Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas (turpmāk tekstā - EM) precizēto normatīvā akta projektu “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” (turpmāk tekstā - Projekts) un uztur šādus iebildumus:

1. LDDK uztur iebildumu pret Projekta Pielikumu kopumā.

Pamatojums
1.1. No darba devēju skatpunkta visnegatīvāk ir vērtējama atkārtotajā verificēšanas procesā nodarbināto personu  atrāvums no iesaistes reālajā ekonomikā - iekšzemes kopprodukta vairošanā. Latvijā izaugsmes ekonomikai nepiemērotu darba nodokļu un dažādu birokrātisko barjeru dēļ IKP uz iedzīvotāju ir ievērojami zemāks, nekā pārējās Baltijas valstīs. No tā izriet gan zemāks vidējais atalgojums, gan zemāka mājsaimniecības pašfinansēšanās spēja, gan zemāka uzņēmumu spēja uzkrāt kapitālu un investēt izaugsmē, gan zemāki valsts budžeta ieņēmumi ar visām no tā izrietošajām sekām attiecībā uz valsts spēju finansēt tas pamatfunkcijas (izglītība, veselība, drošība, sociālā drošība, infrastruktūra u.c.).
1.2. Saskaņā ar likuma Par mērījumu vienotību (turpmāk tekstā Likums) 7.panta 1.daļu Valsts metroloģiskajai kontrolei ir pakļauti mērīšanas līdzekļi, kurus lieto ļoti atšķirīgiem mērķiem. Cilvēka dzīvības un veselības aizsardzība, medikamentu, parfimērijas un kosmētikas līdzekļu kontrole, vides aizsardzības kontrole; darba drošības, tehniskās drošības un kustības drošības kontrole, banku, nodokļu, muitas un pasta operācijas, kā arī izmeklēšana un ekspertīze ir nozares, kurās drošības apsvērumu un augsta ticamības līmeņa dēļ ir nepieciešams augsts precizitātes līmenis. Savukārt mazumtirdzniecībā tāds nav nepieciešams, līdz ar to lielā daļā gadījumu atkārtota verificēšana nav nepieciešama. Tajā pašā laikā gan vieniem, gan otriem mērķiem noteiktie verificēšanas nosacījumi abām grupām ir vienādi. LDDK ieskatā, prasības masas mērīšanas līdzekļiem farmācijā un dārzeņu tirdzniecībā nav liekamas vienos svaru kausos.
1.3. Katra verificēšana ir saistīta ar verificēšanas, transporta un citām izmaksām, kā arī darba laika patēriņu, ko varētu izmantot lietderīgāk. Daļā gadījumu verificēšana ir saistīta arī ar pakalpojuma sniegšanas pārtraukumiem. Visas šīs izmaksas beigu beigās ir jāsedz patērētājiem, tostarp, arī gadījumos, kad atkārtota verificēšana nav lietderīga.
1.4. Attiecībā uz Izziņā EM izdarīto  atsauci uz likumu "Par mērījumu vienotību", LDDK piekrīt, ka tirdzniecības operācijās mērīšanas līdzekļu lietotājs (tirdzniecības vietas īpašnieks) ir atbildīgs par to, lai svari atbilstu metroloģiskajām prasībām. Savukārt no likuma neizriet formālā prasība, ka svariem  ir jābūt atkārtoti verificētiem, jo likuma 7.panta 2.daļā Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu saraksta noteikšanu ir deleģējis Ministru kabinetam.
1.5. Attiecībā uz EM apgalvojumu, ka atkārtota verificēšana ir nepieciešama, lai pārliecinātos par svaru mērījumu pareizību un novērstu patērētāju maldināšanu, ir jānorāda, ka svaru mērījumu pareizību var noteikt ar ievērojami vienkāršākām metodēm, turklāt, atkārtota verificēšana šajā ziņā nav panaceja, jo tādas ierīces, kā mazumtirdzniecībā izmantotie automātiskie svari un tamlīdzīgi, var sabojāties verificēšanas perioda vidū. Līdz ar to verificēšanas apliecinājums pats par sevi nenodrošina mērījumu precizitāti. Tirgotājam pašam ir jānodrošina regulāra svaru pārbaude, ko var nodrošināt ar visvienkāršākajiem atsvariem.
1.6. Attiecībā uz EM sniegto informāciju par 2022. gadā PTAC uzraudzības ietvaros konstatēto, ka no mazumtirdzniecībā  pārbaudītajiem 74 neautomātiskajiem svariem, 41 gadījumā jeb 55,4% netika ievērots atkārtotās verificēšanas periodiskums, savukārt 2023.gadā no kopā 418 pārbaudītajiem svariem 56 svariem jeb 13,4% konstatētas neatbilstības attiecībā uz atkārtotās verificēšanas periodiskuma ievērošanu jānorāda, ka tas pats par sevi nav arguments esošās sistēmas uzturēšanai, jo visos šajos gadījumos nav runa par svaru neatbilstību, bet gan par to, ka nav izpildīta uzņēmējdarbību apgrūtinoša, nevajadzīga formāla prasība. Uzņēmumiem ir jāuzņemas atbildība par tirdzniecībā izmantoto mērīšanas ierīču atbilstību prasībām nevis par verificēšanas uzlīmes esamību.

