Atzinums

Lūdzam visā rīkojuma projektā svītrot vārdu "Rīcības", jo Latvijas attīstības plānošanas sistēmā nav šāda dokumentu veida kā rīcības plāns, bet ir noteikts, ka plāns ir kā viens no trim attīstības plānošanas dokumentu veidiem.

-

Lūdzam plāna projektā sniegt skaidru informāciju par katra plāna projektā ietvertā pasākuma finansējuma apjomu un finanšu avotu.
Pašlaik plāna projektā vairākos gadījumos vispār nav norādīts pasākumu finansējuma avots; daudzās vietās, kur finanšu avots tomēr ir norādīts, nav norādīta pasākuma īstenošanai nepieciešamā finansējuma summa. Ja gadījumā tiek norādīts, ka jauns pasākums tiks īstenots esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, tad tik un tā nepieciešams sniegt informāciju, cik daudz līdzekļu tiks izmantots pasākumam un sniegt paskaidrojošu informāciju par to, kuriem citiem šobrīd valsts budžeta finansētiem uzdevumiem  finansējums par attiecīgu apjomu tiks samazināts.
Nav atbalstāma prakse iekļaut plāna projektā pasākumus, nenorādot visu pārējo prasīto informāciju, bet norādot, ka priekšlikums iesniegts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā. Šādi priekšlikumi plāna projektā ietverami tikai ar pilnu nepieciešamo informāciju, vai, ja šādas informācijas pašlaik nav, ministrijas rīcībā, jauni priekšlikumi sagatavojami un iesniedzami plāna aktualizācijas procesā.

-

Plāna projektā pietrūkst detalizācijas par jauniešu bezdarba problēmu risināšanu, kā arī nekas nav minēts par cilvēkiem, kas ir bez darba, bet darbu oficiāli nemeklē, un tādēļ netiek iekļauti oficiālajā bezdarba statistikā. Netiek piedāvāti risinājumi šo cilvēku iekļaušanai darba tirgū, kas varētu sniegt ieguldījumu Latvijas cilvēkkapitāla racionālākā izmantošanā.

-

Plāna projektā maz uzmanības tiek pievērsts izglītības jautājumiem, taču izglītības kvalitāte un atbilstība ir fundamentāls cilvēkkapitāla potenciāla attīstības priekšnosacījums. Stratēģijas plānā ir viens pasākums “Kvalitātes uzraudzības sistēmas attīstība pieaugušo izglītībā”, taču trūkst konkrētu risinājumu, kā tiks risināta zemas izglītības problēma plašākā nozīmē. Plāna projektā pie Latvijas darbaspēka tirgus izaicinājumiem nav pietiekami detalizēti aprakstīts prasmju atbilstības jautājums, proti, kuras no prasmēm (neskaitot digitālās prasmes) ir Latvijas cilvēkkapitāla attīstībai būtiskākās un kurās tad sekojoši būtu jāiegulda finansējums.

Stratēģijas virzienā “STEM IZGLĪTĪBA UN PRASMES” kā tematiskā prioritāte ir minēta profesionālās vidējās izglītības piedāvājuma palielināšana, taču plānotajās aktivitātēs, rezultātos un termiņos pasākumi, kas saistīti ar profesionālo vidējo izglītību nav definēti.
Lūgums stratēģijas virzienā “STEM IZGLĪTĪBA UN PRASMES” iekļaut tādas aktivitātes un rezultātus, kas veicina profesionālās vidējās izglītības piedāvājuma palielināšanu.
 

-

Plāna projektā nav nekur minēta svarīga Latvijas problēma -  priekšlaicīga mirstība darbspējas vecumā, kas ir viens no būtiskiem cilvēkkapitāla faktoriem. Līdz ar to plānā nav tikuši apskatīti potenciālie risinājumi veselības nozarē veselīgi nodzīvotu mūža gadu rādītāja uzlabošanai, kas ļautu sekmēt augstāku nodarbinātību, ilgāk noturot un produktīvāk nodarbinot darba tirgū personas, kuras ir darbspējas vecumā, bet to veselības stāvoklis kavē to pilnvērtīgu dalību darba tirgū.

