Atzinums

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 2. punktā paredzētā norma ir neskaidra, jo nav saprotams, uz ko tā attiecas (proti, uz iestādi vai privātpersonu), un kā tā tiks piemērota.
Norādām, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 85. panta pirmajā daļā noteiktajam adresātam nelabvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar tiesību normām šāda paša satura administratīvais akts tūlīt būtu jāizdod no jauna. Skaidrojam, ka šī tiesību norma piemērojama gadījumā, kad administratīvā akta spēkā esības laikā mainās tiesību norma, piemēram, atceļot kādu prasību, kas administratīvā akta izdošanas brīdī bija paredzēta un tāpēc iekļauta administratīvajā aktā. Apstāklis, ka tiesību norma ir mainījusies, administratīvo aktu nepadara par prettiesisku, taču tas ļauj atcelt šo administratīvo aktu privātpersonai par labu, jo jaunā tiesiskā situācija šādu prasību vairs neparedz. Ja tiesiskie apstākļi mainās, tiesisku nelabvēlīgu administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī, jo noilguma termiņi uz nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu neattiecas. Nav svarīgi, vai šāds administratīvais akts ir vai nav kļuvis neapstrīdams.
Piemēram, Konkurences padome uzliek sodu tirgus dalībniekam par aizliegtu vienošanos. Soda uzlikšanas laikā administratīvais akts ir tiesisks un nelabvēlīgs. Pēc kāda laika likumdevējs groza tiesību normu, nosakot izņēmumus attiecīgajā jomā tādā veidā, ka vienošanās, kas pirms tam bija aizliegta, tagad vairs tāda nav. Konkurences padome, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 85. pantu un izdarot attiecīgos lietderības apsvērumus (it īpaši, ņemot vērā grozījumu mērķi), pēc savas iniciatīvas vai adresāta lūguma ir tiesīga atcelt vai samazināt iepriekš uzlikto sodu. Taču, ja iestāde to dara pēc savas iniciatīvas, tai jāpārskata arī citiem līdzīgā situācijā uzliktie sodi (vienlīdzības princips) (Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 840.-841. lpp.).
Savukārt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 87. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam, ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tajā pašā lietā administratīvo procesu var uzsākt no jauna uz adresāta iesnieguma pamata, ja lietas tiesiskie apstākļi ir mainījušies adresātam par labu.
Papildus vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kas tiek saprasts ar noteikumu projekta 2. punktā minētajiem vārdiem "uzsāktais administratīvais process vēl nav noslēdzies". Skaidrojam, ka juridiskajā literatūrā tiek izšķirta relatīvā un pastāvīgā administratīvā akta spēkā esība. Pastāvīgo spēkā esību administratīvais akts iegūst tikai pēc apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas termiņa beigām – tad, kad administratīvais akts kļūst neapstrīdams, līdz tam administratīvais akts ir relatīvi spēkā esošs. Iegūstot pastāvīgo spēkā esību, attiecīgais administratīvais process tiek izbeigts (Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 711.-712. lpp.).
Turklāt vēršam uzmanību arī uz to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.3. apakšpunktā noteiktajam noteikumu projektā nebūtu jāietver regulējums, kas dublē Administratīvā procesa likuma regulējumu.
Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam precizēt noteikumu projekta 2. punktu, kā arī papildināt noteikumu projekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-