. punktam un  Rīgas domes 07.02.2006. saistošo noteikumu Nr. 38 „Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”  623. punktam, 623.2.5. – 623.3. apakšpunktam nav likumīga pamata izvietot būves neapbūvējamā publiskā ārtelpā, kur līdz laukuma kompleksajai rekonstrukcijai atļauta tikai teritorijas labiekārtojuma lokāla rekonstrukcija. Analoģiska situācija veidojas pludmales teritorijās, kas ir valsts īpašumā esoša zeme, kur arī āra kafejnīcu risinājums var būt saskaņots tikai ielu tirdzniecības kontekstā.
Tomēr, ja Ekonomikas ministrijas ieskatā šī norma ir saglabājama un ielu tirdzniecības atļaujas jāizsniedz tikai tirdzniecības veikšanai pašvaldībai piederošā publiskajā ārtelpā, tad pašvaldībai ir jābūt tiesīgai piemērot tirdzniecības vietas vizuālās prasības publiskajā ārtelpā neatkarīgi no īpašuma piederības un pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktās  prasības jāattiecina uz visām tirdzniecības vietām publiskajā ārtelpā. Būtiski, lai neveidotos situācija, kad tirdzniecības vietām, kuras atrodas tuvumā un atrodas uz privātās zemes un pašvaldības zemes, būtu pilnīgi atšķirīgas vizuālā risinājuma prasības.
 

-

Iebildums (RVPP viedoklis)
RVPP atbalsta administratīvā sloga mazināšanas mērķi, tomēr norāda, ka administratīvā sloga samazināšana nedrīkst radīt situāciju, kurā pašvaldībai tiek atņemti efektīvi preventīvās kontroles instrumenti.
Atļauju sistēma kalpo ne tikai administratīvām vajadzībām, bet arī nodrošina iespēju pirms darbības uzsākšanas izvērtēt potenciālos riskus sabiedriskajai kārtībai, noteikt nepieciešamos nosacījumus un sistemātisku pārkāpumu gadījumā lemt par atļaujas anulēšanu vai atteikumu izsniegt atļauju atkārtoti.
Ja attiecībā uz publiski pieejamām privātām teritorijām tiek saglabāts risinājums, kas neparedz pašvaldības atļaujas saņemšanu, RVPP aicina izvērtēt alternatīvu preventīvās kontroles mehānismu ieviešanu, piemēram, pienākumu iepriekš informēt pašvaldību par plānoto tirdzniecību, kā arī paredzēt iespēju ierobežot vai liegt tirdzniecības veikšanu gadījumos, kad konstatēti sistemātiski normatīvo aktu vai sabiedriskās kārtības prasību pārkāpumi.

-

Liepājas pilsētas pašvaldības
 Priekšlikums: svītrot 15.4. apakšpunktu.
Pamatojums: ierosināto grozījumu 2.1. apakšpunktā ir skaidri noteikts, ka ielu tirdzniecība ir preču pārdošana un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana pašvaldības iekārtotā vai ar pašvaldību saskaņotā pašvaldībai piederošā publiskā ārtelpā. Tāpat ierosināto grozījumu 2.1.1 apakšpunktā noteikts, ka pašvaldībai piederoša publiska ārtelpa ir sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejama pašvaldības īpašumā un tiesiskajā valdījumā esoša nekustamā īpašuma teritorija.
No 2.1. un 2.1.1 apakšpunktos noteiktā izriet, ka ielu tirdzniecības atļaujas izsniegšana attiecas uz pašvaldībai piederošu publisko ārtelpu, nevis uz valsts īpašumā esošu nekustamo īpašumu. Līdz ar to nav nepieciešams papildu saskaņojums ar valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju iesniegšana.
Anotācijā nav pietiekami skaidrota 15.4. apakšpunkta saikne ar 2.1. punktā un 2.1.1 apakšpunktā ietverto regulējumu.

