Atzinums

Ieslodzījuma vietu pārvaldē dienesta pienākumus kopā ar dienesta suni pilda tikai amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, līdz ar to nav nepieciešams noteikumu projekta 18. punktā ietvert norādi uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem).

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersona (darbinieks) saņem piemaksu par darba pienākumu pildīšanu kopā ar dienesta suni - līdz 20 % no amatpersonas (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas.

Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" (turpmāk – noteikumu projekts) 3. pielikuma 9. punkts Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra darbiniekiem,  kuru darbs saistīts ar tiesu medicīnisko ekspertīžu veikšanu,  paredz piemaksu par darbu, kas saistīts ar īpašu risku. Ne no noteikumu projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas), ne no paša noteikumu projekta nav izsecināms, kāpēc tieši tiesu medicīnas ekspertīžu veikšana ir saistīta ar īpašu risku. Lai vienas nozares ietvaros novērstu atšķirīgo attieksmi, ievērojot vienlīdzības principu, Tieslietu ministrijas ieskatā tiesu ekspertu piemaksas jautājumam meklējams vienlīdzīgs risinājums, piemaksu jautājumu attiecinot uz visiem Tiesu ekspertu likumā noteiktajā kārtībā sertificētiem valsts tiesu ekspertiem, kuri tiesu ekspertīzes kā darba pienākumu veic tiesu ekspertīžu iestādē. Ņemot vērā speciālistu tiesu eksperta amatam pieprasījumu darba tirgū, Tieslietu ministrijas ieskatā noteikumu projekta 3. pielikuma 9. punkts būtu svītrojams, tiesu ekspertu piemaksas jautājumu risinot noteikumu projekta 4. pielikumā, noteikumu projekta 4. pielikumu papildinot ar 5. punktu (piedāvāto redakciju skatīt zemāk). 

Vienlaikus Tieslietu ministrijas ieskatā ar minēto risinājumu tiktu izpildīts arī uzdevums attiecībā uz tiesu ekspertu atlīdzības izlīdzināšanu, kas iekļauts Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdē izskatītajā un atbalstītajā informatīvajā ziņojuma "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas ieviešanas iespēju izvērtējumu" (turpmāk – informatīvais ziņojums) (prot. Nr. 44 56. §) laika grafikā, kas līdz 2023. gada 1. jūnijam paredz izstrādāt normatīvos aktus tiesu ekspertu atlīdzības izlīdzināšanai un statusa vienādošanai. Noteikumu projekta 4. pielikuma 5. punkts būtu attiecināms uz visiem tiesu ekspertiem, kas pienākumus veic amatā bez speciālajām dienesta pakāpēm. Turklāt ar 2020. gada 31. decembri ir ieviests informatīvā ziņojuma laika grafika uzdevums – Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroja vakantie tiesu ekspertu amati ir pārveidoti par amata vietām bez speciālajām dienesta pakāpēm.
 

"5. Tiesu ekspertīze

Tiesu eksperti

Tiesu ekspertu likumā noteiktajā kārtībā sertificēts valsts tiesu eksperts, kurš tiesu ekspertīzes kā darba pienākumu veic tiesu ekspertīžu iestādē."

 

Noteikumu projekta 3. pielikuma (Iestādes un amatu grupas, kurās amata (dienesta, darba) pienākumu izpilde ir saistīta ar īpašu risku) 12. punktā uzskaitīti amata pienākumi Valsts probācijas dienesta (turpmāk - Dienests) nodarbinātajiem, kuru amata pienākumu izpilde ir saistīta ar īpašu risku, proti, nodarbinātie, kuru: amata pienākumi saistīti ar par sociālās uzvedības korekcijas pasākumu īstenošanu soda izciešanas vietās, par notiesāto apmeklējumu brīvības atņemšanas iestādē (12.1. punkts); kuri nodrošina nosacīti notiesāto personu, pirms termiņa no soda atbrīvoto personu, kā arī to personu uzraudzību, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un probācijas programmu īstenošanu (12.2. punkts); kuri organizē un vada kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi (12.3. punkts); kuri organizē audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi (12.4. punkts); kuri organizē un vada kriminālsoda probācijas uzraudzības izpildi un izlīgumu kriminālprocesā, kā arī sniedz izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu (12.5. punkts).  

