Atzinums

40. lpp. *Jaunieši ar ierobežotām iespējām - jaunieši ar veselības problēmām (kuriem ir hroniskās saslimšanas, smagas saslimšanas vai psihiatriski traucējumi): nepieciešams precizēt  - psihiski traucējumi vai psihotiski traucējumi – atkarībā no tā, kāds traucējumu veids ir domāts.

-

40. lpp. *Jaunieši ar ierobežotām iespējām - Jaunieši ar fizisku vai garīgu invaliditāti : Lai arī plaši lietots, tomēr šis vārdu savienojums nav korekts nedz attieksmes pret personām ar invaliditāti dēļ, nedz morfoloģiski, jo invaliditāte nevar būt fiziska vai garīga, tā var būt fiziskā vai garīgā.

Priekšlikums izteikt šādā redakcijā:
“jaunieši ar invaliditāti, kas noteikta saistībā ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem” vai
“jaunieši ar fizisko vai garīgo invaliditāti”

36. lpp. 3.1. Veicināt sabiedrībā, t.sk. darba devēju vidū, izpratni par neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās, t.sk. brīvprātīgā darba, nepieciešamību darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē: 
Nedz neformālā, nedz ikdienējā mācīšanās sevī neietver brīvprātīgo darbu, tāpēc rakstīt “neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās, t.sk. brīvprātīgā darba” nav gluži korekti.
Mācīšanās un darbs ir divas dažādas aktivitātes ar dažādiem mērķiem. Neformālā mācīšanās parasti ir strukturēta mācīšanās, ikdienējā mācīšanās notiek dabiski, veicot dažādas aktivitātes[1], savukārt brīvprātīgais darbs ir organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā[2].

[1] https://europa.eu/europass/lv/validation-non-formal-and-informal-learning
[2] https://likumi.lv/ta/id/275061-brivpratiga-darba-likums

Un tas pats 3.1.1. Darbības rezultāts. Rīkota informatīva kampaņa par neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās, t.sk. brīvprātīgā darba, lomu darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē
 

3.1. “Veicināt sabiedrībā, t.sk. darba devēju vidū, izpratni par neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās nepieciešamību, kā arī brīvprātīgā darba nozīmību darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē.
 un
3.1.1. Darbības rezultātu šādā redakcijā: “Rīkota informatīva kampaņa par neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās, kā  arī brīvprātīgā darba, lomu darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē”.

 

32. lpp. 2.4.4. - nav pievienots pasākums.

-

28. lpp. 2.2.2. Sekmēta jaunatnes organizāciju izaugsme un to loma jauniešu līdzdalības veicināšanai un iekļaušanai sabiedrībā, atbalstot vietēja un reģionāla mēroga jaunatnes organizācijas (atbalstīto projektu skaits): 2.2.2. pasākumā norādītais rezultatīvais rādītājs 6 attiecībā uz vietējā un reģionālā mēroga jaunatnes organizāciju skaitu, kuras var saņemt atbalstu ir zems rādītājs starp visām Latvijas jaunatnes organizācijām. Savukārt 2.2.1. pasākuma rezultatīvais rādītājs 6 aptuveni sakrīt ar to, cik nacionāla mēroga jaunatnes organizācijas vispār ir, līdz ar to atbalstu varēs saņemt visas. Lūgums sniegt skaidrojumus un, ja iespējams, palielināt 2.2.2. rezultatīvā rādītāju skaitu.

-

19. lpp. 1.5. Izveidot ilgtspējīgu finansēšanas modeli darba ar jaunatni īstenošanai valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju līmenī, t.sk. izvērtējot līdzšinējās finanšu plānošanas un koordinācijas efektivitāti un 1.5.1. Nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas jauniešiem visās pašvaldībās, sekmējot darba ar jaunatni sistēmas, t.sk. tās ilgtspējīga finansēšanas modeļa,  izveidi un attīstīšanu pašvaldībās: nav paredzēts neviens darbības rezultāts kas būtu saistīts ar finansēšanas modeļa izstrādi pašvaldībām, kā tas ir 1.5.2. punktā attiecībā uz organizācijām. Lūgums skaidrot minēto situāciju. 