Priekšlikums: svītrot 19.5. apakšpunktu.
Pamatojums: ierosināto grozījumu 2.1. apakšpunktā ir skaidri noteikts, ka ielu tirdzniecība ir preču pārdošana un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana pašvaldības iekārtotā vai ar pašvaldību saskaņotā pašvaldībai piederošā publiskā ārtelpā. Tāpat ierosināto grozījumu 2.1.1 apakšpunktā noteikts, ka pašvaldībai piederoša publiska ārtelpa ir sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejama pašvaldības īpašumā un tiesiskajā valdījumā esoša nekustamā īpašuma teritorija.
No 2.1. un 2.1.1 apakšpunktos noteiktā neizriet, ka pašvaldībai būtu jāizsniedz atļaujas ielu tirdzniecības organizēšanai valsts īpašumā esošā nekustamajā īpašumā. Līdz ar to nav saprotams, kāpēc 19.5. apakšpunktā ir minēts valsts īpašumā esošs nekustamais īpašums un kā šī prasība sasaucas ar 2.1. un 2.1.1 apakšpunktos noteikto regulējumu.
Anotācijā šī kopsakarība nav paskaidrota, tādēļ šī prasība nav pietiekami pamatota.

-

Priekšlikums (Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (turpmāk – RAIC) viedoklis):
Papildināt aiz teksta “..pašapkalpošanās tirdzniecības iekārtas..” ar tekstu “.., kam nav nepieciešama inženiertīkla pievada izbūve.”.
Lai tām pašapkalpošanās iekārtām, kam ir nepieciešama inženiertīkla pievada izbūve un tas ir sākotnēji jāsaskaņo būvvaldē, nebūtu nepieciešams vēl viens pašvaldības saskaņojums - pašvaldības izsniegta ielu tirdzniecības atļauja.
 

-

Priekšlikums (RAIC viedoklis).
30. Pašvaldība ir tiesīga pieprasīt tirdzniecības dalībniekam informāciju par ielu tirdzniecībā realizējamām precēm un to izcelsmi, kā arī pārbaudīt šo informāciju, ja tai rodas pamatotas aizdomas par sniegtās informācijas patiesumu, kā arī sniegt šo informāciju citai pašvaldībai.

-

Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvalde ir izskatījusi saņemtos grozījumus un nosūta šādus priekšlikumus:

 rada bažas princips, ja ielu tirdzniecībai uz privātas zemes nav nepieciešama pašvaldības atļauja, tad kā kontrolēt un vienlaikus būt informētiem par plānoto tirdzniecību uz privātas zemes, kas notiek blakus teritorijai, kur notiek, piemēram, publisks pasākums? Piemēram, situācija ar privāto tirdzniecības vietu blakus Vienības laukumam, kas ik gadu tiek ierīkota pilsētas svētku laikā. Šobrīd tirdzniecības organizatoram ir pienākums informēt par to pašvaldību un izņemt tirdzniecības atļauju, samaksājot pašvaldības nodevu. Ja pareizi saprotu jauno noteikumu redakciju, tad turpmāk viņiem nebūtu jāinformē pašvaldība un tirdzniecības atļauja nebūtu jāizņem? Rosinām virzīt viedokli, ka ielu tirdzniecība publisku pasākumu laikā arī uz privātas zemes būtu jāsaskaņo ar pasākuma organizatoru un jāsaņem tirdzniecības atļauja.
Noteikumos izņēmuma gadījumi minēti: tematiskos gadatirgos, valsts nozīmes svētku pasākumos un paaugstināta riska pasākumos. Rosinu šo papildināt ar "novada nozīmes" pasākumiem, lai tos varētu attiecināt arī uz pilsētas svētkiem.
Jautājums par depozīta sistēmas ieviešanu un prasību sabiedriskās ēdināšanas nodrošinātājiem tajā iekļauties. Vai par šo aspektu grozījumu izstrādātāji ir domājuši un, kurš no punktiem ļauj pašvaldībai šo prasību noteikt sabiedriskās ēdināšanas nodrošinātājiem, kuri veic ielu tirdzniecību?
 

-