Atzinums

Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23.pantam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, kurām ir atšķirīgas prasības atļautajai teritorijas izmantošanai un apbūvei,  publisko infrastruktūru, reglamentējot teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Ņemot vērā, ka teritoriju plānošanas dokumentu izstrāde notiek saskaņā ar attiecīgo atbildīgo institūciju, t.sk. Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu izsniegtajiem nosacījumiem, kā arī ņemot vērā to, ka  atbildīgā institūcija par ietekmes uz vidi novērtējumu pieņem lēmumu par stratēģiskās ietekmes uz vidi procedūras piemērošanu plānošanas dokumentam, sagatavotais vides pārskats tiek iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā atzinuma sniegšanai.  Savukārt, jebkura jauna objekta, kas varētu radīt ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību, izveidei atkarībā no tā ietekmes uz vidi būtiskuma, veicama ietekmes uz vidi novērtējuma vai sākotnējā novērtējuma procedūra, kurā cita starpā tiek vērtēta arī ietekme uz gaisa kvalitāti. Līdz ar to var secināt, ka  prasībai, jebkurā teritoriju plānošanas procesā, tai skaitā lokālplānojuma un detālplānojuma izstrādes procesā) veikt “…gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu…”  nav pamata, jo šāda prasība nepamatoti palielina pašvaldības un nekustamo  īpašumu attīstītāju administratīvo un finansiālo slogu, kā  arī ir pretrunā ar valsts politiku ievērojami samazināt birokrātisko slogu.

Vēršam uzmanību, ka  lokālplānojumus, ierosina ne tikai pašvaldība, bet arī privātpersonas. Savukārt detālplānojumus gandrīz vienmēr privātpersonas, attīstot savus īpašumus. Ja šāda prasība tomēr  tiek atstāta likumā, tad tā  būtu attiecināma uz plānošanas dokumenta ierosinātāju.
 

-

Likumprojekta 18.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts dod pašvaldībai nepamatotas tiesības aplikt ar dubultu nodokli pilsētas iedzīvotājus par pilsētas infrastruktūras lietošanu, jo ik gadu, vienlaikus ar transportlīdzekļa tehnisko apskati, autovadītājiem jāveic arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa jeb tautā sauktā ceļu nodokļa maksājums. Tā apmēru nosaka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiek maksāts par gaisa piesārņojumu, ko rada  vieglo automobili vai kravas automobili ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem (kg), kurš aprīkots ar iekšdedzes dzinēju vai pēc savas konstrukcijas aprīkots ar iekšdedzes dzinēju un kā mehānisku dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātas elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas (piemēram, akumulators, kondensators, spararats vai ģenerators) un kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 2020. gada 31. decembra, maksā, piemērojot likmi atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma gramos (g) uz vienu kilometru (km) atbilstoši pasaulē saskaņotajai vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūrai. Maksas noteikšana tiešā veidā nevar samazināt piesārņojumu, tā neietekmē gaisa piesārņojumu. Turklāt Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz no 2025.gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.

 Tāpat likumprojekts paredz pašvaldībai tiesības noteikt ierobežojumus teritorijās, kur tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai kur pastāv risks tos pārsniegt. Pēc kādiem kritērijiem vai izvērējumiem  pašvaldība var noteikt, ka pastāv risks pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvus noteiktajā teritorijā. Nepārtraukta nodokļu un nodevu likmju celšana un jaunu nodevu radīšana pati par sevi nevar atrisināt gaisa piesārņojuma problēmu, to var izdarīt tikai, ieviešot kompleksus risinājumus.
 

-

Pašreizējā situācijā ir būtiska problēma ar nepieciešamo datu pieejamību, to kvalitāti, kā arī atsevišķos gadījumos to iegūšanas izmaksām, lai datu ieguve būtu efektīva, ir jānodrošina pieejami risinājumi datu iegūšanai, kas nerada pārmērīgu finansiālo slogu pašvaldībām.

