Atzinums

Tieslietu ministrija ir iepazinusies ar Zemkopības ministrijas sniegto skaidrojumu un piekrīt, ka Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 40.panta "Uzraudzības komitejas funkcijas" 2. a) apakšpunktu Uzraudzības komiteja apstiprina darbību atlasē izmantoto metodoloģiju un kritērijus.
Tomēr norādām, ka normatīvais regulējums nevar būt pretrunā Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības principam.
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 18. punktā minētais kritērijs ir attiecināms arī uz jaundibinātu komersantu, kas veido jaunu zvejas produktu apstrādes uzņēmumu, kura pirmais pārskata vai taksācijas gads vēl nav beidzies. Izsakām bažas, ka šāds kritērijs, iespējams, pēc būtības būtiski ierobežo jaundibinātam komersantam saņemt augstāko punktu skaitu. Tādējādi vērtēšanas kritēriji pēc būtības ir ierobežojošāki pret jaundibinātu komersantu, nostādot to nevienlīdzīgā pozīcijā attiecībā pret citiem projektu iesniedzējiem. 
Papildus vēršam uzmanību, ka jaundibināts komersants rada jaunas darba vietas, jaunu produktu. Lūdzam skaidrot, kāpēc jaunu darba vietu, jauna produkta radīšana netek ņemta vērā projektu vērtēšanā. Tieši pretēji, jaundibināts komersants tiek nostādīts neizdevīgākā pozīcijā vērtēšanas procesā. Attiecīgi pirmšķietami saskatāmas diskriminācijas un nevienlīdzīgas attieksmes pazīmes regulējumā.
Skaidrojam, ka vienlīdzības princips nosaka, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos izturēšanās ir jābūt vienādai, savukārt atšķirīgos apstākļos izturēšanās ir jābūt atšķirīgai. Šīs princips izriet no Latvijas Republikas Satversmes 91. panta, kas noteic, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas". Vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma princips ir nostiprināts arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk- Harta).
Attiecīgi Satversmē un Hartā noteiktās tiesības ir jānodrošina arī lēmumos, kurus pieņem Uzraudzības komiteja un kuri tiek iestrādāti normatīvajā regulējumā.
Uzraudzības komitejas pieņemtajā lēmumā (2022. gada 12. maija sēde) par noteikumu projektā iekļautajiem projektu atlases kritērijiem nav skaidrotas vai sniegts attiecīgais izvērtējums, lai Tieslietu ministrija varētu izvērtēt regulējuma atbilstību Satversmei un Hartai.
Norādām, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir noteikusi, ka atšķirīga attieksme ir pieļaujama to pamatojot ar leģitīma mērķa sasniegšanu (lietā Nr. 2005-08-01).   
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un skaidrot noteikumu projekta 18. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam, tādējādi nodrošinot noteikumu projekta likumību un atbilstību vienlīdzības principam.
 

-

Uzturam iepriekšēja atzinumā izteikto iebildumu. Tieslietu ministrija ir iepazinusies ar Zemkopības ministrijas sniegto skaidrojumu un piekrīt, ka Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 40.panta "Uzraudzības komitejas funkcijas" 2. a) apakšpunktu Uzraudzības komiteja apstiprina darbību atlasē izmantoto metodoloģiju un kritērijus.
Tomēr norādām, ka normatīvais regulējums nevar būt pretrunā Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principam.
Uzraudzības komitejas pieņemtajā lēmumā (2022. gada 12. maija sēde) par noteikumu projektā iekļautajiem projektu atlases kritērijiem nav skaidrotas vai sniegts attiecīgais izvērtējums, lai Tieslietu ministrija varētu izvērtēt regulējuma atbilstību Satversmei un Hartai.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, atkārtoti lūdzam izvērsti skaidrot un pamatot, kāpēc noteikumu projekta 24. punkta apakšpunktos noteiktā atbalsta apmēri ir noteikti atšķirīgos apmēros. Vēršam uzmanību, ka esošs komersants, kas veido jaunu zvejas produktu apstrādes uzņēmumu, vai jaundibināts komersants, kas veido jaunu zvejas produktu apstrādes uzņēmumu, kura pirmais pārskata vai taksācijas gads vēl nav beidzies var attiecināt par 50 000 euro  mazāk izmaksas(24.2. apakšpunkts). Izsakām bažas, ka šāds regulējums pirmšķietami varētu būt diskriminējos attiecībā pret 5.3. apakšpunktā minētajiem komersantiem.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 91. pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Kā atzinusi Satversmes tiesa (lietā Nr. 2003–04–02), ierobežojumiem ir jābūt ar leģitīmu mērķi un samērīgiem. Atšķirīga attieksme ir pieļaujama to pamatojot ar leģitīma mērķa sasniegšanu (lietā Nr.  2005-08-01). Attiecīgi lūdzam izvērtēt šāda regulējuma atbilstību tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principa prasībām un veikt atbilstošus precizējumus noteikumu projektā vai tā anotācijā sniegt izvērstu pamatojumu šāda ierobežojuma nepieciešamībai.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt noteikumu projekta 24. punkta apakšpunktus, nosakot jaunus atbalsta apmēra sliekšņus, kas ir samērīgi un nediskriminē noteiktas atbalsta pretendentu grupas.
 

-

Ņemot vērā Tieslietu ministrijas iebildumu par noteikumu projekta 24. punktu, lūdzam izvērtēt un pamatot noteikumu projekta 25. punktā iekļauto attiecināmo izmaksu regulējumu, t.i., 5.2. apakšpunktā minētajam pretendentam attiecināmo izmaksu summa pasākumā 2021.–2027. gada plānošanas periodā noteikt līdz 600 000 euro, kamēr 5.1. apakšpunktā minētajam pretendentam attiecināmo izmaksu summa ir noteikta 250 000 euro, bet 5.3. apakšpunktā minētajam pretendentam attiecināmo izmaksu summa ir 200 000 euro.
Attiecīgi lūdzam izvērtēt šāda regulējuma atbilstību tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principa prasībām un veikt atbilstošus precizējumus noteikumu projektā vai tā anotācijā sniegt izvērstu pamatojumu šāda ierobežojuma nepieciešamībai.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt noteikumu projekta 24. punktu, nosakot jaunu atbalsta apmēra slieksni, kas ir samērīgi un nediskriminē noteiktas atbalsta pretendentu grupas.

-

Lūdzam iekļaut izziņas 7. punktā sniegto skaidrojumu par noteikumu 32.3. punkta piemērošanu anotācijā.

-

Lūdzam iekļaut izziņas 8. punktā sniegto skaidrojumu par noteikumu 33. punkta piemērošanu anotācijā.

-

Atkārtoti lūdzam ņemt vērā Tieslietu ministrijas iebildumu par noteikumu projekta 18. punktu un izvērtēt 7. kritēja atbilstību tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principa prasībām.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt 7. kritēriju, nosakot jaunu kritēriju vai atbilstoši precizējot esošo, kas ir samērīgs un nediskriminē noteiktas atbalsta pretendentu grupas.
 

-