Projekta ID
25-TA-2760Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
04.12.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Anotācijas Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamības izstrādes pamatojuma 1.1.punktā norādīts, ka Tiesību akta projekts sagatavots, lai rastu ilgtermiņa risinājumu speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu finansējuma palielināšanai no 2026. gada 1. janvāra.
Tā pat Anotācijas 3.punkta sadaļā “Cita informācija” norādīts Ministru kabineta 2025. gada 23. septembra sēdes protokola Nr. 39, 28. § "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība""" (25-TA-22) norādīts:
"3. Atbalstīt, ka ilgtermiņa risinājuma nodrošināšanai speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu finansēšanā finansējums 2026. gadam un turpmāk ir nodrošināms Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā veicot finansējuma pārdales starp programmām un apakšprogrammām.".
Lai gan anotācijā ir norādīts, ka ar projektu tiek ieviests ilgtermiņa risinājums speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu finansēšanai, faktiskā projekta ietvaros tiek veikta tikai vienreizēja uzturēšanas izdevumu normatīva korekcija, pamatojoties uz minimālās mēneša darba algas apmēru, kas stāsies no 2026.gada 1.janvārī. Šāda pieeja nerada ilgtspējīgu finansēšanas mehānismu, jo:
1) uzturēšanas izdevumu normatīvs ir tieši atkarīgs no minimālās algas apmēra, kas valstī tiek pārskatīts regulāri (bieži katru gadu);
2) katras minimālās algas izmaiņas automātiski izraisa nepieciešamību vēlreiz grozīt Tiesību aktu;
3) normatīvs nespēj “sekot” darba samaksas izmaiņām dinamikā;
4) vienreizējs pārrēķins neaptver arī citus uzturēšanas izdevumus, kas objektīvi pieaug (inflācija, komunālie maksājumi utml.).
Līdz ar to izstrādātais Tiesību akta grozījumu projekts, kura būtība ir pārrēķināt normatīvu tikai attiecībā uz 2026. gada minimālās algas apmēru, neatbilst anotācijā paustajam mērķim par ilgtermiņa risinājumu ieviešanu. Tā vietā tiek nodrošināts tikai vienas konkrētas izmaksu pozīcijas izlīdzinājums.
Nevaram piekrist 2.2% palielinājumam, lai rastu ilgtermiņa risinājumu. Ar šādu palielinājumu nav iespējams pat nodrošināt minimālās algas palielinājumu 2026.gadā
Priekšlikums normatīvajā aktā iestrādāt aprēķina kārtību.
Lai faktiski nodrošinātu ilgtspējīgu un prognozējamu finansēšanas modeli, nepieciešams Ministru kabineta noteikumos Nr. 477 iestrādāt uzturēšanas izdevumu normatīva aprēķina formulu, kas saista uzturēšanas izdevumu normatīvu ar minimālās algas apmēru, iestrādājot indeksācijas mehānismu pārējiem uzturēšanas izdevumiem, balstoties patēriņa cenu indeksa izmaiņās, faktiski augošajās komunālo pakalpojumu vai ēdināšanas izmaksās, citiem objektīviem indeksiem, kurus publicē valsts statistikas institūcijas. Tādējādi normatīvs paredzētu automātisku pārrēķinu, iestājoties attiecīgās uzturēšanas izdevumu pozīcijas izmaiņām.
Tā pat Anotācijas 3.punkta sadaļā “Cita informācija” norādīts Ministru kabineta 2025. gada 23. septembra sēdes protokola Nr. 39, 28. § "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība""" (25-TA-22) norādīts:
"3. Atbalstīt, ka ilgtermiņa risinājuma nodrošināšanai speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu finansēšanā finansējums 2026. gadam un turpmāk ir nodrošināms Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā veicot finansējuma pārdales starp programmām un apakšprogrammām.".
Lai gan anotācijā ir norādīts, ka ar projektu tiek ieviests ilgtermiņa risinājums speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu finansēšanai, faktiskā projekta ietvaros tiek veikta tikai vienreizēja uzturēšanas izdevumu normatīva korekcija, pamatojoties uz minimālās mēneša darba algas apmēru, kas stāsies no 2026.gada 1.janvārī. Šāda pieeja nerada ilgtspējīgu finansēšanas mehānismu, jo:
1) uzturēšanas izdevumu normatīvs ir tieši atkarīgs no minimālās algas apmēra, kas valstī tiek pārskatīts regulāri (bieži katru gadu);
2) katras minimālās algas izmaiņas automātiski izraisa nepieciešamību vēlreiz grozīt Tiesību aktu;
3) normatīvs nespēj “sekot” darba samaksas izmaiņām dinamikā;
4) vienreizējs pārrēķins neaptver arī citus uzturēšanas izdevumus, kas objektīvi pieaug (inflācija, komunālie maksājumi utml.).
Līdz ar to izstrādātais Tiesību akta grozījumu projekts, kura būtība ir pārrēķināt normatīvu tikai attiecībā uz 2026. gada minimālās algas apmēru, neatbilst anotācijā paustajam mērķim par ilgtermiņa risinājumu ieviešanu. Tā vietā tiek nodrošināts tikai vienas konkrētas izmaksu pozīcijas izlīdzinājums.
Nevaram piekrist 2.2% palielinājumam, lai rastu ilgtermiņa risinājumu. Ar šādu palielinājumu nav iespējams pat nodrošināt minimālās algas palielinājumu 2026.gadā
Priekšlikums normatīvajā aktā iestrādāt aprēķina kārtību.
Lai faktiski nodrošinātu ilgtspējīgu un prognozējamu finansēšanas modeli, nepieciešams Ministru kabineta noteikumos Nr. 477 iestrādāt uzturēšanas izdevumu normatīva aprēķina formulu, kas saista uzturēšanas izdevumu normatīvu ar minimālās algas apmēru, iestrādājot indeksācijas mehānismu pārējiem uzturēšanas izdevumiem, balstoties patēriņa cenu indeksa izmaiņās, faktiski augošajās komunālo pakalpojumu vai ēdināšanas izmaksās, citiem objektīviem indeksiem, kurus publicē valsts statistikas institūcijas. Tādējādi normatīvs paredzētu automātisku pārrēķinu, iestājoties attiecīgās uzturēšanas izdevumu pozīcijas izmaiņām.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Noteikumu 1. pielikuma “Uzturēšanas izdevumu normatīvs (gadā) vienam speciālās izglītības iestādes, kas nodrošina internāta pakalpojumus, izglītojamam, kas saņem internāta pakalpojumus” normatīvs nav mainījies kopš 2007. gada, savukārt, valstī vairākkārt ir mainījusies minimālā mēneša darba alga, būtiski pieaugušas pakalpojumu un preču cenas. Līdz ar to finansējuma palielinājums vienam izglītojamam par 6.15 euro jeb 2.2% nenodrošina iepriekš minēto palielinājuma izdevumu segšanu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Priekšlikums precizēt noteikumu 1.pielikuma nosaukumu, izslēdzot vārdus “kas saņem internāta pakalpojumus”, jo noteikumu 4.punkts paredz finansējuma aprēķinu ne tikai izglītojamiem, kas saņem internāta pakalpojumus, bet arī izglītojamajiem, kas nesaņem internāta pakalpojumus.
Piedāvātā redakcija
-
