Atzinums

AS "Sadales tīkls" ieskatā ir nepieciešams atjaunināt VCAP 19.pielikumā "Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi" riska kopsavilkumā ietverot informāciju, kurā sniegtie dati uz šo brīdi jau ir būtiski novecojuši. Ir būtiski mainījušies ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti. Ar šodienas skatījumu būtu jāpapildina elektrotīklu bojājumu riska apraksts, preventīvie un reaģēšanas pasākumi, jo iepriekš novērtējums ir bijis veidots pārsvarā novērtējot tikai dabas apstākļu radīto elektrotīkla bojājumu apsvērumus, tomēr šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtu novērtējami citi būtiski elektrotīkla drošas darbības apdraudējumi. 
AS "Sadales tīkls" rosina precizēt un papildināt:
1) Riska kopsavilkuma aprakstu
2) Precizēt preventīvo un gatavības pasākumu sadaļu:
  2.1)  attiecinot 1.-5., 8.-10.rindās noteikto preventīvo pasākumu īstenošanu uz visiem elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem (tādi Latvijas teritorijā ir vairāki);
  2.2) Precizēt 6., 7., 9. preventīvo pasākumu aprakstus, izsakot šādā redakcijā:
"6. Sadales tīkla kailvadu gaisvadu elektrotīkla īpatsvara pakāpenisku samazināšana, elektrotīkla pastiprināšana veicot elektrolīniju un elektroietaišu pārbūvi - atbildoši uzņēmuma attīstības plānam, budžeta iespējām un  pieejamiem Eiropas savienības fondu līdzekļiem;
7. Elektrotīkla vadības un automatizācijas risinājumu pilnveidošana (vienota dispečervadības sistēma, bojājumu vietas noteicēji, attālināti vadāmi jaudas slēdži un citu tehniski risinājumi), kā arī jaudu palielināšana 110 kV apakšstacijās sistēmas elastības un rezervēšanas spēju paaugstināšanai;
9. Procesu uzturēšana papildus ārējo resursu piesaistei masveida bojājumu situāciju seku novēršanai vai ārējā fiziskā apdraudējuma apstākļos; ".
  2.3) Papildināt ar papildu preventīvo pasākumu
"13. Elektroapgādes objektu un personāla fiziskās drošības risinājumu un aprīkojuma pilnveide atbilstoši drošības risku novērtējumam"

3) Precizēt reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu sadaļu
3.1) attiecinot 2., 3., 5., 6..rindās noteikto reaģēšanas pasākumu īstenošanu uz visiem elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem (tādi Latvijas teritorijā ir vairāki);
3.2) Precizēt 3., 9. reaģēšanas pasākumu aprakstus, izsakot šādā redakcijā:
"3. Sagatavoti darbības procesi personāla un tehnikas paaugstinātas operatīvās gatavības nodrošināšanai atbilstoši meteoroloģisko prognožu un agrīnās brīdināšanas nosacījumiem; - Pastāvīgi.
9.Masveida bojājumu situācijas izsludināšanu konkrētā teritorijā, ja bojājumu apmērs un ilgums pārsniedz noteiktus kritēriju; ".

Nepieciešamības gadījumā AS "Sadales tīkls" var nosūtīt priekšlikumus precizētas word datnes formātā.

Riska kopsavilkums
Elektroenerģijas patērētājiem, iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem elektroapgādi no elektroenerģijas ražotājiem nodrošina pārvades un sadales elektrotīklu infrastruktūra. Elektroenerģijas sadali Latvijā nodrošina akciju sabiedrība ”Sadales tīkls” un daži (uz 1.10.2025. septiņi) citi mazāka izmēra elektroenerģijas sadales sistēmas operatori, kas no augstsprieguma (330 –110 kV)  pārvades sistēmas apakšstacijām un sadales sistēmai pieslēgtajām elektroenerģijas ražotnēm saņemto elektroenerģiju sadala (transportē) līdz elektroenerģijas galalietotājiem, izmantojot sadales sistēmās ierīkotās vidsprieguma (6–20 kV) un zemsprieguma (0,23–1 kV) elektrolīnijas un citas saistītās elektroietaises. AS "Sadales tīkls" sniedz elektroenerģijas sadales pakalpojumu vairāk nekā 1,1 miljonam elektroenerģijas sadales sistēmas lietotāju objektiem, ar savu pakalpojumu aptverot 99 % Latvijas teritorijas, bet pārējie elektroenerģijas sadales sistēmas operatori pārsvarā sniedz savu pakalpojumu nelielās lokālās teritorijās.
AS "Sadales tīkls" sadales elektrotīkla kopgarums šobrīd ir aptuveni 92 300 km. Aptuveni 30 tūkstoši km jeb 32% no elektrotīkla kopgaruma ir izbūvēti kailvadu gaisvadu elektrolīniju veidā, kas pakļautas tiešai laika apstākļu ietekmei.
Lai samazinātu sadales elektrotīkla bojājumu riska iestāšanos tiek veikta gan elektrotīkla pakāpeniska kailvadu elektrotīklu pārbūve, gan regulārie elektroietaišu uzturēšanas pasākumi. Kopš 2011.gada kailvadu elektrolīniju īpatsvars kopējā sadales elektrotīkla kopgarumā ir būtiski samazināts (no 64% 2011.g. līdz 32% 2025.g.), elektrotīklu pārbūvē izmantojot tādus tehniskos risinājumus kā kabeļlīniju, izolēto vadu, gaisvadu piekarkabeļu izbūve, kas būtiski samazina elektrotīkla atkarību no laika apstākļu ietekmes.
Lai gan bojājumu skaits elektrotīklā pakāpeniski samazinās, tomēr pilnībā novērst tos nav iespējams , jo tos pārsvarā izraisa dažādi ārējie apstākļi -  ārkārtēji hidrometeoroloģiskie apstākļi, piemēram, vētras, zibens, plūdi, apledojums, putnu un savvaļas dzīvnieku darbība, trešās personas, u.c. Elektrotīklu bojājumi pārvades sistēmā tiek vērtēts kā nozīmīgs risks ar nozīmīgām sekām, bet elektrotīklu bojājumi sadales sistēmā tiek vērtēts kā augsts risks ar vidējām sekām, jo bojājumiem dažādos elektrotīklu sprieguma līmeņos ir atšķirīgs ietekmēto galalietotāju skaits, bojājumu novēršanas laiks un elektroapgādes rezervēšanas iespējas.

