Atzinums

Konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka informācija par mājsaimniecībās vidējiem ienākumiem tiks nodota SOPA pašvaldības administrētajam atbalstam, lai  nodrošinātu atbalstu decentralizētas siltumapgādes mājsaimniecībām, kurām atbalstu sniegs pašvaldības, taču nav sniegta informācija par SOPA gatavību uz ienākumiem un mājsaimniecības sastāva identificēšanu balstīta atbalsta sniegšanai. Lūdzam konceptuālajā ziņojumā 2.1. sadaļā ietvert informāciju par nepieciešamajiem pilnveidojumiem SOPA, lai nodrošinātu arī šīs sistēmas funkcionalitāti atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām, ievērojot tos pašus nosacījumus, kā tas plānots centralizētās siltumapgādes atbalsta saņēmējiem, t.sk., lai arī decentralizētās siltumapgādes mājsaimniecībām būtu pieejams E-pakalpojums atbalsta apjoma apskatei (līdzīgi kā tas plānots EIKIS).

-

Konceptuālajā ziņojumā minēts, ka “ALDIS sniegtās atbalsta administrēšanas iespējas, tiks īstenots elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un dabasgāzes izmaksu daļējai kompensēšanai, taču atbalsta sniegšana decentralizētiem siltumapgādes risinājumiem (malka, granulas, briketes u.c.) paliks pašvaldību kompetencē”. Lūdzam minēt, vai elektroenerģija, ko izmanto apkurei, būs ALDIS kompetencē vai paliks pašvaldību kompetencē kā tas bija 2022./2023.gada apkures sezonā.

-

Konceptuālajā ziņojumā minēts, ka “Tāpat tika paredzēts atbalsts apkures sadārdzinājuma segšanai Atbalsta likuma 6., 7. un 7.1 pantā, kas ietvēra plašu loku apkures veidu, tajā skaitā, malku, koksnes granulas, briketes, dabasgāzi, centralizēto siltumapgādi, sašķidrināto naftas gāzi un dīzeļdegvielu.” Lūdzam papildināt uzskaitījumu aiz vārdiem “tajā skaitā” ar “elektroenerģija, ko izmanto apkurei”, jo tieši šis ir 7.1 pantā noteiktais atbalsts un šis blakus centralizētajam elektroenerģijas atbalstam mājsaimniecībām 2022./2023.gada apkures sezonā bija atšķirīgs atbalsta veids, kura sniegšanu nodrošināja pašvaldības.

-

Konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka “saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktajiem pētījumiem par iedzīvotāju labklājību, secināts, ka mājoklis iedzīvotājiem ir pieejams tad, ja kopējie ikmēneša izdevumi par mājokli nepārsniedz 30% no ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēra mājokļa apdrošināšana).” Tāpat minēts, ka atbalstu mājsaimniecībai piemēro ar pakalpojuma sniedzēja (atbalsta devēja) starpniecību. Lūdzam minēt, vai plānots, ka atbalsta devēji, kas ir centralizētās siltumapgādes pakalpojumu nodrošinātāji, mājsaimniecības kopējo ikmēneša izdevumu par mājokli noteikšanai izmantos arī datus par citiem ar mājokli saistītajiem izdevumiem. Ja pirmajā izstrādes kārtā plānots salīdzināt tikai mājsaimniecības kopējos ienākumus ar izdevumiem par centralizēto siltumapgādi un nav plānots iegūt informāciju par pārējiem ar mājokli saistītajiem izdevumiem, tad, iespējams,  robeža - izdevumi par mājokli nepārsniedz 30% no ienākumiem, kas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījumā nosaukta par pieņemamu, ir par augstu.

-

Konceptuālajā ziņojumā minēts, ka 2023./2024.gada apkures sezonā atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai varētu sniegt mājsaimniecībām, kuru kopējie izdevumi par mājokli, t.sk., energoresursiem (elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju) pārsniedz 30% no mājsaimniecības ienākumiem uz vienu mājsaimniecībā deklarēto personu). Šāda redakcija liek domāt, ka mājsaimniecības kopējos izdevumus par mājokli salīdzina pret ienākumiem uz vienu no mājsaimniecībā deklarētajām personām. Lūdzam izvērtēt, vai precīzāka vārdu izvēle nebūtu “kopējie izdevumi par mājokli […] pārsniedz 30% no mājsaimniecības kopējiem ienākumiem”.

-

Konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka atbalsts, izmantojot ALDIS sniegtās atbalsta administrēšanas iespējas, tiks īstenots elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un dabasgāzes izmaksu daļējai kompensēšanai, taču atbalsta sniegšana decentralizētiem siltumapgādes risinājumiem (malka, granulas, briketes u.c.) paliks pašvaldību kompetencē. Lūdzam norādīt aplēses, cik lielu mājsaimniecību skaitu aptvertu centralizētais atbalsts un cik liels mājsaimniecību skaits ar decentralizētiem siltumapgādes risinājumiem paliktu pašvaldību kompetencē.

-

Lūdzam pielikumā pievienot Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) izveidotās darba grupas[1] darba rezultātā identificētos riskus attiecībā uz galvenajām informācijas sistēmām, kuras tiks izmantotas Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) piedāvātajā atbalsta risinājumā, t.i., PMLP pārziņā esošais Fizisko personu reģistrs, kā arī VID informācijas sistēma. Ņemot vērā, ka KEM konceptuālajā ziņojumā ir uzsvērts, ka mājsaimniecības sastāva noteikšanas precizitāte ir būtisks priekšnosacījums, lai tālāk informācijas pārbaudei par konkrētas mājsaimniecības ienākumiem piesaistītu citu valsts informācijas sistēmu datus […], LM uzskata, ka ir būtiski informēt lēmuma pieņēmējus par riskiem, kas saistīti ar iepriekšminēto informācijas sistēmu izmantošanu atbalsta noteikšanai un sniegšanai.

[1] Apstiprināta ar labklājības ministra 01.09.2022. rīkojumu Nr. 100 “Par darba grupas izveidi”
 

-

Lūdzam aizstāt terminu “mazaizsargātās grupas” ar “mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni”, jo 11.01.2005. Ministru kabineta noteikumi Nr.32 “Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām” definē minētās grupas, kas tikai daļēji ir vai var būt šī konceptuālā ziņojuma mērķa grupas.

-