Atzinums

Ņemot vērā, ka gaisa kvalitātes monitorings nenodrošina emisiju mērījumus, lūdzam precizēt termina redakciju:
gaisa kvalitātes monitoringa stacija - vieta, kurā ar tehnisko iekārtu palīdzību tiek veikti sistemātiski, ilgtermiņa gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumi, lai noteiktu gaisa piesārņojuma līmeni noteiktā teritorijā.

-

Lai nodrošinātu novērtēšanas pieejas atbilstību Direktīvas 2008/50/EK prasībām, nepieciešami vairāki precizējumi:
1)      Direktīva 2008/50/EK nosaka atbilstību cilvēku veselības aizsardzībai paredzētiem robežlielumiem nepārbauda jebkurā vietā, kas ir zonā, kura sabiedrības pārstāvjiem nav pieejama un kur nav pastāvīgu dzīvesvietu. Piedāvātā likumprojekta redakcija nonāk pretrunā ar šo nosacījumu, jo nosaka, ka pārbaude jāveic tikai vietās, kuras sabiedrības locekļiem ir pieejamas un kuru tuvumā atrodas arī pastāvīgas dzīvesvietas ( papildus minētas arī vai publiskas ēkas, bet tās var atrasties tikai vietās, kas sabiedrības locekļiem ir pieejamas). Attiecīgi normas tvērums tiek sašaurināts, izslēdzot piemēram publiski nepieejamas vietas, kurās ir pastāvīgas dzīvesvietas (privātīpašumus).
2)      Direktīva 2008/50/EK nosaka atbilstību cilvēku veselības aizsardzībai paredzētiem robežlielumiem nepārbauda uz ceļu brauktuvēm un brauktuvju starpjoslās, izņemot vietas, kur paredzēta gājēju piekļuve starpjoslām (angļ. v. normally pedestrian access). Piedāvātā likuma redakcija kā papildus kritēriju ietver arī velosipēdistus, bet nav skaidrs, kāpēc aizsardzības režīms velosipēdistiem varētu atšķirties atkarībā no tā, vai velosipēdists pārvietojas pa ielas braucamo daļu vai gājēju ceļu/ietvi.
Piedāvājam izteikt šādā redakcijā:
(1) Gaisa kvalitātes atbilstību cilvēka veselības aizsardzībai noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem pārbauda teritorijās, kuras sabiedrības locekļiem ir pieejamas un teritorijās, kuras sabiedrības locekļiem nav pieejamas, bet kurās atrodas pastāvīgas dzīvesvietas. Gaisa piesārņojuma līmeni nevērtē rūpnīcu teritorijās vai rūpnieciskajos objektos, uz kuriem attiecas normatīvie akti darba aizsardzības jomā, kā arī uz ceļu brauktuvēm un ceļu sadalošajām joslām, izņemot vietas, kur paredzēta regulāra gājēju piekļuve starpjoslām.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta 1. panta 3. daļa nosaka, ka novērtēšana ietver dažādas metodes, ne tikai mērīšanu (cita starpā ieteikums 1. panta 3. daļā lietot terminu “paņēmieni”, kas ir plašāk interpretējams nekā metodes) šajā pantā redakcionāli svītrojams vārds “mērāmās” un aizstājams ar vārdu “novērtējamās”.
Piedāvātā redakcija: “Ministru kabinets nosaka novērtējamās gaisu piesārņojošās vielas, ...”.

-

Ņemot vērā 1. pantā ietvertās definīcijas, norma precizējama lietojot atbilstošu terminu “gaisa piesārņojuma līmenis”.
Piedāvātā redakcija:  “Valsts un pašvaldības iestādes, kā arī operatori var veikt gaisa piesārņojuma līmeņa  mērījumus, kas papildina valsts monitoringa tīklā veiktos mērījumus.”

-

2. daļas ievaddaļā minēti trīs datu izmantošanas mērķi (1) sabiedrības informēšana (lai publiskotu sabiedrībai gaisa kvalitātes mērījumu rezultātus) (2) atbilstības novērtēšana (t.sk. operatora darbības uzraudzība) (lai tos izmantotu gaisa aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzībai un kontrolei) un (3) plānu izstrādei (pašvaldību gaisa kvalitātes plānu izstrādei). 2. apakšpunkts pieļauj zemas ticamības datu ieguvi, kas varētu tikt izmantoti sabiedrības informēšanai un plānu izstrādei attiecīgi norādot atrunu par datu kvalitāti, bet noteikti nav pieļaujama šādu datu izmantošana atbilstības novērtēšanas mērķiem, jo lēmumi, kas pieņemti uz šādas informācijas pamata, ir juridiski apšaubāmi.
Piedāvātā redakcija:  ja iestāde vai operators neveic gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus atbilstoši gaisa aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tad, publiskojot iegūtos mērījumu rezultātus, norāda, ka tiem ir zema ticamības pakāpe, bet iegūtie rezultāti nav izmantojami gaisa aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzībai un kontrolei.