Vienlaikus norādāms, ka atbilstoši spēkā esošo Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku samaksu un tās noteikšanas kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 66) 9. pielikuma 19. punktam piemaksa par īpašu risku ir paredzēta Valsts probācijas dienesta (turpmāk – VPD) amatpersonām (darbiniekiem):
-) par sociālās uzvedības korekcijas pasākumu īstenošanu soda izciešanas vietās, par notiesāto apmeklējumu brīvības atņemšanas iestādē;
-) par nosacīti notiesāto personu, pirms termiņa no soda atbrīvoto personu, kā arī to personu uzraudzību, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un probācijas programmu īstenošanu;
-) par kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildes organizēšanu un vadīšanu;
-) par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildes organizēšanu;
-) par kriminālsoda probācijas uzraudzības izpildes organizēšanu un vadīšanu, izlīguma kriminālprocesā organizēšanu un vadīšanu, kā arī par izvērtēšanas ziņojuma sniegšanu par probācijas klientu.

Veicot darba vides risku novērtēšanu Dienestā un izvērtējot spēkā esošo MK  noteikumu Nr. 66 regulējumu (kas attiecībā uz Dienesta nodarbinātajiem ietverts noteikumu projekta 3. pielikumā), kas nosaka Dienesta amatu grupas, kurās amata (dienesta, darba) pienākumu izpilde ir saistīta ar īpašu risku, tika secināts, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs un neietver visas nodarbināto grupas, kuru darbs ir saistīts ar īpašu risku, piemēram, vecākos lietvežus un vadošos ekspertus brīvprātīgā darba jomā:
1) vecākā lietveža amata apraksts nesatur amata pienākumus, kas būtu tieši saistīti ar Dienesta funkciju, kas noteiktas MK noteikumu Nr. 66 9. pielikumā (noteikumu projekta 3. pielikuma 12. punkts), īstenošanu. Amata aprakstā noteiktais pienākums – pieņemt apmeklētājus un probācijas klientus, tai skaitā tos, kuri ierodas uz pirmreizējo reģistrāciju, ir vērtējams kā atbalsta process Dienesta funkciju sekmīgai īstenošanai, bet ne kā funkciju izpilde. Tomēr, ņemot vērā attiecīgā amata darba vides risku novērtējumu un apstākli, ka minētajos amatos nodarbinātie nepastarpināti veic darbu ar probācijas klientiem (t.s. "īpašu kontingentu"), arī uz šo amatu grupu ir attiecināma piemaksa par īpašu risku;
2) vadošā eksperta brīvprātīgā darba jomā amata aprakstā attiecībā uz Dienesta funkcijām, kas norādītas MK noteikumu Nr. 66 9. pielikumā (noteikumu projekta 3. pielikuma 12. punkts), ir attiecināmi šādi amata pienākumi: sadarbībā ar probācijas klientu lietu vadītājiem veikt probācijas klientu atbilstības novērtēšanu iesaistīšanai līdzgaitniecības, atbalsta un atbildīguma apļu vai citos probācijas klientu atbalsta pasākumos, organizēt probācijas klientu iesaistīšanu minētajos pasākumos un profesionālo kompetenču uzturēšanai praktiski iesaistīties izlīguma, atbalsta un atbildīguma apļu vai līdzgaitniecības īstenošanā.
Ņemot vērā minēto, arī uz šo amatu grupu ir attiecināma piemaksa par īpašu risku, lai gan tikai noteiktos gadījumos amata pienākumu izpilde ir tieši saistīta ar Dienesta funkciju īstenošanu probācijas klientiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka spēkā esošo MK noteikumu Nr. 66 9. pielikuma 19. punkts un noteikumu projekta 3. pielikuma 12. punkts paredz konkrētu amata pienākumu uzskaitījumu, kas izriet no Valsts probācijas dienesta likumā noteiktajām Dienesta funkcijām un uzdevumiem, kas laika gaitā mainās gan redakcionāli, gan pēc būtības, nav nepieciešams detalizēts to uzskaitījums noteikumu projekta 3. pielikuma 12. punktā (tādējādi iespējams mazināt normatīvismu atbilstoši valsts pārvaldes attīstības pamatnostādnēm). 
Tā vietā ir pietiekami noteikt un nepieciešams noteikt divas grupas: vienu, kurā nodarbināto darbs tieši saistīts ar probācijas klientu (noteikumu projekta 12.1. punkts) un otru, kurā nodarbinātajiem darbs tieši saistīts ar sociālās uzvedības korekcijas pasākumu īstenošanu ieslodzījuma vietās vai apsūdzēto un notiesāto apmeklēšanu ieslodzījuma vietās (noteikumu projekta 12.2. punkts).

