Atzinums

Lūdzam kopumā izvērtēt plāna projekta pielikumā noteiktos uzdevumu ieviešanas termiņus.
Vēršam uzmanību, ka pusei no plānā ietverto uzdevumu izpildes termiņiem, termiņš ir noteikts 2026.gada 1.jūnijs, kas, skatoties no atzinuma sagatavošanas brīža, ir nepilni trīs mēneši. Līdz ar to, lai sagatavotu konkrēta jautājuma pienācīgu/ kvalitatīvu izvērtējumu (atsevišķos jautājumos), t.sk. nepieciešamības gadījumā, virzot grozījumus normatīvajos aktos, fiziski nav iespējams izpildīt plāna noteiktajos īsajos termiņos.
Lūdzam pārskatīt un noteikt adekvātus attiecīgo uzdevumu izpildes termiņus.

-

Finanšu ministrija uztur iepriekš sniegto iebildumu attiecībā uz plāna projekta pielikumā ietverto 1.3.uzdevumu, kas paredz pārskatīt termiņus akcīzes nodokļa starpības samaksai valsts budžetā saistībā ar akcīzes preču inventarizācijas laikā veikto pārrēķinu (akcīzes nodokļa izmaiņu gadījumā) (izziņas 14.punkts).  Lai īstenotu pasākumu ir jāveic ne tikai grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", bet arī jāveic atbilstošas izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās, ko nevar nodrošināt esošā budžeta ietvaros.

-

Finanšu ministrija uztur iepriekš sniegto iebildumu attiecībā uz plāna projekta pielikumā ietverto 4.4.uzdevumu.
Kā izriet no plāna projekta tekstā ietvertā skaidrojuma, šāds uzdevums ir saistīts ar to, ka nozare ir norādījusi uz lielajām izmaksām, kas saistītas ar prasībām kases aparātu lietošanai, un tādēļ, Ekonomikas ministrijas ieskatā, būtu nepieciešams veikt izvērtējumu par iespējamiem risinājumiem, piemēram, iespēju atcelt pienākumu tirdzniecības vietā izmantot kases aparātu, ja iepriekšējā gada neto apgrozījums nepārsniedz 250 tūkst. euro.
Citi risinājumi plāna projektā netiek minēti.
Atkārtoti uzsveram, ja Ekonomikas ministrija vēlas plāna projektā iekļaut 4.4.uzdevumu, tad papildus ir nepieciešams iekļaut arī informāciju par veikto samērīguma izvērtējumu Ekonomikas ministrijas piedāvātajam risinājumam.
Ja šāds izvērtējums tiek iekļauts un attiecīgi uzdevums saglabāts, tad, pamatojoties uz to, ka tieši Valsts ieņēmumu dienests ir atbildīgs par politikas izstrādi nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu nodokļu un nodevu aprēķināšanai (lietošanas kārtības) jautājumos, lūgums noteikt Valsts ieņēmumu dienestu  kā atbildīgo institūciju par konkrētā uzdevuma izpildi, proti, precizēt aili "Atbildīgā institūcija" un Valsts ieņēmumu dienestu norādīt pie atbildīgajiem iekavās aiz Finanšu ministrijas.

Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka ikvienai iniciatīvai, kas ir vēsta uz prasību mazināšanu, ir jābūt izsvērtai un pārdomātai, lai ilgtermiņā neradītu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu un tātad – sabiedrību kopumā.
Šajā gadījumā kvalitatīvu izvērtējumu nebūs iespējams īstenot piedāvātajā laika grafikā – līdz 2026.gada 1.jūlijam. 

-

Finanšu ministrija uztur iepriekš sniegto iebildumu attiecībā uz plāna projekta pielikumā ietverto 4.3.uzdevumu, kas paredz noteikt Finanšu ministriju kā vienu no atbildīgajām institūcijām par minētā uzdevuma izpildi.
Atkārtoti uzsveram, ka Finanšu ministrijas kompetencē nav jautājums par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu. Attiecībā uz izvērtējuma veikšanu par iespēju veicināt privāto partnerību, Finanšu ministrijas ieskatā, minētais izvērtējums ir jāveic tai institūcijai, kura ir atbildīga, piemēram, par iedzīvotāju nodrošināšanu ar attiecīgiem valsts un pašvaldību bāzes pakalpojumiem no mazumtirdzniecības uzņēmumiem mazapdzīvotās vietās, piemēram, pasta pakalpojumiem, maznodrošināto atbalsta izmaksu preču kuponu veidā, pārtikas pakām u.tml.

