Atzinums

Vēršam uzmanību, ka, ņemot vērā noteikumu projekta 12. punkta redakciju, ir secināms, ka par finansējuma saņēmēju var būt jebkura pašvaldības vai publiski privāta kapitālsabiedrība, kura pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgušas pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, bet noteikumu projekta 16. punkts ierobežo finansējuma saņēmēju – kapitālsabiedrību loku, kā rezultātā faktiski par finansējuma saņēmēju var būt tikai tās pašvaldības vai publiski privātās kapitālsabiedrības, kuras sniedz ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumus.
Ņemot vērā minēto, pārpratumu novēršanai un finansējuma saņēmēju loka paplašināšanai, rosinām papildināt punktu ar pašvaldības vai publiski privātām kapitālsabiedrībām, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
 

Vēršam uzmanību, ka, ņemot vērā noteikumu projekta 12. punkta redakciju, ir secināms, ka par finansējuma saņēmēju var būt jebkura pašvaldības vai publiski privāta kapitālsabiedrība, kura pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgušas pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, bet noteikumu projekta 16. punkts ierobežo finansējuma saņēmēju – kapitālsabiedrību loku, kā rezultātā faktiski par finansējuma saņēmēju var būt tikai tās pašvaldības vai publiski privātās kapitālsabiedrības, kuras sniedz ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumus.
Ņemot vērā minēto, pārpratumu novēršanai un finansējuma saņēmēju loka paplašināšanai, rosinām papildināt punktu ar pašvaldības vai publiski privātām kapitālsabiedrībām, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Noteikumu projektā paredzēts, ka pēc projekta īstenošanas plānotais kopējās primārās enerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas ir ne mazāks kā 30 procenti gadā (24. punkts). Tomēr 23. punktā paredzēts ēku atjaunot līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenim (<45 kWh/m2 apkurei gadā) vai bezemisijas ēkas līmenim, kas nonāk pretrunā ar 24. punktā noteikto, ja ēkai esošais enerģijas patēriņš apkurei ir virs 65 kWh/m2 gadā. Arī no izmaksu lietderības un praktiskā viedokļa sasniegt šādu energoefektivitātes līmeni esošajās ēkās ir ļoti dārgi, jo ir stipri sarežģītāk nodrošināt nepieciešamo ēkas blīvumu.  
 
Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi primāri nepieciešami ēkām ar lielu siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu. Pašvaldībās tās ir pirmsskolas izglītības iestādes, skolas un citas sabiedriskās ēkas. Šīs ēkas būvētas ap 1960.-1990.gadu, tām ir lieli logi un nepateicīgs plānojums. Lai panāktu šo ēku atbilstību gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenim, nāktos veikt nesamērīgi lielas un ekonomiski nepamatotas investīcijas. Jāņem vērā, ka pirmsskolas izglītības iestādēs, saskaņā ar normatīviem, uzturama augstāka iekštelpu temperatūra, kas arī liedz ēkās sasniegt tādu energoefektivitātes līmeni, kas atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkai.
Šādas prasības piemērojamas jaunu ēku būvniecībā un to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”.

Gatavojoties atlasei, pašvaldības ir izstrādājušas būvprojektus, kas paredz primārās enerģijas ietaupījumu pēc projekta īstenošanas ne mazāku kā 30 procenti gadā. Taču esošā redakcija ierobežo piesaistīt finansējumu šajā pasākumā.
Noteikumu projekta anotācijā ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 6. panta prasībām. Minētās direktīvas 6. panta 1. punkta otrais teikums nosaka, ka “Dalībvalstis var izvēlēties, kuras ēkas iekļaut 3 % renovācijas prasībā, renovējamo ēku izvēlē pienācīgi ņemot vērā izmaksu lietderību un tehnisko iespējamību”.
  
Pamatojoties uz augstākminēto, aicinām izslēgt noteikumu projektā nosacījumu, ka projektā iekļautajām ēkām jāuzlabo energoefektivitāte un siltumnoturība līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas vai bezemisiju ēkas līmenim, attiecīgi rediģējot noteikumu projekta 23. punktu, un ņemt vērā, ka direktīva ļauj dalībvalstīm izvelēties, kuras ēkas iekļaut 3% renovācijas prasībā, tādējādi ietverot samērīgumu regulas piemērojamībā. Lūdzam samērīguma principu ievērot arī trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumu izstrādē. Atkārtoti uzsveram, ka pārbūvējot esošu ēku, sasniegt šādu energoefektivitātes līmeni esošajās ēkās ir ļoti dārgi un tehniski sarežģīti.
 
 

-

Lūdzu skaidrot/ precizēt, vai projekta ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas (visas saistītas ar ēkas funkcionālo teritoriju):
- esoša žoga demontāža un jauna žoga montāža;
- bruģakmens seguma atjaunošana un izbūve pie ēkas galvenās ieejas;
- labiekārtojuma elementu (soliņa, atkritumu urnas) uzstādīšana;
- ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas izbūves darbi;
- zibensaizsardzības sistēmas izbūves darbi.

-

Lai novērstu interpretāciju iespējas, lūdzam skaidrot, vai trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs drīkst iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu, vai arī tam ir tiesības iesniegt vairākus atsevišķus projekta iesniegumus (par dažādām ēkām, kurām nav kopīga siltumenerģijas vai elektroenerģijas uzskaite).
Papildus vēršam uzmanību, ka, izvērtējot noteikumu projektā iekļautos nosacījumus un līdzšinējo pieredzi līdzvērtīgu projekta iesniegumu sagatavošanā, secināms, ka projekta iesnieguma sagatavošanas process būs komplicēts, tostarp saistībā ar atbilstošas tehniskās dokumentācijas sagatavošanu. Līdz ar to lūdzam izvērtēt iespēju noteikt samērīgu un pietiekami ilgu termiņu projekta iesnieguma sagatavošanai.

-