Atzinums

Ventspils novada pašvaldība (VNP) iebilst pret  iepriekš minēto ierobežojumu, jo esam ir izvērtējusi, ka ceļš, uz kura ir veikta divkārtu grants  virsmas apstrāde, salīdzinot ar grants ceļu, novērš putēšanas iespēju, t.i., ceļa virskārtas slānis paliek pastāvīgs, tādējādi tiek iegūts vispārējs  komforts, samazinās uzturēšanas izmaksas, jo nav jāveic greiderēšanas darbi, neveidojas tā saucamā “redele”, ir organizēta ūdens atvade no ceļa virsmas, stiprība vai nestspēja ir tāda pati kā grants ceļiem. VNP kā finansējuma saņēmējs kārtējā gada budžeta paredzēs pietiekamu finansējumu ceļa segumu ar divkārtu virsmas apstrādes uzturēšanas izdevumu segšanai. Apliecinām, ka tiks  nodrošināts, ka dubultās virsmas grants seguma risinājums būs ilgtspējīgs, t.i. infrastruktūra būs pieejama un lietojama arī Projekta uzraudzības posmā, komersantiem netiks pasliktinātas līdz šim pieejamās pārvietošanās iespējas (piemēram, pārvietošanās iespējas ar smago tehniku). Ņemot vērā pieejamos ierobežotos finanšu resursus un pašvaldības līdzfinansēšanas iespējas ceļu pārbūves darbu vajadzībai, VNP ir izvērtējusi, ka ilgtermiņā divkārtu virsmas segums ir ekonomiski izdevīgākais risinājums. VNP kā finansējuma saņēmējs  apliecina, ka nodrošinās finanšu līdzekļus pietiekamā apmērā infrastruktūras uzturēšanai, t.sk. ik 5-7 gadiem  paredzot  vienkārtas virsmas atjaunošana darbus, tādejādi  nodrošinot autoceļa segumam ūdensnecaurlaidību, pagarinot tā ilgtspēju un uzlabojot satiksmes drošību.

36.3.1. satiksmes pārvadu, ielu, ceļu (tai skaitā ar grants segumu, ja būvē jaunu ceļu, vai ceļu pārbūves gadījumā izmantojot divkārtu virsmas apstrādi) infrastruktūras attīstība un ar to saistītās infrastruktūras (piemēram, stāvlaukumi, pieturvietas) būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

Reģionālās nevienlīdzības mazināšana.
Latvijas Austrumu pierobežas pašvaldībām raksturīgi būtiski nelabvēlīgāki sociālekonomiskie apstākļi nekā valstī kopumā – zemāks iedzīvotāju ienākumu līmenis, augstāks bezdarba risks, straujāks iedzīvotāju skaita samazinājums un lielākas grūtības piesaistīt privāto kapitālu. Šādos apstākļos prasība nodrošināt līdzfinansējumu 15 % apmērā var ierobežot pašvaldību spēju īstenot projektus, tādējādi palielinot atšķirības starp reģioniem.
Valsts un ES politikas konsekvence.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam un Nacionālajā attīstības plānā ir noteikta nepieciešamība mazināt reģionālās atšķirības, īpaši atbalstot pierobežas teritorijas. Līdzīgi arī ES Kohēzijas politika uzsver mazāk attīstīto teritoriju atbalstu. Paaugstināta ERDF līdzfinansējuma intensitāte Austrumu pierobežā būtu instruments šo politisko mērķu praktiskai īstenošanai.
Drošības un ģeopolitiskie faktori.
Latvijas Austrumu pierobeža ir arī ES ārējā robeža, kurai ir īpaša stratēģiska nozīme valsts un Eiropas drošības kontekstā. Spēcīga un ilgtspējīga uzņēmējdarbības infrastruktūra šajā reģionā sekmē iedzīvotāju noturību, uzņēmumu darbību un ekonomisko aktivitāti, kas tieši ietekmē pierobežas teritoriju apdzīvotību un drošību.
Projektu īstenošanas praktiskums.
Pierobežas pašvaldībām ir ievērojami ierobežotas budžeta iespējas, kas padara 15 % līdzfinansējuma nodrošināšanu sarežģītu. Palielinot ERDF līdzfinansējuma intensitāti līdz 95 %, tiek radīti reāli priekšnoteikumi, lai Austrumu pierobežas pašvaldības varētu sagatavot kvalitatīvus projektus un izmantot ES fondu finansējuma iespējas pilnā apjomā.
Sagaidāmie rezultāti.
Grozījumu rezultātā pierobežas teritorijās tiktu veicināta jaunu uzņēmējdarbības projektu īstenošana, palielinātos investīcijas un darba vietu skaits, uzlabotos infrastruktūra un dzīves kvalitāte. Tas palīdzētu mazināt iedzīvotāju aizplūšanu un sekmētu sabiedrības integrētību valstī kopumā.

21. Projekta iesnieguma maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas:
21.1. izņemot Latvijas Austrumu pierobežas pašvaldības, kurām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 95 procentus no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas.”
 

