Atzinums

LDDK ir iepazinies ar Informatīvā ziņojuma par pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai (turpmāk – Ziņojums) aktualizēto versiju. Esam konstatējuši, ka saskaņošanas procesā Satiksmes ministrija ir atkāpusies no atsevišķiem tīklu izvēršanai un digitalizācijai būtiskiem principiem, par kuriem sākotnēji tika panākta vienošanās ar nozari. Tas pilnībā vai daļēji atceļ ieguvumu no ziņojumā ietvertajiem ierosinājumiem, tādēļ aicinām precizēt ziņojuma tekstu, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts izvirzītais mērķis.
Nevaram piekrist ziņojumā ietvertajiem apsvērumiem, ka, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus atlīdzības noteikšanai par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, nepieciešamības gadījumā tiks ietverti komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi, ja noteiktais vienreizējais maksājums nebūs līdzvērtīgs tirgus cenai.
Pirmkārt, atbilstoši Ministru kabineta 11.11.2021. rīkojuma Nr. 826 “Par Elektronisko sakaru nozares attīstības plānu 2021.–2027. gadam” 3.1. apakšpunktam darba grupas uzdevums bija izveidot līdzvērtīgus citiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem (ūdensapgāde, siltumapgāde, elektroapgāde) publiskā un privātā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma par labu elektronisko sakaru komersantam nodibināšanas nosacījumus. Nevienā no MK rīkojumā uzskaitītajām nozarēm atlīdzības apmērs par lietošanas tiesību aprobežojumu netiek regulēts atbilstoši komercdarbības atbalsta regulējošiem normatīvajiem aktiem. Līdz ar to šāds uzstādījums neatbilst MK dotajam uzdevumam.


Otrkārt, uzsveram, ka nomas tirgus elektronisko sakaru tīkla objektu izvietošanai uz būvēm pastāv likuma roba dēļ, jo Elektronisko sakaru likums paredz kārtību apgrūtinājuma nodibināšanai tikai uz zemes. Ziņojums atbilstoši sākotnējai iecerei ir vērsts uz elektronisko sakaru jomā jau pastāvošā apgrūtinājuma režīma paplašināšanu, nosakot, ka lietošanas tiesību aprobežojums par labu elektronisko sakaru tīkla infrastruktūrai var tikt nodibināts ne tikvien zemei, kā tas ir pašlaik, bet arī būvēm (konkrēti – ēku jumtiem un ārsienām un inženierbūvju ārējām konstrukcijām), tādējādi izbeidzot šo nomas tirgu. Tā kā pašreizējais režīms neveicina elektronisko sakaru tīklu izvēršanu, it īpaši blīvi apdzīvotās vietās, kur sakari ir visvairāk nepieciešami, likumdevējam būtu jāparedz vienlīdzīgs regulējums gan zemes, gan būvju apgrūtināšanai, uz ko Ziņojums līdzšinēji arī ir bijis vērsts. Šādos apstākļos nav saprotams, kāds būtu pamats salīdzināt likuma roba dēļ izveidotā nomas tirgus cenas ar vienreizējā apgrūtinājuma maksām, it īpaši arī tādēļ, ka zemes apgrūtinājums nevienā no Ministru kabineta identificētajām sabiedrisko pakalpojumu jomām netiek salīdzināts ar zemes nomas tirgus cenām, lai arī zeme (atšķirībā no jumtiem un ārsienām) ir tipisks nomas tirgus objekts.


Treškārt, kā pareizi atzīmēts Ziņojumā, īpašu atlīdzības principu noteikšana balstās uz Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa (turpmāk – Kodekss) normām (42. un 57. pantu), kuru mērķis ir sakaru tīklu izvēršanas atvieglošana, nevis komercdarbības atbalsts. Saskaņā ar LDDK rīcībā esošo informāciju – nevienā no Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kurās tiek ieviests Kodekss, tajā skaitā, risinot jautājumu par objektīvu, pārredzamu un samērīgu maksu noteikšanu par platjoslas infrastruktūru, atlīdzības apmērs netiek risināts ar komercdarbības valsts atbalsta regulējumu. Arī virkne nacionālo normatīvo dokumentu paredz veicināt sakaru tīklu izvēršanu, nevis nodrošināt komercdarbības valsts atbalstu. Aicinām Latvijā neieviest unikālu, birokrātisku un jēgai un mērķim neatbilstošu tiesisko risinājumu.


Ceturtkārt, esam jau vairākkārt norādījuši, ka vienreizējs maksājums pēc sava rakstura nevar būt līdzvērtīgs ilgtermiņa nomas attiecībām, kuru ietvaros kumulatīvi izmaksājamā summa ir teorētiski neierobežota.
Ņemot vērā visus šos apsvērumus, aicinām svītrot norādes uz komercdarbības atbalsta apsvērumiem.


