Projekta ID
22-TA-2309Atzinuma sniedzējs
Veselības ministrija
Atzinums iesniegts
04.10.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Izņēmumu piemērošanas kārtība zemessargu mobilizācijai un pakļaušanai paaugstinātas gatavības režīmam
Iebildums
Veselības ministrija sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu izsaka šādus iebildumu:
Lūdzam Aizsardzības ministriju apvienot šo noteikumu Projektu ar jau spēkā esošajiem Ministru kabineta 06.07.2021. noteikumiem Nr. 507 “Izņēmumu piemērošanas kārtība pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai”, tādējādi samazinot ārējo administratīvo aktu skaitu un attiecīgi Ministru kabineta 06.07.2021. noteikumus Nr. 507 “Izņēmumu piemērošanas kārtība pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai” precizējot, ka ņemot vērā veselības aprūpes jomas specifiku un cilvēkresursu pieejamību, ja tomēr noteikto personu nav iespējams aizstāt, attiecīgā persona uz amata pildīšanas laiku netiek pakļauta mobilizācijai vai paaugstinātas gatavības režīmam.
Lūdzam Aizsardzības ministriju apvienot šo noteikumu Projektu ar jau spēkā esošajiem Ministru kabineta 06.07.2021. noteikumiem Nr. 507 “Izņēmumu piemērošanas kārtība pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai”, tādējādi samazinot ārējo administratīvo aktu skaitu un attiecīgi Ministru kabineta 06.07.2021. noteikumus Nr. 507 “Izņēmumu piemērošanas kārtība pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai” precizējot, ka ņemot vērā veselības aprūpes jomas specifiku un cilvēkresursu pieejamību, ja tomēr noteikto personu nav iespējams aizstāt, attiecīgā persona uz amata pildīšanas laiku netiek pakļauta mobilizācijai vai paaugstinātas gatavības režīmam.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Izņēmumu piemērošanas kārtība zemessargu mobilizācijai un pakļaušanai paaugstinātas gatavības režīmam
Iebildums
Veselības ministrija sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu izsaka šādu iebildumu:
Ņemot vērā to, ka kā viens no būtiskākajiem trūkumiem, kas tika identificēts no NATO puses š.g. janvārī notikušajās NATO – Latvijas konsultācijās par civilo gatavību aizsardzības plānošanas spēju pārskata ietvaros, ir tieši resursu, galvenokārt, personāla trūkums masveida ievainoto ārstēšanā, VM un NMPD norāda, ka Aizsardzības ministrijai un tās pakļautībā esošajām struktūrvienībām (Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei) būtu jānodrošina, ka tās ārstniecības personas, kas tomēr tiktu pakļautas mobilizācijai, tiktu iesaistītas tikai tādu darbību un uzdevumu īstenošanā, kas atbilst ārstniecības personu kompetencei. Lūdzam papildināt Projektu.
Ņemot vērā to, ka kā viens no būtiskākajiem trūkumiem, kas tika identificēts no NATO puses š.g. janvārī notikušajās NATO – Latvijas konsultācijās par civilo gatavību aizsardzības plānošanas spēju pārskata ietvaros, ir tieši resursu, galvenokārt, personāla trūkums masveida ievainoto ārstēšanā, VM un NMPD norāda, ka Aizsardzības ministrijai un tās pakļautībā esošajām struktūrvienībām (Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei) būtu jānodrošina, ka tās ārstniecības personas, kas tomēr tiktu pakļautas mobilizācijai, tiktu iesaistītas tikai tādu darbību un uzdevumu īstenošanā, kas atbilst ārstniecības personu kompetencei. Lūdzam papildināt Projektu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
Izņēmumu piemērošanas kārtība zemessargu mobilizācijai un pakļaušanai paaugstinātas gatavības režīmam
Iebildums
Ņemot vērā to, ka Projekta 3.punktā tiek uzsvērts valsts institūciju pienākums nodrošināt tām noteiktos ārējos normatīvajos aktos, Valsts aizsardzības plānā, Valsts civilās aizsardzības plānā vai Valsts katastrofu medicīnas plānā noteiktos valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus, kā arī šo institūciju sniegto kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktību, norādām, ka esošā Projekta redakcija un tajā paredzētā izņēmumu (ne)piemērošanas kārtība rada būtisku risku veselibas nozares institūciju kapacitātei un spējai nodrošināt tām noteiktos valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus, īpaši ietekmējot spēju sniegt un nodrošināt pirmsslimnīcas un slimnīcas etapa neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Dienests piekrīt Projekta virzībai, ja pirmsslimnīcas un slimnīcas etapa neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēji tiek noteikti jau sākotnēji kā izņēmums un no Projekta anotācijas uz Projekta redakciju, noformējot atsevišķa punkta veidā tiek iekļauts sekojošais: “Vienlaikus, ņemot vērā dažādu nozaru specifiku un cilvēkresursu pieejamību, ja tomēr noteikto personu nav iespējams aizstāt, attiecīgā institūcija par to informē Zemessardzes personāla uzskaites struktūrvienību un šī persona uz amata pildīšanas laiku netiek pakļauta zemessargu mobilizācijai vai paaugstinātas gatavības režīmam.”, tādējādi savlaicīgi paredzot iespēju institūcijām apzināt un piemērot izņēmumu, gadījumā, ja personu nav iespējams aizstāt, lai nodrošinātu civilajām iestādēm Valsts aizsardzības plānā, Valsts civilās aizsardzības plānā vai Valsts katastrofu medicīnas plānā noteiktos uzdevumus valsts apdraudējuma pārvarēšanā.
Papildus, ņemot vērā to, ka kā viens no būtiskākajiem trūkumiem, kas tika identificēts no NATO puses š.g. janvārī notikušajās NATO – Latvijas konsultācijās par civilo gatavību aizsardzības plānošanas spēju pārskata ietvaros, ir tieši resursu, galvenokārt, personāla trūkums masveida ievainoto ārstēšanā, Dienests norāda, ka Aizsardzības ministrijai un tās pakļautībā esošajām struktūrvienībām (Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei) būtu jānodrošina, ka tās ārstniecības personas, kas tomēr tiktu pakļautas mobilizācijai, tiktu iesaistītas tikai tādu darbību un uzdevumu īstenošanā, kas atbilst ārstniecības personu kompetencei.
Papildus aicinām Aizsardzības ministriju izskatīt iespēju apvienot šo noteikumu Projektu ar jau spēkā esošajiem Ministru kabineta 06.07.2021. noteikumiem Nr. 507 “Izņēmumu piemērošanas kārtība pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai”, tādējādi samazinot ārējo administratīvo aktu skaitu.
Dienests piekrīt Projekta virzībai, ja pirmsslimnīcas un slimnīcas etapa neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēji tiek noteikti jau sākotnēji kā izņēmums un no Projekta anotācijas uz Projekta redakciju, noformējot atsevišķa punkta veidā tiek iekļauts sekojošais: “Vienlaikus, ņemot vērā dažādu nozaru specifiku un cilvēkresursu pieejamību, ja tomēr noteikto personu nav iespējams aizstāt, attiecīgā institūcija par to informē Zemessardzes personāla uzskaites struktūrvienību un šī persona uz amata pildīšanas laiku netiek pakļauta zemessargu mobilizācijai vai paaugstinātas gatavības režīmam.”, tādējādi savlaicīgi paredzot iespēju institūcijām apzināt un piemērot izņēmumu, gadījumā, ja personu nav iespējams aizstāt, lai nodrošinātu civilajām iestādēm Valsts aizsardzības plānā, Valsts civilās aizsardzības plānā vai Valsts katastrofu medicīnas plānā noteiktos uzdevumus valsts apdraudējuma pārvarēšanā.
Papildus, ņemot vērā to, ka kā viens no būtiskākajiem trūkumiem, kas tika identificēts no NATO puses š.g. janvārī notikušajās NATO – Latvijas konsultācijās par civilo gatavību aizsardzības plānošanas spēju pārskata ietvaros, ir tieši resursu, galvenokārt, personāla trūkums masveida ievainoto ārstēšanā, Dienests norāda, ka Aizsardzības ministrijai un tās pakļautībā esošajām struktūrvienībām (Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei) būtu jānodrošina, ka tās ārstniecības personas, kas tomēr tiktu pakļautas mobilizācijai, tiktu iesaistītas tikai tādu darbību un uzdevumu īstenošanā, kas atbilst ārstniecības personu kompetencei.