Piedāvātā redakcija:

(4) Zemo emisiju zonas un bezemisiju zonas administrēšanas un transportlīdzekļu iebraukšanas kontroles nodrošināšanai pašvaldība bez maksas var izmantot datus no šādām valsts un pašvaldības informācijas sistēmām:

Aicinām labot panta ceturtās daļas apakšpunktu numerāciju.

-

Nevar piekrist, ka papildus izmaksas un ietekme būs tikai attiecībā uz likumprojekta 16.-18. pantā noteikto. Vēršam uzmanību, ka izmaksas radīsies arī attiecībā uz likumprojekta 15.pantā noteikto pašvaldības gaisa kvalitātes plānu izstrādi vai pārskatīšanu. Un faktiski izmaksas ir prognozējamas gan pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu izstrādei, gan gaisa kvalitātes modelēšanai u.c., un tās nav atkarīgas no pašvaldību saistošo noteikumu izstrādes.

-

Izskatot likumprojektu “Gaisa aizsardzības likums” piedāvātajā redakcijā vēršam uzmanību uz to, ka jau iepriekš esam norādījuši , ka ar likumprojektu tiek palielināta pašvaldību atbildība gaisa aizsardzības nodrošināšanā un jauno pienākumu, t.sk gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanas ieviešana, ir finansiāli ietilpīgi pasākumi.

Piemēram, Ventspilī gaisa piesārņojuma modelēšana teritorijas plānojuma ietvaros 2018.gadā izmaksājusi ap 30 000 EUR.

Savukārt, lai pamatotu saistošo noteikumu izdošanu un stingrāku prasību piemērošanu gaisa kvalitātes nodrošināšanai vai traucējošo smaku ierobežošanai, nepieciešami akreditētu laboratoriju mērījumi vai piesārņojuma izkliedes modelēšanas veikšana, iespējams, arī ekspertu slēdzieni.

Iziņas 165. punktā uz LLPA  iepriekšējo  priekšlikumu VARAM ir norādījusi, ka “ministrija izprot, ka papildus gaisa kvalitātes modelēšana prasa zināmus resursus”, taču  anotācijas 3.sadaļā “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” nav atspoguļots izmaksu aprēķins pašvaldību papildus funkciju īstenošanai, vēl jo vairāk, ir norādīts, ka nav ietekme uz pašvaldību budžetiem. Lūdzām anotācijā norādīt nepieciešamo papildus līdzekļu apjomu un iespējamos finanšu avotus.
 
Diemžēl budžeta pašvaldību sadaļā joprojām ir apaļa nulle un anotācija ir papildināta ar šādu tekstu:
Var rasties papildus izmaksas un ietekme tajās teritorijās, kurās pašvaldība izlems noteikt stingrākas prasības attiecībā uz transporta vai mājsaimniecības izmantoto apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanu, kā arī tajās pašvaldībās, kurās tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi un nepieciešams teritorijas plānošanas procesā ņemt vērā gaisa kvalitātes aspektus (16.-18.pants). Precīzu ietekmi nav iespējams noteikt, jo tas atkarīgs no situācijas konkrētajā pašvaldībā un tā būtu jāvērtē, kad tiks izstrādāti konkrētie pašvaldību saistošie noteikumi.
 
Mūsuprāt, jāraksta skaidri un nepārprotami, kā Pašvaldību likuma anotācijā ir teikts: “Likumprojekta izstrādei organizētās VARAM darba grupas ietvaros notikušās diskusijas starp pašvaldību un attiecīgo nozaru ministriju pārstāvjiem atspoguļo atšķirīgos šo institūciju uzskatus par autonomo funkciju saturu un izpildes nosacījumiem. Līdz ar to izmaiņas pašlaik noteiktajā pašvaldību funkciju saturā un apjomā iespējams veikt tikai pēc minēto institūciju kopīgi veikta katras funkcijas izvērtējuma.”. Šāds izvērtējums nav veikts, tāpēc piedāvāti redakcijai nevar piekrist.
 

-