Būtiski elektrotīklu bojājumi var atstāt negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanu – elektroapgādi, kas var radīt kaskādes veida reakciju uz citu pamatvajadzību nodrošināšanu – ūdensapgādi, siltumapgādi, sakaru nodrošinājumu, drošību un veselības aprūpi.
Mainoties ģeopolitiskajai drošības situācijai pasaulē un Eiropā, elektrotīklu drošas darbības kontekstā ir nepieciešams ņemt vērā papildu elektrotīkla drošas darbības apdraudējumus, kā piemēram, kiberdrošības, hibrīdapdraudējuma un infrastruktūras cita veida fiziskās drošības apdraudējuma apsvērumus. Jaunie apdraudējuma veidi būtiski ietekmē veicamo risku mazināšanas pasākumu kopumu. Elektrotīkla darbības nepārtrauktība un elektroapgādes rezervēšanas iespējas, t.sk. rezerves jaudu pietiekamība un sadales elektrolīniju pastiprināšana un komutācijas automatizēšana ir nosacījumi, kam turpmāk pievēršama vēl lielāka uzmanība.
Ilgstošu elektroapgādes pārtrūkumu gadījumā tiek ietekmēti ražošanas objekti, komunālie uzņēmumi, publisko elektronisko sakaru tīkli, radio un televīzijas pakalpojumi, kas rezultējas ar būtiskiem zaudējumiem tautsaimniecībai un rada draudus valsts iedzīvotāju labklājībai un veselībai.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti
Latvijas enerģētikas stratēģija līdz 2050. gadam;
Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam;
Plāns ”Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam”;
LVĢMC ziņojums ”Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai”;
Pētījums ”Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā”;
Eiropas Komisijas regula 2017/1485, ar ko izveido elektroenerģijas pārvades sistēmas vadlīnijas, un regula 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli energosistēmā;
Enerģētikas likums;
Aizsargjoslu likums;
Elektroenerģijas tirgus likums;
Energoefektivitātes likums;
Nacionālās drošības likums;
Ministru kabineta 2023.gada 11.novembra noteikumi Nr.635 ”Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”
AS "Augstsprieguma tīkls" Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāns;
AS "Sadales tīkls" Elektroenerģijas sadales sistēmas attīstības 10 gadu plāns.
 

Aicinām izvērtēt iespēju par 1 mēnesi pagarināt VCAP ievaddaļā (7.lpp. pēdējā rindkopa) noteikto ikgadējā izvērtējuma sagatavošanas termiņu, paredzot pienākumu katastrofas pārvaldīšanas subjektiem VCAP izpildi izvērtēt līdz 20.februārim. Pašlaik noteiktais termiņš - 20.janvāris, noteiktās situācijās (sniedzamās informācijas pozīcijās) ierobežo iesaistīto pušu iespēju iesniegt pašu aktuālāko un precīzāko informāciju, jo janvāra mēnesī vēl notiek iepriekšējā gada tehnisko un finanšu rādītāju statistisko datu apkopošana, statistisko datu precizēšana. Termiņa pagarināšana ļautu iesaistītajām pusēm nodot precīzāku informāciju katastrofas pārvaldīšanas subjektiem. Jāņem vērā, ka katastrofu pārvaldīšanas subjekti savā pakļautībā esošajām iestādēm, pārraudzītajām kapitālsabiedrbām infromācijas sniegšanai nosaka vēl ātrāku termiņu, lai informāciju varētu apkopot un iesniegt līdz 20.janvārim.

-