Atzinums

Tieslietu ministrijai, izvērtējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna  2026.–2027. gadam 4.2. un 4.3. punktus, norāda, ka minētajos punktos ietvertie pasākumi nav Tieslietu ministrijas kompetencē.
Attiecībā uz 4.2. punktu norādām, ka Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas kompetencē ir nodrošināt juridisko palīdzību trauksmes cēlājiem. Saskaņā ar Trauksmes celšanas likuma 10. pantu, trauksmes cēlējam, viņa radiniekam un saistītajai personai, ar brīdi, kad trauksme ir celta šā likuma noteiktajā kārtībā, ir tiesības uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Atbilstoši šā likuma 14. pantam, valsts nodrošināto juridisko palīdzību trauksmes cēlējam pēc viņa lūguma sniedz saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu, nevērtējot personas īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, ja pirmšķietami trauksmes celšana ir atbildusi šā likuma prasībām un tās dēļ trauksmes cēlējam radušās nelabvēlīgas sekas. Juridiskā palīdzība, ko īsteno Tiesu administrācija, neietver un nevar ietvert psiholoģiskā atbalsta sniegšanu. Līdz ar ko lūdzam svītrot Tieslietu ministriju kā atbildīgo par šī uzdevuma izpildi.
Savukārt 4.3. punktā tiek runāts par kompetentas institūcijas atzinumu (Kriminālprocesa likuma 133. pants) vai eksperta atzinumu  par valsts un pašvaldību noslēgto līgumu izdevīgumu/ neizdevīgumu vai iepirkumu komisijas pieņemto lēmumu pareizību/nepareizību. Kā jau norādīts plāna skaidrojušā tekstā, nereti ir nepieciešamas ne tikai specifiskas juridiskas zināšanas, bet arī zināšanas citās nozarēs. Piemēram, nosakot līguma izdevīgumu/ neizdevīgumu, it īpaši komplicētākos gadījumos, nereti izšķiroša nozīme ir ekonomista vai citas nozares speciālista vērtējumam.  Kriminālprocesa likuma 33.pants  regulē iespēju procesa virzītājam pieaicināt ekspertu. Ņemot vērā iepriekš norādītās zināšanas, kas nepieciešamas ekspertam, Tieslietu ministrija nesaredz, ka pasākums ir attiecināms uz Tiesu ekspertu likumā definētajiem tiesu ekspertiem, kuriem ir speciālas zināšanas un pieredze kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē un kuri šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi tiesu eksperta sertifikātu. 4.3. punktā minētajā pasākumā ir runāts par specifiskas jomas speciālistiem, kurus pieaicina pats procesa virzītājs, saprotot atbilstoša izmeklēšanas vajadzībai nepieciešamā speciālista kompetenci. Līdz ar to Tieslietu ministrija nesaredz iespēju būt atbildīga un izpildīt 4.3.punktā esošo pasākumu.

-

Lūdzam svītrot Tieslietu ministriju kā līdzatbildīgo institūciju rīcības virziena 1.2.apakšpunktā, ņemot vērā, ka tā nav Tieslietu ministrijas kompetence. Situācijas apraktā minētais skar  KNAB un Finanšu ministrijas kompetenci. Situācijas aprakstā ir sniegta informācija, lai sasniegtu minēto mērķi, nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā saistībā ar valsts budžeta finansējuma plašāku atspoguļojumu gada pārskatos, kā arī, lai saņemtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu gada pārskatos būtu pienākums atspoguļot arī apvienību veidojošām politiskajām partijām, paredzot detalizētāku valsts budžeta izdevumu izlietojuma atšifrējumu. Līdz ar to nav saprotams, kā tieši Tieslietu ministrija savas kompetences ietvaros varētu risināt attiecīgo jautājumu.

