Atzinums

Ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs ir nodarbinātas gan amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, gan valsts civildienesta ierēdņi, gan darbinieki, normas skaidrības labad aicinām uzskaitīt visas nodarbinātības "formas" vai lietot jēdzienu "nodarbinātie".

Iekšlietu ministrija – par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu nodarbinātajiem.

Noteikumu projekta 12. punkts paredz noteikt, ka informācija par kritisko personālu ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
Noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīts, ka, ņemot vērā jautājuma sensitīvo raksturu, attiecīgā informācija par personām (t.sk., Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un darbiniekiem), kurām izņēmumi noteikti, pamatojoties uz Mobilizācijas likuma 14.1 panta pirmo daļu un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.1 panta pirmo daļu, ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, kā arī, ka attiecīgā informācija var tikt klasificēta arī ar citu, augstāku informācijas aizsardzības statusu, kā, piemēram, informācija dienesta vajadzībām, ja tas ir nepieciešams objektīvu iemeslu dēļ vai to nosaka citi normatīvie akti. Šādā gadījumā attiecīgā iestāde minēto informāciju sagatavo atbilstoši noteiktajām informācijas aizsardzības prasībām, un nodrošina šo prasību ievērošanu. Tostarp arī norādīts, ka noteikumu projekts paredz, ka informāciju par personām, kurām noteikti izņēmumi,  nosūta Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) rezerves uzskaites struktūrvienībai uz oficiālo elektroniskā pasta adresi rpus@mil.lv (vēlams Excel faila formātā) vai izvēloties citu nosūtīšanas veidu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgās informācijas aizsardzību, norādot personas identificēšanai nepieciešamo minimālo informāciju – personas vārdu, uzvārdu un personas kodu.
Norādām, ka, lai nodrošinātu klasificētās informācijas aizsardzību, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. panta trešo daļu un Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumu Nr. 822 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" 33.5 apakšpunktu, Valsts policijas priekšnieks ir noteicis, ka informācija par Valsts policijas amatpersonām un darbiniekiem ir informācija "Dienesta vajadzībām" vai "Ierobežotas pieejamības informācija". Savukārt, atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumiem Nr. 887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts”, atsevišķu amatu kategorijām vai funkciju veicējiem Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Iekšējās drošības birojā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē u.c., kas veic operatīvo darbību vai nodrošina speciālo procesuālo aizsardzību u.c. līdzīgas funkcijas, būs noteikts valsts noslēpuma objekta statuss un informācija būs slepena / konfidenciāla.
Papildus vēršam uzmanību, ka likumprojekta "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" (turpmāk – likumprojekts) (24-TA-268) 6. panta 2.1 daļas 21. punktā paredzēts, ka informāciju par dienestam nepakļautajām Iekšlietu ministrijas (turpmāk – IeM) sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – IeVP) amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī par IeM sistēmas iestāžu un IeVP amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kurām atliek dienestu, Aizsardzības ministrija (turpmāk – AiM) pieprasīs no attiecīgās iestādes.
Rosinām likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu papildināt ar skaidrojumu, ka, ņemot vērā to, ka Valsts aizsardzības dienesta likuma (turpmāk – likums) normas šobrīd neparedz datu apmaiņu ar IeM  un IeVP, lai valsts aizsardzības dienesta  (turpmāk – VAD) 2024. gada jūlija iesaukumam izpildītu likumā noteikto un iegūtu informāciju par personām, kuras atbilstoši likuma 8. panta pirmajai daļai nav pakļautas iesaukšanai VAD, AiM izvēlējās ad hoc risinājumu – atsevišķi uzrunāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Valsts robežsardzi un IeVP, lūdzot sniegt nepieciešamo informāciju. Neskatoties uz to, ka AiM, pateicoties minēto iestāžu atsaucībai,  izdevās nepieciešamo informāciju iegūt, šāds risinājums nav uzskatāms par pastāvīgi pielietojamu. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī to, ka līdz 2025. gada 1. jūlijam ir paredzēts izveidot valsts informācijas sistēmu, kurā veic VAD pakļauto pilsoņu, pilsoņu, kuri brīvprātīgi pieteikušies VAD militārajam dienestam, un VAD iesaukto pilsoņu reģistrāciju un uzskaiti, ir nepieciešams veikt grozījumus likumā, kas  nodrošina tiesiskā regulējuma pamatu, ļaujot iegūt datus no IeM un IeVP resursu vadības sistēmām.
Tādējādi, Iekšlietu ministrijas ieskatā, būtu izvērtējams AiM piedāvātais risinājums un likumprojekta "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" anotācijā norādītais, un noteikumu projekta anotācija arī būtu jāpapildina ar attiecīgu skaidrojumu, ka informācija par IeM sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un darbiniekiem, kurām izņēmumi noteikti, bet kuru amatu kategorija vai noteiktās funkcijas nav klasificētas kā slepenas, pamatojoties uz Mobilizācijas likuma 14.1 panta pirmo daļu un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.1 panta pirmo daļu, tiks sniegta, nosūtot to uz NBS rezerves uzskaites struktūrvienību ar valsts informācijas sistēmas starpniecību, ko AiM paredzējusi izveidot līdz 2025. gada 1. jūlijam, nodrošinot, ka tiek ievēroti informācijas aizsardzības pasākumi.
Savukārt, attiecībā uz valsts drošības iestāžu amatu sarakstiem un tām Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Iekšējās drošības biroja un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas ir operatīvās darbības subjekti vai citu klasificētu funkciju veicēji, jāņem vērā, ka nevarēs apmainīties ar valsts informācijas sistēmas starpniecību ar to personāla saraksta daļu, kas noteikta kā slepena, jo šādi dati nedrīkst atrasties informācijas sistēmā, kas pieslēgta publiskajam tīklam. Arī netieša (t.sk. daļēja) šāda saraksta konstatēšana/veidošana, piemēram, NBS rezerves uzskaites struktūrvienībā daļēji identificējot šīs amatpersonas, nebūtu pieļaujama, tāpēc attiecībā uz augstāk minētajām amatu kategorijām un funkciju veicējiem būtu jāpiemēro līdzīgs regulējums, kā tas noteikts Noteikumu projekta 11. punktā NBS sadarbībai ar valsts drošības iestādēm, precizējot attiecīgo punktu vai papildinot noteikumu projektu ar analoģisku punktu, nosakot īpašu kārtību izņēmuma attiecināšanai.
 

-