Kā skaidrots izziņā, uzdevums pārvērtēt valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus, un izvērtēt (vai īstenot) deleģēšanu un ārpakalpojumu privātajam sektoram neizriet tikai no šī plāna, bet arī no Ministru prezidenta 2025.gada 26.marta rīkojuma Nr.2025/1.2.1.-109 "Par rīcības grupu birokrātijas mazināšanai" un Ministru kabineta 2025.gada 29.maija rīkojuma Nr.308 "Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2025. un 2026.gadam".
Ja jau uzdevums pārvērtēt valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus, un izvērtēt (vai īstenot) deleģēšanu un ārpakalpojumu privātajam sektoram jau ir noteikts citos valdības dokumentos, tad šādu uzdevuma dublēšana plānā nebūtu atbalstāma. 

-

Finanšu ministrija atbalsta birokrātijas mazināšanu un prasību pārskatīšanu. Tomēr vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka ikvienai iniciatīvai, kas ir vērsta uz prasību mazināšanu, ir jābūt izsvērtai un pārdomātai, lai ilgtermiņā neradītu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu un tātad – sabiedrību kopumā.
Jāuzsver, ka ar 2026.gada 1.janvāri stājies spēkā Valsts ieņēmumu dienesta likums, kura 5.pantā ir noteikts, lai nodrošinātu taisnīgu Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu normatīvo aktu piemērošanu un efektīvas nodokļu maksātāju tiesību aizsardzības īstenošanu un pilnveidošanu, Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesaista sabiedrības pārstāvjus (sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas kompetentas personas, kā arī ārvalstu ekspertus) savā darbībā, veic normatīvajos aktos noteiktās darbības nodokļu maksātāja informēšanai par tā tiesību aizsardzībai izmantojamiem tiesiskajiem risinājumiem un citas darbības, kuru mērķis ir panākt Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāju savstarpēju sapratni un sadarbības pilnveidošanu, kā arī veicināt labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
Valsts sekretāru 2025.gada 4.decembra sēdē, kurā tika izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"" (24-TA-2285), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis uzsvēra, ka projekts ir būtisks pirmais solis, lai mazinātu uzņēmēju administratīvo un finanšu slogu, īpaši tirdzniecības nozarē.
Tā kā Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ieteikumi par kases aparātu un kases sistēmu sertifikācijas regulējuma nākotni, tad attiecīgi jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienests patstāvīgi un aktīvi strādā pie minētā jautājuma, lai panāktu savstarpēju sapratni ar uzņēmējiem. Savukārt minētā jautājuma risināšanas formāts ir Valsts ieņēmumu dienesta izvēle – vai veidot darba grupu vai citādā veidā iesaistīt sabiedrības pārstāvjus regulējuma izvērtēšanas procesā.

Rīcības plānā iekļautajam 1.1.uzdevumam ir noteikts konkrēts laika rāmis – darba grupas sasaukšana līdz 2026.gada 1.aprīlim un attiecīgo grozījumu virzīšana līdz 2026.gada 30.decembrim.
Kā izriet no plāna, šī uzdevuma mērķis ir pārrunāt tikai tos problēmjautājumus saistībā ar kases aparātu lietošanas nosacījumiem, kurus Ekonomikas ministrija ir identificējusi, apkopojot mazumtirgotāju viedokļus, kuri tika sniegti, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas 2024.gada 28.decembra aicinājumu.
Ņemot vērā šo uzdevuma specifisko mērķi – pārrunāt Ekonomikas ministrijas identificētos problēmjautājumus tirdzniecības nozarē – aicinām kā atbildīgo institūciju noteikt Ekonomikas ministriju, kura šajā gadījumā spēs visefektīvāk nodrošināt minētā uzdevuma izpildes vadību un koordināciju, tostarp, nodrošinot, ka darba grupā tiktu iesaistīti arī viedokļa sniedzēji – mazumtirgotāji. Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu aicinām noteikt kā līdzatbildīgos izpildītājus.
Ja Ekonomikas ministrija nepiekrīt veidot darba grupu, tad lūdzam uzdevumu par darba grupas izveidi svītrot, jo Valsts ieņēmumu dienests (Finanšu ministra) problēmjautājumus var izskatīt un izvērtēt arī bez darba grupas izveides.
 