Ziņojums paredz veikt pasākumus, lai noteiktu pienākumu iekštelpās nodrošināt mobilo sakaru tīkla pārklājumu. Ziņojumā sākotnēji bija ietverts (2.3.2. apakšpunktā) priekšlikums sagatavot attiecīgus grozījumus Elektronisko sakaru likumā un konkrētos būvnormatīvos. Šis ierosinājums ir svītrots, tā vietā dodot vispārīgu uzdevumu Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju, konsultējoties ar elektronisko sakaru nozares nevalstiskajām organizācijām, izvērtēt un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus būvnormatīvos. Nevaram piekrist šādam precizējumam.
Darba grupas ietvaros tieši diskusijā ar Ekonomikas ministriju tika panākta sapratne, ka savienojamības un digitalizācijas mērķi kā Satiksmes ministrijas atbildības aspekts ir realizējami Elektronisko sakaru likumā kā likumdevēja noteikta tehniskā prasība, nosakot iekštelpu pārklājumam -96 dBm mērķa vērtību. Savukārt būvnormatīvos vai citos likumpakārtotos aktos tiktu noteikta konkrētās tehniskās prasības ieviešanas tehniskie nosacījumi, kas ir Ekonomikas ministrijas kā par būvniecības procesu atbildīgās institūcijas kompetence. Nav saprotams, kādēļ Satiksmes ministrija kā Ziņojuma virzītāja ir atkāpusies no sākotnējā uzstādījuma, atliekot diskusiju uz vēlāku laiku.
Iebilstam pret šādu pieeju. Lai nodrošinātu valsts attīstību, aicinām iespējami ātrāk virzīt izskatīšanai valdībā sākotnēji piedāvāto redakciju. Alternatīvi iespējams Elektronisko sakaru likumā definēt -96 dBm mērķa vērtību iekštelpās, uzdodot Ministru kabinetam savas rīcības brīvības ietvaros noteikt kārtību, kādā tā tiek nodrošināta, piemēram, vai tas paredzams jaunos noteikumos uz Elektronisko sakaru likuma pamata, būvnormatīvos/būvnoteikumos, vispārīgajos teritorijas plānošanas noteikumos vai citos noteikumos.


Ziņojuma iepriekšējā redakcijā bija iekļauts nozares viedoklis, ka pašvaldību teritoriju plānošanas dokumentos nepieciešams iekļaut pamata prasību, ka, plānojot sabiedrībai būtiskus infrastruktūras objektus, publiskas ēkas un rūpniecības objektus, kā arī savrupmāju apbūves teritorijas, daudzstāvu un mazstāvu apbūves teritorijas, nepieciešams nodrošināt platjoslas fiksētā pieslēguma pieejamību, kā arī platjoslas mobilo sakaru pieejamību ar radiolauka intensitāti vismaz vienā frekvenču diapazonā augstāku par -96 dBm vismaz divu mobilo sakaru komersantu tīklos. Ierosinājums veidots pēc analoģijas ar prasībām, kas ietvertas Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" attiecībā uz cita veida inženierkomunikācijām (skat., piem., 159.). Šis ierosinājums ziņojuma aktuālajā redakcijā ir ticis svītrots. Tādejādi LDDK turpina uzturēt šo viedokli un rosina atjaunot šo tekstu informatīvajā ziņojumā.


Papildus minētajam, LDDK lūdz papildināt Ziņojuma 20.lpp. iekļauto apņemšanos 4.6.1.“Izstrādāt vienotu regulējumu un kompleksu risinājumu gaisvada līniju pārvietošanai pazemē” ar 3), 4) un 5) punktu šādā redakcijā:
Pilsētu un ciemu teritorijās starp ēkām  pārbūvējot vai ierīkojot jaunus elektronisko sakaru tīklus, tos izvieto tikai pazemes kabeļu līnijās;
Pilsētu un ciemu teritorijās, ierobežotos apstākļos pašvaldības būvvalde, izvērtē jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, pārbūvi uz stabiem vai balstiem;
Normatīvajos aktos teritorijas plānošanas jomā paredzēt vienotu regulējumu gaisvadu līniju pilsētu un ciemu teritorijās pārvietošanai pazemē, samērojot gaisvadu īpašnieku un ēku īpašnieku intereses un nekavējot ēku sakārtošanu. Pilsētu un ciemu teritorijās starp ēkām nav pieļaujama jaunu elektronisko sakaru gaisvadu kabeļu izbūve vai esošo gaisvadu kabeļu pārbūve. Pilsētu un ciemu teritorijās, veicot jauna tīkla izbūvi vai esošā tīkla pārbūvi,  tos izvieto tikai pazemes kabeļu līnijās.  Pilsētu un ciemu teritorijās, ierobežotos apstākļos pašvaldības būvvalde, izvērtē jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, pārbūvi uz stabiem vai balstiem. Ja pilsētu un ciemu ielu nodalījuma joslās (sarkano līniju robežās) jau atrodas vairāki inženiertīkli, pamati vai zemētāji un nav iespējams ievērot būvnormatīvos noteiktos pamata inženiertīklu izvietošanas attālumus, tie uzskatāmi par ierobežotiem apstākļiem pazemes inženiertīklu izvietošanai.
LDDK ieskatā Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums un LDDK priekšlikumi ir virzāmi steidzamības kārtībā, jo šī brīža ģeopolitiskajā situācijā sakaru drošības jautājums ir primāri risināmais jautājums, lai nodrošinātu svarīgu sabiedrības funkciju nepārtrauktas darbības aizsardzību ņemot vērā, ka telekomunikāciju infrastruktūra ir ļoti būtiska infrastruktūra.
Bez tam lūdzam papildināt Ziņojumu, nosakot atbildīgo institūciju, kurai būs jāuzrauga jaunā regulējuma, kas noteiks obligāto prasību par gaisvadu līniju pārvietošanu pazemē, ievērošana.
Tāpat Ziņojums būtu papildināms, nosakot konkrētus pienākumus būvvaldēm, kurām būtu jānodrošina uzraudzība arī pār pašvaldību izdoto saistošo noteikumu izpildi.

-