Nepieciešamības gadījumā lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.

Izteikt noteikumu projekta 3. pielikuma 12. punktu šādā redakcijā:

 

"12. Valsts probācijas dienesta amatpersonas (darbinieki):

12.1. kuru darbs tieši saistīts ar probācijas klientiem;

12.2. kuru darbs tieši saistīts ar sociālās uzvedības korekcijas pasākumu īstenošanu ieslodzījuma vietās vai apsūdzēto un notiesāto apmeklēšanu ieslodzījuma vietās."

Ieslodzījuma vietu pārvalde lūdz papildināt noteikumu projekta 4. pielikumu ar speciālistiem šādās jomās - iepirkuma jomā, būvniecības jomā, darba aizsardzības jomā un ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā, ņemot vērā, ka šājās jomās speciālistu atalgojums privatajā sektorā ir būtiski lielāks, nekā šo speciālistu atalgojums valsts  iestādēs.

-

Projekta anotācijā skaidrots, kādi kritēriji jāņem vērā, nosakot amatpersonas (darbinieka) individuālo mēnešalgu intervāla ietvaros:
1. profesionālā kvalifikācija un kompetences;
2. darba snieguma līmenis;
3. regulārais darba apjoms.
Lai veicinātu izpratni un nodrošinātu vienotu praksi kritēriju piemērošanā, nepieciešams precizēt projekta anotāciju, skaidrojot, vēlams ar piemēriem, kā objektīvi noteikt amatpersonas (darbinieka) regulāro darba apjomu. Iesakām darba apjoma diferencēšanai izmantot amatpersonas (darbinieka) darba izpildes novērtējuma rezultātus.
Papildus anotācijā nepieciešams skaidrot, kā nodrošināt regulārā darba apjoma salīdzināšanu ar citiem līdzīga amata (darba) veicējiem, ja struktūrvienībā ir viens atšķirīgs amats no pārējiem struktūrvienības amatiem, tādējādi amata pienākumu izpilde nav objektīvi salīdzināma.

 

-

Tiesību akta projekta "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" (turpmāk – projekts) anotācijā skaidrots, ka šobrīd darba samaksas kārtība noteikta Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību" (turpmāk – Noteikumi Nr. 66). Vēršam uzmanību, ka Noteikumos Nr. 66 cita starpā noteikts pārskatīt amatpersonas (darbinieka) kategoriju ne retāk kā reizi gadā, ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) darba izpildes novērtējumu un profesionālās pieredzes ilgumu. Secīgi var tikt pārskatīta mēnešalga, to attiecīgi paaugstinot vai pazeminot. Pārskatot projekta tvērumu, secināts, ka projektā nav noteikta kārtība par kategorijas, secīgi mēnešalgas pārskatīšanu, ņemot vērā darba izpildes novērtējumu. Lūgums precizēt projekta anotāciju, skaidrojot, vai turpmāk darba izpildes novērtējums var tikt ņemts vērā kategorijas un mēnešalgas pārskatīšanai.
 

-

Izslēgt Noteikumu 3.pielikumā 9.punktu pie nosacījuma, ja tiesu eksperti tiek pievienoti specifiskajām jomām (skat.priekšlikumu 4.pielikumam).

