Atzinums

Ekonomikas ministrijas ieskatā noteikumu projekts, paredzot noteikt kritērijus tās valsts identificēšanai, kurā ražots pārtikas produkts, kā arī noformēšanas un izvietošanas prasības norādei, būtu uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu, kas satur tehniskos noteikumus (tostarp tehniskās specifikācijas, citas prasības) un atbilst Direktīvas 2015/1535/ES 1. panta 1. punkta "c", "d" un "f" apakšpunktos izvirzītajiem kritērijiem.
Ņemot vērā minēto, Ekonomikas ministrija kā Latvijas nacionālais tehnisko noteikumu projektu paziņošanas koordinators uzskata, ka noteikumu projekts būtu jāpaziņo Eiropas Komisijai un pārējam dalībvalstīm, izmantojot Direktīvā 2015/1535/ES paredzēto paziņošanas procedūru.
Turklāt, gadījumos, kad pastāv bažas vai tiesību akta projektā ietvertās tiesību normas atbilst Direktīvas 2015/1535/ES prasībām, tad Ekonomikas ministrijas ieteikums (šo iesaka arī Eiropas Komisijas pārstāvji) ir šādus tiesību aktu projektus paziņot atbilstoši Direktīvai 2015/1535/ES, lai nodrošinātos pret potenciālajām tiesiskajām un finansiālajām sekām, kas var iestāties no paziņošanas procedūras neizpildes vai neievērošanas.
 

-

Tā kā vairumā gadījumu, kad nav zināma konkrēta valsts, kurā ražots pārtikas produkts, bet ir zināms vismaz tas, vai tas ir ražots Eiropas Savienībā (jo Eiropas Savienības līmenī nav prasības par konkrētas valsts norādīšanu), vai ārpus tās, tad ierosinām atzīmi "Valsts: nav ziņu" paredzēt vien izņēmuma gadījumos, kad tiešām nav pat šādu ziņu par produkta izcelsmes vietu, kas vidusmēra patērētājam var izraisīt nevēlamu priekšstatu par preci un tirgotāju, kas to piedāvā. Ierosinām papildināt punktu ar diviem citiem iespējamo atzīmju veidiem, proti: "ES" un "ārpus ES".

7. Ja informācija par konkrētu valsti, kurā ražots pārtikas produkts, pārtikas produkta marķējumā vai pavaddokumentos, vai preces piegādātāja citā veidā sniegtajā informācijā nav pieejama, norādāma atzīme:
7.1. ja ir zināms, ka tas ražots Eiropas Savienībā, norāda "Eiropas Savienība" vai "ES";
7.2. ja ir zināms, ka tas ražots valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, norāda "ārpus Eiropas Savienības" vai "ārpus ES";
7.3. ja nav ziņu, kur tas ražots, norāda  "Valsts: nav ziņu".

Tā kā atsevišķos gadījumos pilna rakstveida norāde var aizņemt daudz vietas cenu zīmē, ierosinām noteikt, ka Eiropas Savienības norādīšanas gadījumā to ir pieļaujams saīsināt kā "ES", savukārt citus apjomīgus nosaukumus ir pieļaujams gramatiski saīsināt. Kā alternatīvu ierosionām apsvērt arī paredzēt iespēju norādē izmantot valstu kodus atbilstoši ISO 3166-1 standartam. Valstu kodi ir patērētājiem labāk zināmi, pat  labāk pazīstami par valstu karogiem.

8. Ja veido rakstveida norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, norāda oficiālo vai tradicionālo valsts nosaukumu latviešu valodā vai tā saīsinājumu atbilstoši latviešu valodas gramatikas prasībām. Norādi "Eiropas Savienība" var aizstāt ar norādi "ES".

Tā kā gadījumos, kad prece tiek izvietota aiz letes, to pircējam izsniedz pārdevējs, un attiecīgi katru cenu zīmi nav iespējams izvietot gana tuvu pircējam vai gana lielu, lai būtu skaidri saskatāma un salasāma visa normatīvajos aktos noteiktā informācija, ierosinām šo punktu papildināt ar iespēju labi redzamā vietā novietot skaidri saskatāmu un salasāmu norādi, ka par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, informē pārdevējs, izsniedzot konkrēto preci.

9. Labi redzamā vietā novieto skaidri saskatāmu un salasāmu norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, vai norādi, ka šādu informāciju sniedz pārdevējs, izsniedzot pārtikas produktu.

Ierosinām vārdu "puse" aizstāt ar "30 %", jo, nosakot prasību par vismaz pusi no cenas norādes augstuma, šāda prasība nav izpildāma elektroniskajās un maza izmēra cenu zīmēs, lai tajās ietilpinātu visu, kas tiek noteikts ar Ministru kabineta 1999.gada 18.maija noteikumiem Nr.178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas".

10.1. 30 % no pārdošanas cenas norādes augstuma, bet var nepārsniegt vienu centimetru, ja cenu zīmes izmērs ir mazāks par A4 formātu;

Vēlamies vērst uzmanību, ka tirdzniecības nozares pārstāvji ir vērsušies Ekonomikas ministrijā, norādot, ka noteikumu projektam ir sagaidāma ietekme uz mazumtirdzniecības nozari. Tomēr izmaksas dažādu veidu veikaliem var būt atšķirīgas, un tās būs atkarīgas no noteikumu projektā nostiprinātā informācijas norādīšanas veida. Pastāvot pašreizējā noteikumu projekta redakcijā ietvertajām prasībām attiecībā uz cenu zīmēs norādāmās informācijas daudzumu un izmēru, piemēram, veikalu tīklam “Top!” būs jāaizstāj visas cenu līstes ar lielākām un, iespējams, pat jāsamazina sortiments, jo nelielos veikalos būtiskākais ir preču sortiments un dažādība vienuviet, un tādēļ lielākas cenu zīmes katram produktam izvietot nav iespējams. Iespējams, varētu norādīt iespējamo izmaksu variantus, pastāvot vienam vai otram prasību variantam.

-