Atbilstība ES fondu mērķiem.
Grozījumi precizē atbalstāmo nozaru loku, lai nodrošinātu lielāku atbilstību Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada perioda prasībām un lai samazinātu risku par neatbilstošu nozaru finansēšanu. Jaunie formulējumi skaidrāk sasaista noteikumus ar aktualizēto NACE 2.1. redakciju.
Precizējums par nozarēm, kas nav atbalstāmas.
Esošajā redakcijā 34.3. un 34.6. punktos minētas vairākas nozares (piem., izglītība, sporta un izklaides pakalpojumi, labsajūtas uzlabošana). Grozījumi paredz šīs nozares svītrot, vienlaikus pievienojot precīzāku nozarēm neatbalstāmo darbību formulējumu – dienas SPA, saunas un tvaika pirts darbība (NACE 96.23). Tas ļaus izvairīties no interpretācijas riskiem un neviennozīmīgas piemērošanas praksē.
Teritoriālās attīstības vajadzības.
Pašvaldību praksē ir identificēts, ka līdzšinējais regulējums ierobežo iespēju attīstīt industriālā tipa infrastruktūru, jo plašs pakalpojumu sektors tika definēts kā neatbalstāms. Piedāvātās izmaiņas ļaus pašvaldībām reālāk un mērķtiecīgāk plānot uzņēmējdarbības infrastruktūras projektus, kas sekmē privāto investīciju piesaisti un darba vietu radīšanu.
Vienkāršota administratīvā piemērošana.
Grozījumu rezultātā samazināsies sarežģītība, vērtējot attiecināmās izmaksas un atbalstāmos sektorus, jo tiks skaidri nodalīts – neatbalstāmas ir izmitināšanas ēkas un konkrētā SPA/saunu pirts darbība. Tas mazinās administratīvo slogu sadarbības iestādēm un pašvaldībām projektu iesniegumu vērtēšanā.
Normatīvās konsekvences ar citiem punktiem.
Tā kā noteikumos jau paredzēts, ka atbalsts netiek piešķirts vairākām tautsaimniecības nozarēm (10. punkts un turpmākie), ir loģiski arī 34.3. un 34.6. punktus precizēt, lai novērstu dubultinterpretācijas un nodrošinātu vienotu piemērošanas praksi atbilstoši jaunajai NACE 2.1. redakcijai.

“34.3. līdz 2024. gada 31. decembrim uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE 2. red. I sadaļas 55. nodaļa). No 2025. gada 1. janvāra uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE 2.1. red. I sadaļas 55. nodaļa), dienas SPA, saunu un tvaika pirts darbība (NACE 2.1. red. T sadaļas 96.23 klase);

Atbilstība ES fondu mērķiem.
Grozījumi precizē atbalstāmo nozaru loku, lai nodrošinātu lielāku atbilstību Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada perioda prasībām un lai samazinātu risku par neatbilstošu nozaru finansēšanu. Jaunie formulējumi skaidrāk sasaista noteikumus ar aktualizēto NACE 2.1. redakciju.
Precizējums par nozarēm, kas nav atbalstāmas.
Esošajā redakcijā 34.3. un 34.6. punktos minētas vairākas nozares (piem., izglītība, sporta un izklaides pakalpojumi, labsajūtas uzlabošana). Grozījumi paredz šīs nozares svītrot, vienlaikus pievienojot precīzāku nozarēm neatbalstāmo darbību formulējumu – dienas SPA, saunas un tvaika pirts darbība (NACE 96.23). Tas ļaus izvairīties no interpretācijas riskiem un neviennozīmīgas piemērošanas praksē.
Teritoriālās attīstības vajadzības.
Pašvaldību praksē ir identificēts, ka līdzšinējais regulējums ierobežo iespēju attīstīt industriālā tipa infrastruktūru, jo plašs pakalpojumu sektors tika definēts kā neatbalstāms. Piedāvātās izmaiņas ļaus pašvaldībām reālāk un mērķtiecīgāk plānot uzņēmējdarbības infrastruktūras projektus, kas sekmē privāto investīciju piesaisti un darba vietu radīšanu.
Vienkāršota administratīvā piemērošana.
Grozījumu rezultātā samazināsies sarežģītība, vērtējot attiecināmās izmaksas un atbalstāmos sektorus, jo tiks skaidri nodalīts – neatbalstāmas ir izmitināšanas ēkas un konkrētā SPA/saunu pirts darbība. Tas mazinās administratīvo slogu sadarbības iestādēm un pašvaldībām projektu iesniegumu vērtēšanā.
Normatīvās konsekvences ar citiem punktiem.
Tā kā noteikumos jau paredzēts, ka atbalsts netiek piešķirts vairākām tautsaimniecības nozarēm (10. punkts un turpmākie), ir loģiski arī 34.3. un 34.6. punktus precizēt, lai novērstu dubultinterpretācijas un nodrošinātu vienotu piemērošanas praksi atbilstoši jaunajai NACE 2.1. redakcijai.

līdz 2024. gada 31. decembrim uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšanas izmaksas, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE 2. red. I sadaļas 55. nodaļa). No 2025. gada 1. janvāra uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE 2.1. red. I sadaļas 55. nodaļa), dienas SPA, saunu un tvaika pirts darbība (NACE 2.1. red. T sadaļas 96.23 klase), tai skaitā: