Atzinums

Šobrīd noteikumu projekts nesatur nekādu informāciju par projektu zinātniskās kvalitātes vērtēšanu. Savukārt par informāciju anotācijā ir izteikts iebildums

-

Izziņā sniegtā informācija attiecībā uz iepriekš izteikto iebildumu nav saprotama. Lūdzam skatīt normatīvo aktu, kur šāda iespēja ir ekspliciti dota:

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/695
(2021. gada 28. aprīlis),
ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013

15. pants
Alternatīvs, kombinēts un kumulatīvs finansējums un resursu pārvietojumi
...
3.   Finansiālas iemaksas ERAF, ESF+, EJZAF un ELFLA līdzfinansētajās programmās var uzskatīt par iesaistītās dalībvalsts ieguldījumu šīs regulas 10. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajās Eiropas partnerībās – ar noteikumu, ka tiek ievēroti Kopīgo noteikumu regulas 2021.–2027. gadam un konkrēto fondu regulu attiecīgie noteikumi.


Lūdzu papildināt ar sadarbības projektiem, kurus realizē līdzfinansētajās (co-funded) Eiropas partnerībās. Tā kā maritīmo pētījumu būtība prasa veikt pētījumus, iekļaujot visas puses, kas ir konkrētās problēmas īpašnieki (t.s. tragedy of the commons), tad piemēram Eiropas partnerībā "Klimatneitrālas, ilgtspējīgas un produktīvas zilās ekonomikas partnerība" (SBEP - "A climate neutral, sustainable and productive blue economy Parternship") šādi pētījumi tiek plānoti, tai skaitā Latvijai nozīmīgās Baltijas jūras pētījumu jomā.Maritīmo pētījumu jomā projekti, ko veic tikai viena valsts, ir salīdzinoši bezjēdzīgi.

Ja pastāv šķēršļi pretstatā norādītajai regulai, lūdzam ZM norādīt konkrētus spēkā esošus normatīvos aktus.
 

3.3. nozares vai starpnozaru mēroga projekti ir projekti, ko īsteno šo noteikumu 9.1., 9.3., 9.4. un 9.5. apakšpunktā minētais pretendents, tai skaitā sadarbības projekti, kurus īsteno līdzfinansētajās (co-funded) Eiropas partnerībās, nodrošinot atbalstu 9.1, 9.3, 9.4 un 9.5 apakšpunktā minētajiem pretendentiem, un nosedzot to projekta finansējuma daļu, ko nenosedz Eiropas partnerības līdzfinansējums

Lūdzam projekta 9.punktā:
1) 9.1., 9.2. un 9.3.apakšpunktā precizēt un lietot "Zinātnisko institūciju reģistrs" atbilstoši Zinātniskās darbības likumam (turpmāk - likums);
2) 9.4.apakšpunktā precizēt, kas ir domāts ar "valsts zinātniskājām institūcijām", jo Likums tādu jēdzienu/terminu neparedz.
Likuma 1.panta 7.punkts nosaka, ka zinātniskās institūcijas ir zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā. Zinātniskajā institūcijā jābūt vismaz piecām personām ar zinātnes doktora grādu institūcijas darbībai atbilstošajā pētījumu virzienā. Savukārt Likuma 21.pants paredz zinātnisko institūtu veidus un tā dibinātājus.
 

-

Lūdzam papildināt TA projektu vai skaidrot anotācijā, kā tiks novērsta situācija, kur zinātniskās institūcijas iesaiste ir formāla, lai tikai izpildītu kritēriju, turklāt tādā formātā, lai to varētu izvērtēt jau pirms projekta apstiprināšanas.



 

-

Projekta 29.1.apakšpunktā ir precizējams jēdzens "publiska zinātniska institūcija", ievērojot Zinātniskās darbības likuma 1.panta 7.punktu un 21.pantu, jo likums neparedz šādu jēdzienu.

-

Projekta 29.4.apakšpunktā ir precizējams jēdzens "valsts zinātniska institūcija", ievērojot Zinātniskās darbības likuma 1.panta 7.punktu un 21.pantu, jo šis likums neparedz šādu jēdzienu.

-

Projekta 41.7.apakšpunktā (arī 49.1.2.11.) ir precizējams jēdzens "publiska zinātniska institūcija", ievērojot Zinātniskās darbības likuma 1.panta 7.punktu un 21.pantu, jo šis likums neparedz šādu jēdzienu.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kā notiks projektu zinātniskās kvalitātes vērtēšana, t.i. vērtēšana pirms projekta uzsākšanas, kas ir pamatā projektu atlasei. Lūdzam skaidrot, vai projektu atlase notiks konkursa kārtībā? Līdz ar to projekta zinātniskās kvalitātes vērtēšana, kas notiek pēc projekta pabeigšanas, nav pielietojama šai vajadzībai.

-

Anotācijā norādīts: "Projektu zinātniskās kvalitātes vērtēšana tiek nodrošināta iesaistot zinātniskās institūcijas zinātnisko padomi, kam ir jāapstiprina projekta rezultāti."

Vēršam uzmanību, ka jēdziens "zinātniskās institūcijas zinātniskā padome" nav attiecinama uz visām zinārniskajām insitūcijām Zinātniskās darbības likuma  9turpmāk - Likums) ietvaros, piem., augstskolai kā zinātniskajai institūcijai nav zinātniskā padome (Likuma 28.panta trešā daļa). Jautājumu par zinātnisko padomi risina Likuma 21.²., 21.⁵., 22., 23. un 25. pants.

Likuma  23.pants  izsmeļoši uzskaita zinātniskā institūta, tajā skaitā zinātniskā insitūta, kas ir komercsabiedrība (Likuma 25.pants), zinātniskās padomes kompetences.
Neviens cits normatīvais akts neparedz zinātniskajai padomei kompetenci vērtēt projektu zinātniskos rezultātus, jo to neveido attiecīgie zinātniskie eksperti, bet atbilstoši Likuma 23.panta pirmajai daļai zinātniskā institūta pārstāvji, kurus ievēlē no zinātniskā institūta zinātnieku pilnsapulces dalībnieku vides uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
Projektu zinātnisko rezultātu vērtēšana ir NEATKARĪGU konkrētās zinātnes nozaru grupas/zinātnes nozares/apakšnozares  ekspertu darbs. Projektu zinātnisko rezultātu vērtēšana ES struktūrfondu projektos būtu vērtējama kā funkcija, kas saistīta ar valsts budžeta līdzekļu izlietošanas apstiprināšanu atbilstoši noteiktajam mērķim un sasniedzamajiem rezultātiem, līdz ar to risināms jautājums par amatpersonas statusa noteikšanu personām, kas to veic. Turklāt šajā gadījumā saskatāmas interešu konflikta pazīmes, ja zinātniskais institūts ir projekta izpildītājs, un saņemot negatīvu vērtējumu, rastos neattiecināmās izmaksas, kas varētu tiešā veidā pasliktināt zinātniskās padomes locekļu materiālo stāvokli.

-