-

16.lpp. 1.3.7. Pasākums. Nodrošināti atbalsta pasākumi darbā ar jaunatni iesaistītajiem ar mērķi veicināt jauniešu garīgo labklājību un mentālo veselību. Darbības rezultāts. Veicināta izpratne par garīgās labklājības un mentālās veselības nozīmi darbā ar jaunatni (dalībnieku skaits, kuri iesaistījušies atbalsta pasākumos): Plāna pasākums paredz atbalsta pasākumus darbā ar jaunatni iesaistītajiem ar mērķi veicināt jauniešu garīgo labklājību un mentālo veselību, taču neparedz nevienu pasākumu, kas tieši vērsts uz pašu jauniešu garīgās labklājības un mentālās veselības veicināšanu. Lūgums skaidrot minēto situāciju.

-

11. lpp. 4.2. Jauniešu ar ierobežotām iespējām dalība starptautiskajos projektos (starptautisko projektu dalībnieku īpatsvars, kuri sevi identificē kā jauniešus ar ierobežotām iespējām), %: Lūgums skaidrot, kāpēc akcentēta tiek dalība tikai starptautiskos projektos? Īpaši svarīga  ir jauniešu ar ierobežotām iespējām dalība nacionāla un lokāla mēroga projektos un aktivitātēs, jo tas nodrošina ilgtspēju. 

-

9.lpp. 2.1. Jauniešu īpatsvars, kuri ir biedri nevalstiskajās organizācijās, %: Būtu nepieciešams rādītāja paplašinājums, paredzot, ka tiek mērīts arī to jauniešu skaits, kuri piedalās, iesaistās un līdzdarbojas nevalstisko organizāciju aktivitātēs. Kvantitatīvs biedru skaita rādījums neatspoguļos jauniešu aktivitāti; dati var nebūt objektīvi.

-

Ņemot vērā, ka LPS iepriekš sniegtais nesaskaņojums nav iekļauts TAP portālā, lūdzam skaidrot, vai tiešām dokumentā "Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2022. - 2024.g. ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu" ietekme uz pašvaldību budžetu nav paredzēta, jo sākotnējā novērtējumā ietekme bija atspoguļota. 

-

Lūdzam skaidrot kāpēc "Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2022. - 2024. gadam" termiņš iekļauj arī 2022. gadu, kurš jau ir pagājis. 

Ja iespējams, Jaunatnes politikas īstenošanas plāna termiņu un pasākumus noteikt izpildei uz priekšu - 2023. gadam, nevis jau pagājušajam 2022. gadam.

Ņemot vērā, ka Pašvaldību likums paredz, ka pašvaldība tās darbībā atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas (biedrības un nodibinājumus), kas darbojas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, būtu nepieciešams paredzēt arī būtiskāku atbalstu tieši pašvaldības sadarbības ar jauniešu nevalstiskajām organizācijām stiprināšanai, jo NVO sektors spēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, ko pašvaldība var izmantot, tai skaitā – jaunatnes politikas attīstībai, stiprināšanai.
 

-

37. lpp. 3.3 Izveidot starpinstitūciju koordinācijas mehānismu visa veida jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitāšu īstenošanai: Iespējams, šajā sadaļā vajadzētu paredzēt arī hakatonus, sociālās uzņēmējdarbības un biznesa inkubatoru iespēju izmantošanu; sadarbības stiprināšanu ar NVO.