-

Lūdzam svītrot Tieslietu ministriju kā līdzatbildīgo institūciju rīcības virziena 1.1.apakšpunktā, ņemot vērā, ka tā nav Tieslietu ministrijas kompetence. Situācijas apraktā minētais skar  KNAB kompetenci. Arī situācijas aprakstā ir sniegts skaidrojums, ka atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumam partijas iesniedz KNAB informāciju par saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem), iestāšanās un biedru naudām. Šī informācija tiek publicēta KNAB tīmekļvietnē. Nav saprotams, kā tieši Tieslietu ministrija savas kompetences ietvaros varētu risināt jautājumus (sniegt atbalstu), lai tehniski uzlabotu piekļuvi informācijai par politisko partiju finansējumu.

-

Lūdzam svītrot Tieslietu ministriju kā atbildīgo institūciju rīcības virziena 1.8.apakšpunktā, ņemot vērā, ka tā nav Tieslietu ministrijas kompetence. Situācijas apraktā minētais skar Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, VARAM, Veselības ministrijas un KNAB kompetenci. Tāpat vēršam uzmanību, ka situācijas aprakstā sniegtā informācija tiešā veidā skar KNAB kompetenci (to apliecina arī sniegtā informācija par veiktajiem stratēģiskās analīzes pētījumiem un gada pārskatu analīze). Tāpat Tieslietu ministrija nav atbildīga par valsts finansējuma piešķiršanas kārtību Latvijas sporta organizācijām, kā arī publiskajiem iepirkumiem.
 

-

Lūdzam svītrot  rīcības virziena 1.3.apakšpunktu. Šāds pētījums ir ļoti lielu resursu patērējošs uzdevums un tādu nav iespējams veikt esošo budžeta taupības pasākumu ietvaros. Papildus informējam, ka šobrīd sadarbībā ar Valsts kanceleju norit iepirkuma procedūra "Tiesību aktu ar augstu ietekmes līmeni pēcpārbaudes ietekmes (ex-post) izvērtējumu veikšana", kura  ietvaros tiks veikts Informācijas atklātības likuma un Iesniegumu likuma ex-post novērtējums. Līdz ar to vēl cita atsevišķa pētījuma (izvērtējuma) veikšana nav lietderīga.

-

Plāna 37.lpp 2.2.pasākumā kā viena no atbildīgajām institūcijām norādīts UR. Uzņēmumu reģistrs nevar būt atbildīgā institūcija par pasākumu, lai noteiktu par Interešu pārstāvības atklātības likumu atbildīgo institūciju.
Uzņēmumu reģistrs Interešu pārstāvības atklātības likuma izpildei tikai nodrošina tehniskos resursus, lai veiktu interešu pārstāvju reģistrāciju, kā arī tehnisku platformu, kur valsts iestāžu pārstāvju paši varēs deklarēt un publicēt info par noteikušiem interešu pārstāvības gadījumiem. Reģistrs nevar ne būt par šo likumu un attiecīgi – interešu pārstāvības politikas jomu atbildīgā iestāde, ne arī veikt pasākumus, lai noteiktu, kurai jābūt par šo politikas jomu atbildīgajai iestādei. Jāņem vērā, ka Reģistrs ir padotības iestāde, kura īsteno likumā noteiktos uzdevumus, bet Reģistrs nav un nevar būt jomas politiku veidojošā iestāde. Ņemot vērā noteikto regulējumu, politika katrā no politikas jomām tiek veidota ministrijas līmenī.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18.panta pirmajai daļai ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā (augstākā) iestāde. Ministrija organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu, tā piedalās nozares politikas izstrādāšanā. Reģistrs ir Tieslietu ministrijas padotības iestāde.
Ņemot vērā minēto, Uzņēmumu reģistrs jāsvītro no šī pasākuma atbildīgo iestāžu saraksta. Tomēr, ņemot vērā, ka atbildīgās iestādes pienākumi un tiesības ietekmēs Reģistra darbību apjomā, ciktāl tas skar interešu pārstāvju reģistra vešanu, Reģistrs būtu nosakāms kā līdzatbildīgā institūcija.
 

-

Ierosinām precizēt rīcības virziena 2.2.apakšpunktā sniegto situācijas aprakstu. Vēršam uzmanību, ka Interešu pārstāvības atklātības likuma grozījumi neparedz atbildīgās iestādes noteikšanu (4.punkts).

-