-

5. LDDK uztur iebildumu pret Projekta Pielikuma punktu 1.1., 1.2. un 1.3. EM piedāvātajā redakcijā.

Pamatojums
LDDK norāda, ka Ekonomikas ministrija nav sniegusi informāciju no patērētājiem par garuma mēru neatbilstību un to radītām problēmām. Savukārt LDDK ir saņēmis informāciju no nozares, ka garuma mēri (lineāli, mērlentes u.c.) savus izmērus nemaina un to verificēšana ir nevajadzīgs apgrūtinājums. 
 

-

4. LDDK uztur iebildumu pret Projekta Pielikuma 2.punktu EM piedāvātajā redakcijā

Pamatojumu skatīt pie pirmā punkta.
 

-

3. LDDK uztur iebildumu pret Projekta Pielikuma punktu 4.5. un 4.6. EM piedāvātajā redakcijā.

Pamatojums
LDDK vērš uzmanību, ka starp pakalpojumu sniedzēju un patērētāju notiek norēķins pēc mājas ievadā uzstādītajiem ūdens skaitītājiem, kas likuma "Par mērījumu vienotību" izpratnē ir reglamentētā joma. Savukārt dzīvokļos uzstādītie siltumenerģijas skaitītāji nav pamats norēķinam starp pakalpojumu sniedzēju un patērētāju. Latvijā ir vairāk nekā 600 tūkstoši mājsaimniecību, kam ir nodrošināta centralizētā ūdensapgāde. Liela daļa mājokļu ir izvietoti daudzdzīvokļu mājās, kurās ir dubulta uzskaite - dzīvojamo māju ievadā uzstādīta mērīšanas ierīce un dzīvokļos uzstādītas mērīšanas ierīces, tostarp daļā gadījumu ir divas un pat vairāk mērīšanas ierīces. To kopskaits ir ļoti liels. Turklāt, daļā apdzīvotu vietu verificēšanai nepieciešamo darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ atkārtotā verificēšana netiek piedāvāta. Sagaidāms, ka nākotnē atkārtotā verificēšanas pakalpojuma pieejamība darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ vēl vairāk samazināsies, kā rezultātā liela daļa izmantošanai derīgas  mērīšanas ierīces nonāks atkritumos (labākajā gadījumā kā daļēji atkārtoti izmantojami atkritumi).
Ņemot vērā, ka daudzdzīvokļu mājās šobrīd ir dubulta uzskaite, un dzīvokļos uzstādītās mērīšanas ierīces veic tikai savstarpējo norēķinu sadalījuma funkciju starp dzīvokļiem, LDDK ieskatā dzīvojamo māju ievadā uzstādītajām mērīšanas ierīcēm obligātās prasības var būt atbilstīgas Projektā paredzētajām, savukārt dzīvokļos uzstādītajām mērīšanas ierīcēm atkārtotā verificēšana varētu būt nepieciešama tikai gadījumos, kad to pieprasa dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, vai gadījumos, kad apsaimniekotājs konstatē būtisku atšķirību starp mājas ievadā uzstādītās mērīšanas ierīces rādījumiem un dzīvokļos uzstādīto mērīšanas ierīču rādījumu kopsummu.
 

-

2. LDDK uztur iebildumu pret Projekta Pielikuma punktu 7.1. EM piedāvātajā redakcijā.

Pamatojums
2.1. LDDK vērš uzmanību, ka starp pakalpojumu sniedzēju un patērētāju notiek norēķins pēc mājas ievadā uzstādītajiem siltumenerģijas skaitītājiem, kas likuma "Par mērījumu vienotību" izpratnē ir reglamentētā joma. Savukārt dzīvokļos uzstādītie siltumenerģijas skaitītāji nav pamats norēķinam starp pakalpojumu sniedzēju un patērētāju, bet gan dzīvokļu īpašnieku kopības brīvprātīgi izvēlēts palīglīdzeklis maksājumu savstarpējam sadalījumam. Ņemot vērā ēku iekšējo konstrukciju siltumvadītspēju, šiem skaitītājiem ir tikai orientējošs raksturs. Savukārt ņemot vērā, ka tie ir dzīvokļu īpašnieku kopības brīvprātīgi izvēlēts palīglīdzeklis, tad lēmumi par to verificēšanu ir dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.
2.2. Attiecībā uz EM sniegto informāciju par PTAC uzraudzības rezultātiem, ka 10% mērīšanas līdzekļa lietotāji nav ievērojuši verificēšanas periodiskumu, kā tas noteikts normatīvajā regulējumā, jānorāda, ka tas pats par sevi nav arguments esošās sistēmas uzturēšanai, jo visos šajos gadījumos nav runa par mērierīču neatbilstību, bet gan par to, ka nav izpildīta iedzīvotājus apgrūtinoša, nevajadzīga formāla prasība. Uzņēmumiem ir jāuzņemas atbildība par tirdzniecībā izmantoto mērīšanas ierīču atbilstību prasībām nevis par verificēšanas apliecinājuma esamību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LDDK ieskatā ir nepieciešams mazināt administratīvo slogu  dzīvokļu īpašniekiem, kuri savstarpējiem norēķiniem izmanto siltumenerģijas skaitītājus.  
 

-