-

37. lpp. 3.2.1. Veicināta brīvprātīgā darba atzīšana pašvaldībās, nodrošinot brīvprātīgā darba stundu uzskaiti: Jāparedz kompleksāka mehānisma izveide nevis tikai brīvprātīgā darba stundu uzskaite. Kvantitatīvai stundu uzskaitei ir zema ietekme uz vēlamo mērķi – brīvprātīgā darba atzīšanu, līdz ar to jāparedz arī kvalitatīvie rādītāji, piemēram, apgūtās prasmes, iemaņas, kompetences.

-

33. lpp. 2.5.3. Darbības rezultāts. Jaunieši un darbā ar jaunatni iesaistītie ir informēti par jaunatnes politikas aktualitātēm (kopējais sekotāju skaits Facebook lapai Jaunatnes lietas) : 2.5.3. kā izmērāmais darbības rezultāts ir norādīts kopējais sekotāju skaits Facebook lapai Jaunatnes lietas. Jauniešu vidē un attiecīgi – arī darbā ar jaunatni iesaistīto vidū (lai sekotu aktualitātēm jauniešu vidē) Facebook nav populārākais sociālais medijs, iespējams, tas pat nav pirmo trīs populārāko mediju vidū. Attiecīgi Facebook lapas sekotāju skaita pieaugums nenorādīs uz to, ka ir sasniegta norādītā mērķauditorija. Lai noteiktu jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto informētību, iespējams, jāizvēlas citu sociālo mediju sekotāju un lietotāju skaita mērījums: Instagram, Tik Tok, Snapchat, YouTube u. c.

-

29. lpp. 2.3.1. Uzlabotas izglītojamo pašpārvalžu līderu kompetences, nodrošinot 5 reģionālus vebinārus (kopējais dalībnieku skaits pašpārvalžu līderu mācībās): Šādai darbībai būtu jānorisinās ari 2023. un 2024.gadā un ilgtermiņā, jo pašpārvalde ir viena no tām jauniešu līdzdalības platformām, kur aktīvi mainās dalībnieki, jauniešiem dodoties augstākos izglītības ieguves līmeņos.
Lūdzam rast finansējumu darbības nodrošināšanai 2023. un 2024.gadā un veikt attiecīgas izmaiņas plānā.

-

19. lpp.1.5.2. Izstrādāta vienkāršotā izmaksu metodika nacionāla mēroga jaunatnes organizāciju projektos piešķirtajam finansējumam: Lūgums skaidrot, kāpēc vienkāršotā izmaksu metodika tiek izstrādāta tikai nacionāla mēroga jaunatnes organizāciju projektos piešķirtajam finansējumam. Atbalsts un metodika ir nepieciešama arī vietēja un reģionāla līmeņa organizācijām, kas sniedz  ieguldījumu un pienesumu tieši konkrētās pašvaldības jauniešiem un sabiedrībai.
 

-

19. lpp. 1.5.1. Veiktas tikšanās ar lēmumu pieņēmējiem un darba ar jaunatni veicējiem 20 pašvaldībās ar mērķi stiprināt jauniešu līdzdalības mehānismus pēc administratīvi teritoriālās reformas un pārrunāt darba ar jaunatni īstenošanu pašvaldībās (vizīšu skaits): Mērķtiecīgai un ilgtspējīgai jauniešu līdzdalības sekmēšanai būtu nepieciešamas regulāras vizītes un visās pašvaldībās. Lūgums izsktīt iespēju organizēt šādas vai līdzvērtīgas tikšanās regulāri. 

-

16. lpp. 1.3.9. Attīstītas darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetences un labās prakses apmaiņa, nodrošinot nacionāla mēroga konferences norisi: Pasākuma īstenošanas gads ir tikai 2022. gads. Lūgums izskatīt iespēju pasākumu īstenot arī 2023. un 2024. gadā.

-

16. lpp. 1.3.6. Nodrošināta profesionālā pilnveide izglītojamo pašpārvalžu atbalsta personām: Svarīgi pilnveidot ne tikai pašpārvalžu atbalsta personu kompetences, bet arī pašpārvalžu līderu un biedru kompetences.

-