-

Ņemot vērā 2020. gada 14. jūlijā Ministru kabinetā apstiprinātā Informatīvais ziņojuma "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas ieviešanas iespēju izvērtējumu" (turpmāk - Informatīvais ziņojums) plānā noteikto – līdz 2023. gada 1. jūnijam izstrādāt normatīvos aktus tiesu ekspertu atlīdzības izlīdzināšanai un statusa vienādošanai, tiesību akta projekts "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" (turpmāk – projekts) ir pamatota iespēja neradīt jaunu tiesību aktu, bet iestrādāt Informatīvā ziņojumā minēto uzdevumu šajā projektā.
Tiesu eksperts ir amatpersona (darbinieks), kura darba apjoms ir augstāks nekā citiem līdzīga darba veicējiem: piemēram, parasts ķīmiķis veic pietiekama daudzuma vielas analīzes, bet tiesu eksperts veic mikroobjekta analīzi un sniedz rezultāta interpretāciju procesa virzītājam saprotamā valodā, lai noskaidrotu (apstiprinātu/noliegtu) izmeklēšanā svarīgus faktus. Tāpēc  risināmie jautājumi ir daudz sarežģītāki nekā pamatspecialitātē (ķīmiķis, inženieris, IT speciālists, filologs u.c.) strādājošajam. No tiesu eksperta sniegtās interpretācijas ir atkarīgs izmeklēšanas rezultāts, kas viennozīmīgi ietekmē lietā aizdomās turamās personas tiesības. Turklāt tiesu ekspertu sagatavošana ir specifiska procedūra, jo tiesu ekspertus nesagatavo valstī esošās augstskolas, valsts šo darbinieku apmācībā iegulda ievērojamus finanšu līdzekļus darbiniekus apmācot iestādē. Tiesu eksperta profesija savas specifiskas dēļ ir tirgū pieprasīta, un tai nepieciešams  piemērot tirgus koeficientu. Nepiemērojot šo koeficientu, apmācītie tiesu eksperti darbu turpina biznesa struktūras, kas šo papildu apmācību augstu novērtē.
Ņemot vērā minēto, priekšlikums projekta 4. pielikums papildināt ar 5.punktu: Specifiskā joma: Tiesu ekspertīze, Amatpersonu (darbinieku) grupa: Tiesu eksperti, Profesijas, amata nosaukums: Tiesu ekspertu likumā noteiktajā kārtībā sertificēts valsts tiesu eksperts, kurš ekspertīzes veic kā darba pienākumu tiesu ekspertīžu iestādē un uz kuru nav attiecināms Noteikumu 3.pielikums

4.pielikuma 5.punkts

Specifiskā joma: Tiesu ekspertīze, Amatpersonu (darbinieku) grupa: Tiesu eksperti, Profesijas, amata nosaukums: Tiesu ekspertu likumā noteiktajā kārtībā sertificēts valsts tiesu eksperts, kurš ekspertīzes veic kā darba pienākumu tiesu ekspertīžu iestādē un uz kuru nav attiecināms Noteikumu 3.pielikums

1) Attiecībā uz Anotācijā norādīto, ka “šādi kritēriji tika noteikti arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām”, nav saprotams, kādam mērķim šāda norāde iekļauta.

2) No Anotācijā norādītā nav skaidrs, kā šī jaunā sistēma jābūvē. Piemēram, šobrīd juriskonsults strādā izcili, saņem maksimālo iespējamo mēnešalgu. Šobrīd noteikta šāda gradācija: 1.kategoorija 1050; 2.kategorijs – 1200; 3. – 1380. Pēc jaunās sistēmas – min 1301, viduspunkts – 1859, max – 2325. Tā kā reāli atalgojumu pacelt nevar (jo iestādei nav tik daudz brīvu finanšu līdzekļu), tad sanāk, ka skala jābūvē un apraksts jāveido tā, ka min 1301 un viduspunkts – kaut kur starp 1301 un 1380, max – 1380? Ja kārtība jāveido tā – tad sanāk, ka nekorekti ir pārlikta atbildība uz tiešo vadītāju un pārējiem (skat.3.rindkopu šajā lapā) “Tiešo vadītāju atbildība ir pastāvīgi objektīvi novērtēt individuālā atalgojuma kritērijus (t.i., nodarbināto kvalifikāciju, darba sniegumu un darba apjomu), lai nemazinātos nodarbināto motivācija netaisnīgi noteikta atalgojuma dēļ, un iestādes vadībai un personāla vadības speciālistiem jāraugās, lai kopumā iestādē noteiktās mēnešalgas būtu taisnīgas visas iestādes līmenī.”, jo iestādes, kurās ir lielāks atalgojuma fonds, varēs šo sistēmu uzbūvēt motivējošu, bet pārējās iestādes – formāli izpildīt noteikumu prasības, ieguldot milzīgu resursu reformas ieviešanā, aktualizējot visus iekšējos normatīvos aktus, kā arī skaidrojot nodarbinātajiem publiski izskanējušo ziņu par algu reformu, no kuras jebkurš nodarbinātais cer sagaidīt ieguvumu arī personīgi. Taču reformas rezultātā faktiski iegūs iestādes, kurām šobrīd ir brīvi līdzekļi atalgojuma fondā un augstākās amatpersonas, bet pārējiem jānokomunicē ziņa, ka diemžēl reformas rezultātā viņu alga lielāka nekļūs.

