Atzinums

Likumprojekta 2. pants paredz papildināt likuma 18.¹ pantu ar trešo daļu nosakot, ka izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmā apstrādā personas datus par izglītojamiem, izglītojamā vecākiem, izglītības iestādēs nodarbinātajām personām, informācijas sistēmas lietotājiem, lai nodrošinātu izglītības resursu pārvaldību un izsniegšanu individuālai lietošanai balstoties uz informāciju par personas mācībām vai nodarbinātību izglītības iestādē, sociālajām pazīmēm vai informāciju par personas veselību."
Datu valsts inspekcija (turpmāk - Inspekcija) norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 21.11.2023. sēdes protokollēmuma  (protokols Nr.58, 23.§) 3. punktu izglītības un zinātnes ministrijai uzdots sagatavot un izglītības un zinātnes ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Izglītības likuma 18.¹ pantā, nosakot personas datu apstrādes nolūku, apstrādājamo datu kategorijas un datu subjektus Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmā un precizējot informācijas sistēmas izveides mērķi.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta  2. panta regulējums nesatur informāciju par minētajā valsts informācijas sistēmā apstrādājamām datu kategorijām, kā arī norādītie personas datu apstrādes nolūki ir neskaidri, proti, no tiem nav iespējams secināt kādas konkrētas sabiedrības intereses vai iestādes uzdevuma sasniegšanai ir nepieciešams veikt personas datu apstrādi, tai skaitā, apstrādāt īpašu kategoriju personas datus.
Inspekcijas skatījumā, norādītie nolūki nenodrošina pārredzamību un skaidrību, kā arī likumdevējs vadoties no minētajiem nolūkiem nevar izvērtēt datu apstrādes nepieciešamību un samērīgumu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam likumprojekta 2. pantā precizēt personas datu apstrādes nolūkus, kā arī papildināt likumprojektu ar regulējumu par Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmā apstrādājamo datu kategorijām.

Piemērs:
No normas redakcijas izriet, ka informācijas sistēmā apstrādā personas datus, lai izsniegtu resursus, balstoties uz personas sociālajām pazīmēm (kur nav definēts, kas ir sociālā pazīme) un informāciju par personas veselību. Lai tas būtu iespējams no datu apstrādes viedokļa, ir nepieciešama vispārīga tiesību norma, kurā ietverta likumdevēja griba piešķirt resursus noteiktām cilvēku grupām, profilējot tos pēc noteiktām pazīmēm. Piemēram, likumdevējs var nolemt, ka resursi tiek piešķirti tikai veseliem (informācija par personas veselību) puišiem (sociālā pazīme). Tālāk seko normas radīšana, kura paredz, ka efektīvai šo cilvēku, kam pienākas resursi, atlasei tiek veidota informācijas sistēma. Ministru kabinetam tiek dots deleģējums noteikt konkrētu apstrādājamo datu apjomu nolūka sasniegšanai un datu avotus.

Lai arī minētais piemērs sākotnēji var šķist absurds, jāņem vērā, ka personas datu apstrādes likuma līmenī nepieciešamība izriet no fakta, ka likumdevējam ir jānosaka pamattiesibu ierobežošanas robežas. Plašu un nekonkrētu normu radīšana paver bezgalīgas to interpretācijas iespējas, ļaujot pēc būtības izpildvarai izvēlēties pamattiesību ierobežošanas apjomu. Rezultātā it kā formāli tiek izpildītas Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, taču mērķis sasniegts netiek.

Ievērojot minēto, lūdzam veidot skaidru, saprotamu, konkrētu regulējumu, nosakot datu apstrādes nolūku un paužot likumdevēja gribu.

-

Likumprojekts paredz regulējumu par personas datu apstrādi divās valsts informācijas sistēmās, ņemot vērā minēto, lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13.apakšpunktu ar informāciju par šī regulējuma ietekmi uz datu aizsardzību. Apakšpunkta aizpildīšanu ierosinām veikt atbilstoši Valsts kancelejas vadlīniju "VADLĪNIJAS TIESĪBU AKTA PROJEKTA SĀKOTNĒJĀS IETEKMES NOVĒRTĒŠANAI UN NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA SAGATAVOŠANAI VIENOTAJĀ TIESĪBU AKTU IZSTRĀDES UN SASKAŅOŠANAS PORTĀLĀ"  sadaļas  "Ietekme uz datu aizsardzību" prasībām.

-