-

Neatbalstām  4.5.uzdevuma redakcijas, kā arī no Ekonomikas ministrija ietverta skaidrojuma nav saprotama uzdevuma būtība un mērķis, tādējādi lūdzam to svītrot vai precizēt skaidri definējot uzdevumu.
Turklāt atkāpties no prasības par strukturēta e-rēķina noformēšanu var attiecībā uz tiem darījumiem, kuros samaksu apliecina ar tādu darījumu apliecinošu dokumentu, kas sagatavojams saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, - tas var būt kases čeks, stingrās uzskaites kvīts vai biļete. Šādos gadījumos e-rēķins nav jānoformē.
Vēršam uzmanību, jau izvērtējot e-rēķinu ieviešanu sākotnēji nebija plānots skart darījumus, kuru samaksu apliecina ar tādu darījumu apliecinošu dokumentu, kas sagatavojams saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību.
 

-

Finanšu ministrija uztur iepriekš sniegto iebildumu attiecībā  uz plāna projekta pielikumā ietverto 1.2. uzdevumu.
Lūdzam minēto punktu svītrot, vai paredzēt, ka tiek veikts izvērtējums par optimālāko risinājumu attiecībā uz prasību veikt uzņēmuma gada pārskata revīziju tādiem uzņēmumiem, kas neatbilst liela vai vidēja uzņēmuma Direktīvā 2013/34/ES noteiktajiem kritērijiem,  pirms normatīvā akta izstrādes.  Norādām, ka plāna mērķis ir birokrātijas mazināšanas un prasību pārskatīšana tirdzniecības jomā, savukārt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma normas, t.sk. prasība par uzņēmumu gada pārskatu revīziju, attiecas uz visu nozaru uzņēmumiem. Tāpat vēršam uzmanību, ka plānā noteiktais izpildes termiņš ir jānosaka ilgāks, piemēram līdz 01.07.2027.

Papildus norādām, ka gada pārskata revīzija pēc savas būtības nav birokrātiska vai administratīva prasība. Atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem tās mērķis ir nodrošināt pārliecību, ka (uzņēmumu) finanšu pārskatos nav būtisku neatbilstību, kas radušās krāpšanas vai kļūdas dēļ, un sniegt neatkarīgu, kvalitatīvu atzinumu par finanšu pārskatu patiesumu un atbilstību regulējumam, vienlaikus stiprinot uzņēmumu pārskatu ticamību un iekšējās kontroles kvalitāti. Revīzija stiprina uzņēmumu finanšu pārskatu ticamību, iekšējās kontroles kvalitāti un mazināto krāpšanas riskus, un šī funkcija nav pielīdzināma birokrātiskam slogam, bet ir būtiska korporatīvās pārvaldības un tirgus uzticības sastāvdaļa.
Finanšu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka tieši mazo uzņēmumu revīzijās visbiežāk tiek konstatēti būtiski riski - piemēram, neapstiprināmi krājumu atlikumi, nepietiekami uzkrājumi vai šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību. Šādos apstākļos revidents var sniegt tikai negatīvu atzinumu vai atteikt atzinuma sniegšanu, jo nav iespējams gūt ticamu pārliecību par finanšu pārskatu patiesumu. Šādas situācijas norāda uz nopietnām finanšu uzskaites un kontroles nepilnībām, kurās revīzijas funkcija ir īpaši nozīmīga un nav pielīdzināma birokrātiskam slogam.
Lūdzam Ekonomikas ministrijai sniegt statistisko informāciju par to, uz cik tirdzniecības nozares uzņēmumiem plānā ierosinātās izmaiņas par revīzijas prasību pārskatīšanu attieksies. Īpaši būtiski būtu norādīt gan kopējo uzņēmumu skaitu, gan sadalījumu pēc uzņēmumu lieluma (mikro, mazie, vidējie, lielie uzņēmumi), lai būtu iespējams objektīvi izvērtēt plānoto izmaiņu ietekmes apmēru un samērīgumu attiecībā pret nozari kopumā.

-

Atkārtoti lūdzam svītrot plāna projekta IV sadaļas otro teikumu par detalizētu finansējuma plānu katram rīcības virziena "Atbalsts mazajiem tirgotājiem" uzdevumam. Norādām, ka šobrīd plāna projektā ir iekļauti tādi pasākumi, kurus atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas nodrošinās esošo līdzekļu ietvaros un attiecīgi tikai par tiem arī jāsniedz informācija plāna projekta IV sadaļā.

-