Atzinums

Asociācija ir iepazinusies ar izziņā par likumprojekta saskaņošanas rezultātiem pausto nostāju attiecībā uz Asociācijas priekšlikumu papildināt likuma 24. panta trešo daļu.

Izziņā sniegtā atbilde pārfrāzē spēkā esošo likuma 24. panta trešās daļas regulējumu, taču nesniedz nevienu saturisku argumentu, kādēļ regulētas finanšu iestādes izsniegts konta izraksts nav atzīstams par pietiekamu apliecinājumu. Asociācija aicina ministriju sniegt konkrētu atbildi uz šādiem jautājumiem:

(a) Vai ministrija ir identificējusi kādu konkrētu ticamības vai ļaunprātīgas izmantošanas risku, kas izriet no kredītiestāžu vai ieguldījumu sabiedrību izsniegtu konta izrakstu izmantošanas nodokļa apliecināšanai? Ja jā – kādi konkrēti gadījumi vai dati ir šā secinājuma pamatā?

(b) Vai ministrija ir izvērtējusi, cik nodokļa maksātāju Latvijā pašreiz faktiski ir spējuši iegūt ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātus dokumentus šādās situācijās? Ja šāds izvērtējums nav veikts, Asociācija aicina to veikt pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

Asociācija atkārtoti aicina ministriju izvērtēt šo priekšlikumu, pievēršot uzmanību šādiem aspektiem.

Pirmkārt, kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības darbojas Eiropas Savienības harmonizētā regulatīvajā ietvarā un ir pakļautas pastāvīgai kompetento iestāžu uzraudzībai, stingrām grāmatvedības, iekšējās kontroles un pārredzamības prasībām. Šo iestāžu izsniegtie dokumenti tiek plaši atzīti par ticamiem pierādījumiem arī citās tiesiskajās un administratīvajās procedūrās, un nav identificēts pamatots iemesls, kādēļ tie nevarētu kalpot kā pietiekams apliecinājums arī nodokļu kontekstā.

Otrkārt, kā Asociācija norādīja sākotnējā atzinumā, vērtspapīru turēšanas ķēdē emitents un maksājuma aģents parasti neidentificē gala labuma guvēju – fizisko personu –, bet gan finanšu starpnieku. Tādēļ prasība iegūt ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātus dokumentus daudzos gadījumos ir objektīvi neizpildāma, radot nodokļa maksātājam dubultās aplikšanas risku neatkarīgi no tā labticīgiem centieniem izpildīt normatīvo regulējumu.

Treškārt, priekšlikums ir saskaņā ar Latvijas apņemšanos mērķtiecīgi mazināt administratīvos šķēršļus un veicināt samērīgu regulējumu. Iespēja apliecināt ārvalstīs ieturēto nodokli ar regulētas finanšu iestādes izsniegtu dokumentu sniegtu praktisku un proporcionālu risinājumu, nemazinot nodokļu administrēšanas kvalitāti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Asociācija aicina ministriju atkārtoti izvērtēt priekšlikumu un vai nu to atbalstīt, vai arī sniegt argumentētu pamatojumu, norādot konkrētus apsvērumus, kādēļ regulētas finanšu iestādes izsniegts konta izraksts nav uzskatāms par pietiekamu apliecinājumu un kādēļ ir nepieciešams saglabāt prasību iegūt ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātus dokumentus.

-