Atzinums

Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) ir izvērtējusi Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (23-TA-2548) un izsaka sekojošu iebildumu.

LRA jau sākotnēji bija pret kreditēšanas reklāmas ierobežojumu noteikšanu, kas cita starpā aizliedz kreditēšanas pakalpojumu reklāmu par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas  finansiālas vienošanās veidā (reklāma par precēm un pakalpojumiem ar atlikto maksājumu vai līzingā). LRA ieskatā normatīvajiem aktiem atbilstoša reklāma ir konkurences dzinējspēks un veicina ekonomisko izaugsmi. Virkne faktu un secinājumu 2023. gadā Latvijas Bankas publicētajā Finanšu pieejamības pārskatā ir saistāmi ar vājo banku konkurenci, kuru mūsu ieskatā vēl vairāk pavājina spēkā esošie kreditēšanas reklāmas ierobežojumi. Šādi apstākļi rada negatīvas sekas gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. Dati par finanšu kategorijas reklāmas apjomiem no Kantar reklāmas reģistra rāda, ka finanšu kategorijas kopējais reklāmas apjoms 2022. gadā bija 2.4 reizes mazāks nekā 2018. gadā. 

Daži fakti no Latvijas Bankas 2023. gada Finanšu pieejamības pārskata:

“Nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums Latvijā 2023. gada 2. ceturksnī bija vēsturiski zemā līmenī – 27.1 % no IKP – t. i. aptuveni trīs reizes mazāks nekā eirozonas valstīs vidēji (kamēr 2011. gadā tas bija 90% no IKP). Kreditēšanas aktivitāte ir bijusi zema gan mājsaimniecību (galvenokārt mājokļu), gan arī uzņēmumu segmentā.” (6.lpp.).

“Par ierobežotu konkurenci starp bankām liecina arī zemā pārkreditēšanas aktivitāte. EK pētījums liecina, ka Latvijā tiek pārkreditēti tikai 2 % no kredītiem, kurus pārkreditējot varētu gūt finansiālu labumu. Citviet ES šis rādītājs svārstās no 13 % līdz pat 35 %.” (13.lpp.)

“Samērā augstas kredītu procentu likmes un liecības par augstu kredītu likmju uzcenojumu lielākoties vērojamas valstīs ar lielu tirgus koncentrāciju, kas savukārt var norādīt uz vāju konkurenci starp bankām. Latvijā ir viens no augstākajiem kredītu tirgus koncentrācijas rādītājiem eirozonā.” (13.lpp.)

“Neraugoties uz zemo kreditēšanas aktivitāti, banku pelnītspēja Latvijā (un Baltijas valstīs kopumā) ir bijusi starp augstākajām eirozonas valstīs (20. att.). Proti, lai gan Latvijā banku izsniegto kredītu apjoms attiecībā pret IKP ir aptuveni trīs reizes mazāks nekā eirozonā vidēji, to peļņa ir bijusi starp augstākajām.”
Ar šiem faktiem vēlamies norādīt, ka, ņemot vērā Latvijā pastāvošo lielo tirgus koncentrāciju un vājo konkurenci starp bankām, papildu negatīvas sekas tirgū rada kreditēšanas reklāmas aizliegums. Reklāmas aizlieguma apstākļos, kas aptver ne tikai bankas, ir apgrūtināta jaunu uzņēmumu vai patērētājiem izdevīgāku piedāvājumu ienākšana tirgū, kas nav ne patērētāju, ne Latvijas ekonomikas attīstības interesēs.

Vienlaikus norādām, ka šāds tiesiskais regulējums nepastāv nevienā citā Eiropas Savienības valstī un šāda situācija rada neizpratni no uzņēmēju puses, kuri apsver jaunu pakalpojumu piedāvāšanu Latvijas patērētājiem. Pastāvot kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem, faktiski ir neiespējama konkurētspējīgu darījumu piedāvāšana patērētājiem, izmantojot reklāmu.

LRA vienmēr ir iestājusies par atbildīgu reklāmas praksi kopumā, kā arī par to, lai reklāma neveicinātu bezatbildīgu aizņemšanos. Mūsu iebilduma kontekstā uzskatām, ka spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr.691 “Noteikumi par patērētāju kreditēšanu” un tajos ietvertie nosacījumi attiecībā uz kreditēšanas reklāmām ir pietiekami un atbilstoši, lai pasargātu patērētāju intereses, un tāpēc kreditēšanas reklāmas ierobežojumi, kas ietverti Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 8.³ pantā, būtu jāatceļ. 





 

Izslēgt 8.³ pantu Patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumi.