Atzinums

Precizēt noteikumu 2.punktu

2. Augstskola ir tiesīga veikt ekspertīzi izglītības dokumentiem, kuri tika izsniegti šādās ārvalstīs:  

Aicinām svītrot 5.3. punktu, jo Ārlietu ministrija nevar sniegt objektīvu vīzu atteikumu statistiku par katru augstskolu, bet tikai par Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs pieņemtajiem vīzu atteikumu lēmumiem, kurā ir iekļauta informācija par tiem studentiem, kuri vērsušies pārstāvniecībā ar mērķi saņemt vīzu, lai studētu Latvijā. Papildus vēršam uzmanību, ka Nacionālās vīzu informācijas sistēmas, no kuras tiek iegūta informācija par izsniegto vai neizsniegto vīzu skaitu, uzturētājs ir Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, bet Ārlietu ministrija ir tikai tās lietotājs ar ierobežotu piekļuvi sistēmā esošajiem datiem. Ņemot vērā minēto, secināms, ka Ārlietu ministrijas nevar sniegt detalizētu informāciju par vīzu atteikumu statistiku. Tāpat projekts nedod skaidrību, kā vīzu atteikumu statistika ietekmē augstskolas spēju veikt ārvalstīs iegūta izglītības dokumenta ekspertīzi. Vīzu atteikumu veido vairāku noteikumu kopums, kur ne vienmēr augstskolas sniegtā informācija ir izšķiroša. Tādējādi nav skaidrs, kā šī atteikumu statistika ietekmēs augstskolas darbinieka profesionalitāti un tehnikas piemērotību ekspertīzes veikšanā.  

-

Lūdzam svītrot Ārlietu ministriju no komisijas sastāva, jo nesaskatām Ārlietu ministrijas kompetenci jautājuma lemšanā par augstskolas spēju veikt dokumenta ekspertīzi.
 

-

Lūgums sniegt skaidrojumu, kā vīzu atteikumu statistika ietekmē augstskolas spēju veikt ārvalstīs iegūta izglītības dokumenta ekspertīzi. Vēršam uzmanību, ka vīzu atteikumu veido vairāku noteikumu kopums, kur ne vienmēr augstskolas sniegtā informācija ir izšķiroša. 

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā precizēt, kā tiks noteikti 3.1.4. un 8.4. punktā minētie 20%, ievērojot, ka augstskolām ar dažādu uzaicināto ārvalstu studentu skaitu, bet vienādu atteikumu skaitu, procentuāli tas var atšķirties vairākas reizes. Vēršam uzmanību, ka ir augstskolas, kuru studenti iebrauc Latvijā ar citā valstī saņemtu vienoto Šengenas vīzu un noformē dokumentus uz vietas, šādā gadījumā students neparādīsies ne pie izsniegtajām, ne atteiktajām vīzām. Turklāt, ja Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieņem negatīvu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu studentam, tad personai ir liegta iespēja studēt Latvijā konkrētajā augstskolā, bet pie atteikumu statistikas šis lēmums neparādās. Tāpat arī lūdzam sniegt informāciju, kura institūcija apkopos un sniegs objektīvu statistiku par vīzu un uzturēšanās atļauju atteikumu skaitu.

-

Aizpildīt anotācijas 5.sadaļu Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1997. gada Eiropas reģiona konvencija par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību

precizēt noteikumu 1.2.punktu

1.2. ārvalstis, kuru izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi var veikt augstskola, kura ieguvusi šādas tiesības.

Precizēt noteikumu 3.punktu

Tiesības veikt Eiropas Savienības valstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Šveices Konfederācijā, kā arī šo noteikumu 2. punktā minēto valstu no 2016.gada 1.janvāra izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzi piešķir augstskolai, kas atbilst šādām prasībām:

Precižet 9.3.punktu

9.3. pēdējo divu gadu laikā kopš augstskola ir ieguvusi tiesības veikt noteiktu ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi vīzu atteikumu skaita pieaugums augstskolas ārvalstu studentiem, kuriem ieceļošanai Latvijā ir vajadzīga vīza, pārsniedz divdesmit procentus kalendārajā gadā.

Ievērojot, ka atsauce uz Izglītības likumu ir iekļauta 1.1.sadaļā "Pamatojums", precizēt 1.2.sadaļu "Mērķa apraksts".

Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā augstskolai tiek piešķirtas tiesības veikt Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas un tiesību akta projektā iekļautu ārvalstu no 2016. gada 1. janvāra izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi (turpmāk – ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīze) atbilstoši Eiropas reģiona konvencijai par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību (turpmāk – Lisabonas konvencija).