-

MK noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 27.punkts nosaka, ka pamatnostādņu īstenošanai izstrādātā plāna ietekmes izvērtējumu ietver pamatnostādņu ietekmes izvērtējumā.  Jauni ministriju  priekšlikumi, ja tie ir atbalstāmi un atbilst Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, būtu ietverami pašā plānā, veicot tajā attiecīgus grozījumus.  Tādēļ lūdzam precizēt rīkojuma 4.punktu, atsevišķi nodalot šos jautājumus un precizējot Ministru kabineta Ekonomikas ministrijai uzdodamos uzdevumus.

4. Ekonomikas ministrija viena mēneša laikā  izvērtē ministriju iesniegtos priekšlikumus par jauniem pasākumiem un nepieciešamības gadījumā sagatavo priekšlikumus plāna grozījumiem.
5. Ekonomikas ministrija informāciju par plānā ietverto pasākumu izpildi ietver Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam ietekmes izvērtējumā.

Lai gan Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijā 2024. - 2027. gadam minētas atsauces uz Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs (turpmāk – NIP2027) un Nacionālās attīstības plānā (turpmāk – NAP2027) identificētajiem izaicinājumiem, pasākumu plānā minētie skaitliskie mērķrādītāji atšķiras no, piemēram, NAP2027 apstiprinātajiem, piemēram, NAP2027 rīcības virziena “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” viens no mērķa indikatoriem ir [151] Vidējās un augstākās izglītības iestāžu nesenu (pirms viena-trim gadiem) absolventu (20–34 gadu vecumā) nodarbinātības līmenis, kura vērtība 2024. gadā plānota 86% apmērā. Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijā 2024. - 2027. gadam 2024. gadā šis rādītāja vērtība plānota 85%.
Kā 2022. gada šī rādītāja vērtība norādīta 84,1%, kas faktiski atbilst 2018. gada rādītāja bāzes vērtībai. Tai pat laikā jaunākais rādītājs ar vērtību 78,1% publicēts par 2021. gadu (ES statistikas birojs Eurostat https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/EDAT_LFSE_24__custom_4667636/default/table?lang=en), nevis 2022. gadu, par kuru rādītāji uz 2024. gada 18. martu nebija publicēti.
Lūgums pārskatīt un precizēt visus rādītājus, kuru vērtības balstītas statistikas datos un citās publikācijās, lai novērstu neprecizitātes.
 

-

Aicinam izvērtēt cik jēgpilns ir 3.2.2.2. pasākums "Ārvalstu diplomu atzīšanas procedūras vienkāršošana, noslēdzot  līgumus par automātisko diplomu atzīšanu ar vairākām Eiropas valstīm", jo 1) ES dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2025.gadam nodrošināt diplomu automātisko atzīšanu ("The Commission published a proposal for a Council Recommendation on promoting automatic mutual recognition of higher education and upper secondary education diplomas and the outcomes of learning periods abroad. The Recommendation was adopted by the Council in November 2018. Improving procedures for the mutual recognition of qualifications in EU Member States is a cornerstone of establishing a European Education Area by 2025. Avots: Council Recommendation on promoting automatic mutual recognition of qualifications and learning periods abroad | European Education Area (europa.eu)) 2) Lūdzu ņemt vērā, ka iepriekšējā pieredze par divpusējo vai daudzpusējo līgumu par automātisko diplomatzīšanu sagatvošana un ratificēšana ir prasījusi 2-3 gadus un izvērtēt sasniedzmo rādītāju izpildes reālistiskumu. Tāpat jāņem vērā, ja Latvija līdz 2025.gadam izpilda Padomes rekomendāciju, tad divpusējo vai daudzpusējo līgumu par automātisko diplomatzīšanu slēgšana ar Eiropas Savienības dalībvalstīm zaudē aktualitāti.

-

Attiecībā uz virsmērķa rezultatīvajiem rādītājiem (4.lpp.): aicinām izvērtēt nepieciešamību absolūto darba algas lielumu  izmantot kā  rezultatīvo rādītāju, jo darba algas izmaiņas var notikt arī neatkarīgi no stratēģijas pasākumiem ietekmes (piemēram, inflācijas ietekmē, minimālās algas izmaiņas, u.t.t.). 

-