Papildus aicinām Aizsardzības ministriju izskatīt iespēju apvienot šo noteikumu Projektu ar jau spēkā esošajiem Ministru kabineta 06.07.2021. noteikumiem Nr. 507 “Izņēmumu piemērošanas kārtība pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai”, tādējādi samazinot ārējo administratīvo aktu skaitu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu projekts
7. Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī personas, kas nodrošina kritisko funkciju veikšanu, aizstāj kritiskā personāla sarakstā iekļautos zemessargus ar citām amatpersonām vai darbiniekiem. Kritiskā personāla sarakstā neaizstāj tos zemessargus, kuri ir kritiskās infrastruktūras objektā izveidotās Zemessardzes apakšvienības sastāvā.
Iebildums
Veselības ministrija sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu izsaka šādu iebildumu:
Lūdzam noteikt, ka pirmsslimnīcas un slimnīcas etapa neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji tiek noteikti jau sākotnēji kā izņēmums. Lūdzam papildināt Projektu nosakot, ka ņemot vērā dažādu nozaru specifiku un cilvēkresursu pieejamību, ja tomēr noteikto personu nav iespējams aizstāt, attiecīgā institūcija par to informē Zemessardzes personāla uzskaites struktūrvienību un šī persona uz amata pildīšanas laiku netiek pakļauta zemessargu mobilizācijai vai paaugstinātas gatavības režīmam. Tādējādi savlaicīgi paredzot iespēju institūcijām apzināt un piemērot izņēmumu, gadījumā, ja personu nav iespējams aizstāt, lai nodrošinātu civilajām iestādēm Valsts aizsardzības plānā, Valsts civilās aizsardzības plānā vai Valsts katastrofu medicīnas plānā noteiktos uzdevumus valsts apdraudējuma pārvarēšanā.
Projekta esošā redakcija un tajā paredzētā izņēmumu (ne)piemērošanas kārtība rada būtisku risku veselības nozares institūciju kapacitātei un spējai nodrošināt tām noteiktos valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus, īpaši ietekmējot spēju sniegt un nodrošināt pirmsslimnīcas un slimnīcas etapa neatliekamo medicīnisko palīdzību, t.sk. sniegt medicīnisko palīdzību karavīriem. Projekta 3.punktā tiek uzsvērts valsts institūciju pienākums nodrošināt tām noteiktos ārējos normatīvajos aktos, Valsts aizsardzības plānā, Valsts civilās aizsardzības plānā vai Valsts katastrofu medicīnas plānā noteiktos valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus, kā arī šo institūciju sniegto kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktību.
Lūdzam noteikt, ka pirmsslimnīcas un slimnīcas etapa neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji tiek noteikti jau sākotnēji kā izņēmums. Lūdzam papildināt Projektu nosakot, ka ņemot vērā dažādu nozaru specifiku un cilvēkresursu pieejamību, ja tomēr noteikto personu nav iespējams aizstāt, attiecīgā institūcija par to informē Zemessardzes personāla uzskaites struktūrvienību un šī persona uz amata pildīšanas laiku netiek pakļauta zemessargu mobilizācijai vai paaugstinātas gatavības režīmam. Tādējādi savlaicīgi paredzot iespēju institūcijām apzināt un piemērot izņēmumu, gadījumā, ja personu nav iespējams aizstāt, lai nodrošinātu civilajām iestādēm Valsts aizsardzības plānā, Valsts civilās aizsardzības plānā vai Valsts katastrofu medicīnas plānā noteiktos uzdevumus valsts apdraudējuma pārvarēšanā.
Projekta esošā redakcija un tajā paredzētā izņēmumu (ne)piemērošanas kārtība rada būtisku risku veselības nozares institūciju kapacitātei un spējai nodrošināt tām noteiktos valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus, īpaši ietekmējot spēju sniegt un nodrošināt pirmsslimnīcas un slimnīcas etapa neatliekamo medicīnisko palīdzību, t.sk. sniegt medicīnisko palīdzību karavīriem. Projekta 3.punktā tiek uzsvērts valsts institūciju pienākums nodrošināt tām noteiktos ārējos normatīvajos aktos, Valsts aizsardzības plānā, Valsts civilās aizsardzības plānā vai Valsts katastrofu medicīnas plānā noteiktos valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus, kā arī šo institūciju sniegto kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktību.
Piedāvātā redakcija
Ņemot vērā dažādu nozaru specifiku un cilvēkresursu pieejamību, ja tomēr noteikto personu nav iespējams aizstāt, attiecīgā institūcija par to informē Zemessardzes personāla uzskaites struktūrvienību un šī persona uz amata pildīšanas laiku netiek pakļauta zemessargu mobilizācijai vai paaugstinātas gatavības režīmam.