3) No Anotācijas nav skaidrs un nav noargumentēts, kāpēc tāds dalījums/ ierobežojums (Atbilstoši labajai praksei iestādei, nosakot individuālo mēnešalgu, būtu jānodrošina, ka lielākajai daļai (aptuveni 60-70 %) amatpersonu (darbinieku) individuālā mēnešalga atbilst iestādes noteiktā diapazona vidējam līmenim (+/- 5 % no diapazona viduspunkta) un ne vairāk par 30 % amatpersonu (darbinieku) pārsniedz diapazona vidējo līmeni (viduspunkts + 5 %)) vispār jāparedz (kāds ir tā mērķis), jau sākotnēji pieņemot, ka iestādē noteikts % nodarbināto strādā vidējā līmenī. Kāpēc nevarētu būt iestādē tā, ka 95 % nodarbināto strādā virs vidējā?

4) Attiecībā uz šo Anotācijas teikumu “Ja tas nav iespējams uzreiz algu budžeta apmēra dēļ, tad iestāde sākotnēji veido savu intervālu kopējā intervāla ietvaros, nepārsniedzot tā robežas, piemēram, nosaka, ka maksimālā mēnešalga šajā iestādē pagaidām atradīsies 20 % zem kopējā intervāla maksimālās robežas, attiecīgi zemāks būs arī viduspunkts” – norādāms, ka nav skaidrs, kas domāts ar vārdu “pagaidām” – šajā gadījumā tas ir abstrakts, nekonkrēts termiņš. Jo tad, ja nav skaidrs, kādā veidā nākotnē varētu tikt risināts finansiālais atbalsts, tad “pagaidām” faktiski ir uz visiem laikiem.

5) Attiecībā uz šo Anotācijas teikumu “Ļoti ieteicams censties nenoteikt mēnešalgas, kuras atrodas zem minimālās robežas, bet, ja tas nav iespējams uzreiz, tad jāizstrādā plāns pakāpeniskām mēnešalgu izmaiņām, lai 5 gadu periodā iestādē vairs nebūtu mēnešalgu, kuras nesasniedz intervāla minimālo robežu”  norādāms, ka, ieviešot jaunu sistēmu, būtu valstiski jāparedz, kā to ieviest, jo visdrīzāk ir iestādes, kurām vienīgais iepriekš minētā plāna punkts ir atbrīvot no amata kādus nodarbinātos, lai spētu sasniegt minimālo robežu.

6) Attiecībā uz šo Anotācijas teikumu “Tas pirmām kārtām panākams, pareizi (nevis paaugstināti) klasificējot amatus un pārskatot funkcijas un procesus” norādāms, ka neskatoties uz to, ka sākotnēji, uzsākot sarunas par reformu, Valsts kanceleja prezentēja, ka reformas rezultātā amati vairs nebūs jāsaskaņo ar Valsts kanceleju, šobrīd tāpat ir palicis pienākums amatus saskaņot gan ar ministriju, gan Valsts kanceleju, līdz ar to iestāde tāpat vien nevar neko ieklasificēt nepareizi. Izvērtēt, vai šis teikums šādā redakcijā ir lietderīgs.
 

-