-

Piedāvātais  12. panta nosaukums neatbilst normas saturam, kā arī nav skaidrs, kādi pasākumi minēti 12. panta 1. daļā.
Piedāvātā redakcija:
12. pants. Gaisa kvalitātes pārvaldības pamatprincipi
(1) Valsts un pašvaldību iestādes īsteno pasākumus, kas noteikti pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā, lai teritorijās, kurās netiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi, tiktu saglabāts labākais iespējamais gaisa kvalitātes stāvoklis, kas atbilst ilgtspējīgai attīstībai.
(2) Ja kādā teritorijā ir pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi, valsts un pašvaldību iestādes īsteno pasākumus, kas noteikti pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā.

-

Pantā ietvertais regulējums ir pretrunā Direktīvas 2008/50/EK prasībām (preambulas 33. punkts - Air quality plans should be developed and updated for zones), kas nosaka, ka plāns ir jāizstrādā visai gaisa kvalitātes pārvaldības zonai, nevis vienai pašvaldībai. Vienlaikus jāņem vērā, ka viena pašvaldība var būt zona, bet Latvijā tikai viena zona ir noteikta atbilstoši pašvaldības administratīvajai teritorijai. Attiecīgi piedāvātais regulējums neatbilst direktīvas prasībām un to nepieciešams pārskatīt.

-

Vēršam uzmanību, ka īstermiņa gaisa uzlabošanas plāni ir paredzēti ārkārtas situāciju pārvaldībai un tie nevar aizstāt ilgtermiņa plānu izstrādes nepieciešamību. Attiecīgi arī Direktīva 2008/50/EK nosaka, ka šajos plānos ietverami terminēti pasākumi un tajā ietvertie pasākumi nevar paredzēt kāda operatora darbības pārtraukšanu pilnībā.
Piedāvātā redakcija:
(1) Ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt trauksmes līmeni, pašvaldība izstrādā un īsteno īstermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu. Ja nepieciešams, plānu izstrādā arī gadījumos, kad īslaicīgi tiek pārsniegts gaisa kvalitātes normatīvs.
(3) Plānā ietver neatliekamus pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai, un tas var paredzēt pasākumus, lai kontrolētu vai īslaicīgi nekavējoties pārtrauktu tādas darbības, kas palielina attiecīgā gaisa kvalitātes normatīva vai trauksmes līmeņa pārsniegšanas iespēju.

-

Precizējama, kad tiek izstrādāts viennozīmīgs regulējums smaku normatīvu noteikšanai (skat. iepriekš). Ja smakas normatīvs ir gaisa kvalitātes normatīvs tad normas daļa “kā arī, kur jaunu objektu būvniecība var radīt smaku robežlielumu pārsniegumus” svītrojama.

-

Likumprojekts nesniedz skaidru regulējumu smaku pārvaldībai. Ņemot vērā, ka:
·         kā norādīts likumprojektā, smakai ir pierādīta ietekme uz cilvēku labsajūtu, bet ne veselību (skat. 1. pantu);
·         Gaisa kvalitātes normatīvi tiek noteikti tikai gaisa piesārņojumam, kam ir kaitīga iedarbība uz cilvēku veselību (skat. 11. pantu);
·         Ministru kabinetam nav sniegts deleģējums noteikt atsevišķus smakas normatīvus (skat. 19. pantu);
secināms, ka likumprojekts nenosaka smaku normatīvu noteikšanas kārtību.
Iespējamie risinājumi:
1.        Ja paredzēts, ka gaisa kvalitātes normatīvi attieksies arī uz smakas piesārņojumu, tad 11. panta 2. vai 3. daļā (vai arī abās) ir jāietver kritērijs “labsajūta” atbilstoši 1. panta 12. daļai;
2.       19. pantā jāparedz, ka Ministru kabinets nosaka atsevišķus smaku normatīvus.

-

19. panta 4. daļa nosaka, ka šī panta pirmajā daļā minēto noteikumu izpildes kontroli veic Valsts vides dienests atbilstoši Piesārņojuma novēršanas likumam, bet likumprojektā nav norādīts, kura institūcija (pašvaldība vai Valsts vides dienests) veic šī panta otrajā daļā minēto noteikumu prasību izpildes kontroli. Lūdzu precizēt.

-

25. panta 3. daļā apvienotas prasības gan valsts un pašvaldības iestādēm, gan operatoriem par sabiedrības informēšanu. Piedāvājam prasības atdalīt šādā redakcijā:
(3) Informācija par gaisa kvalitāti, kuru novēro valsts un pašvaldību tīkla monitoringā esošajās gaisa kvalitātes monitoringa stacijās ir pieejama bezmaksas un tiek publiskota attiecīgo iestāžu tīmekļvietnēs.
(4) Operators, kuram noteikts veikt gaisa kvalitātes monitoringu atbilstoši gaisa aizsardzības vai piesārņojuma jomas normatīvo aktu, A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas vai C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācijas prasībām, informāciju par novērojumu rezultātiem sabiedrībai sniedz pēc pieprasījuma.

-

Likumprojektā valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plāns jāaktualizē līdz 2024. gada septembrim, bet Anotācijā (33. lpp. 6.2. punktā) līdz 2024. gada aprīlim. Lūdzu precizēt.

-