Atzinums

1. “Laika posmā no 2007. – 2023. g. kopumā energoefektivitātes uzlabošana būs veikta 1566 dzīvojamās mājās. Tāpat tiks renovētas 130 publiskās ēkas (valsts ēkas) un 200 pašvaldību ēkas. Šobrīd ir skaidri zināms, ka no 2023. – 2026. g. daudzdzīvokļu ēku segmentā plānots atjaunot vēl ~ 300 dzīvojamo māju, ~100 valsts ēkas un ~ 40 pašvaldību ēkas.”
Lūdzam precizēt. Teksta sākumā ir pagātnes izteiksme, turpretim turpinājums ir nākotnes izteiksmē, kuram šķietami jābūt pagātnes izteiksmē. (87.lp)

2. Lūdzam sniegt skaidrojumu par atšķirību starp 3.2.3.4. un 3.2.3.7. pasākumiem. (88.lp pie 3.2.3.4.)

3. Vēršam uzmanību, ka šobrīd norisinās Eiropas Savienības fondu 21.-27. plānošanas perioda darbības programmas grozījumi, ar kuriem paredzēto finansējumu atbalsta programmai privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai plānots novirzīt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmai, kas tiks īstenota Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1 prioritātes "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām" 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" ietvaros. (89.lp pie 3.2.3.8)

4. Lūdzam redakcionāli precizēt, nosakot, ka 15% ir nevis no visām daudzdzīvokļu ēkām, bet gan no tām, kas atbalsta programmas ietvaros atjaunotas. (106.lp 3.2.3.9.)

5. Pie energoefektivitātes vispārēji:
Nepieciešams stiprināt Finanšu institūcijas Altum kapacitāti un veidot to pēc vienas pieturas aģentūras principa – lai visa informācija un finansējuma iespējas tiktu nodrošinātas vienuviet.
Ēku atjaunošanas kontekstā svarīgi stiprināt visu iesaistīto institūciju komunikācijas un izglītošanas aktivitātes, papildus Dzīvo siltāk! kampaānai arī KEM būtū jāveicina izpratne sabiedrībā par ieguvumiem ko katra ietaupītās un nesaražotās enerģijas mērvienības.

-

Lūdzam izvērtēt, cik lietderīgs no NEKP mērķu sasniegšanas ir 3.5.13 punkts Veikt pētījumu, kura mērķis ir rast risinājumus kūdras substrāta aizvietošanai - jaunu un efektīvu substrāta izejvielu iegūšanai. Tādi pētījumi noteikti var būt, bet nav pārliecība, vai tas būtu NEKP jautājums. 

-

Lūdzam izvērtēt iespēju papildināt redakciju ar konkrētu piemēru

Programmas izstrādes koksnes pārstrādes eksportspējīgu ražotņu attīstībai mērķis ir ilglietojamos koksnes produktos pārstrādātu lapkoku papīrmalku un skujkoku papīrmalku, tādejādi ceļot pievienoto vērtību, tajā skaitā veicināt biorafinēšanas attīstību. 

Ekonomikas ministrija uzskata, ka pašreizējā redakcijā plāns nesniedz pietiekamu informāciju, cik lielā mērā katrs no iekļautajiem priekšlikumiem dod ieguldījumu mērķu sasniegšanā. Šādus dati būtu iegūstāmi sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūta zinātniekiem. Pie tam - sadarbībā ar Latvijas Universitāti jāanalizē arī tautsaimnieciskās ietekmes. Tad arī būtu iespējams ierobežota finansējuma apstākļos prioritizēt pasākumus - dodot priekšroku tādiem, kas dod lielāku ietekmi uz optimāli vairākiem enerģētikas un klimata mērķiem, kā arī rada pozitīvu ekonomisku ietekmi, vai vismaz nerada negatīvu. Tomēr šāda pieeja prasītu ilgāku laiku - tāpēc arī pēc NEKP iesniegšanas jāturpina darba grupu un jo īpaši modelēšanas darba grupas darbs, tajā skaitā piesaistot arī citus zinātniekus, papildus tiem, kas jau veidojuši NEKP analītisko bāzi. Vienlaikus ierosinām izvērtēt, vai plānā būtu jāiekļauj pasākumi, kuriem nav tiešas ietekmes uz mērķu sasniegšanu.

-

(1) 3.1.3.17. ..... Saskaņā ar CSP datiem 2021. g. biogāzes patēriņš atbilda apmēram 12% no Latvijas kopējā dabasgāzes patēriņa.
Pareizāk būtu aprēķinos izmantot enerģētisko vērtīnbu TJ, nevis kubikmetrus.
(2) 3.2. Energoefektivitāte .3.2.1. Enerģijas patēriņš. I Bāzes scenārijs. 
Kopējais primārās enerģijas patēriņš 2022. g. bija 51 690 GWh, bet enerģijas galapatēriņš – 47 196 GWh.
Šķiet, ka galapatēriņam nav ņemti vērā pārējie naftas produkti, bet ir jānem nost neenerģētiskām vajadzibām izlietotais -bitumens, lakbenzins uc. Eirostat datubāzē ir 50088.285 gwh.-kopējais primārais patēriņš un 46080.8 GWJh galapatēriņs
(3) III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai (83. lpp) . 3.2.2.8 Izstrādāt metodiku un atbilstošu datu bāzi reģionālo datu par SEG emisijām aprēķināšanai. Norvēģijas instrumenta ietvaros CSP sadarbībā ar Plānošanas reģioniem, novaiem un pašvaldībām izstrādāja metodikas SEG emisiju aprēķiniem un sākot ar 2024. gadu tos publicē Oficiālās statistikas portālā: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/vide/gaisa-piesarnojums/tabulas/gpe020-siltumnicefekta-gazu-emisijas-novados?themeCode=GP
 

(1) 3.1.3.17. ..... Saskaņā ar CSP datiem 2021. g. biogāzes patēriņš atbilda apmēram 6.83% no Latvijas kopējā dabasgāzes patēriņa.
(2) 3.2. Energoefektivitāte .3.2.1. Enerģijas patēriņš. I Bāzes scenārijs. 
Kopējais primārās enerģijas patēriņš 2022. g. bija 50088.285 GWh, bet enerģijas galapatēriņš – 46080.8 GWh.
(3) Svītrot III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai (83. lpp) . 3.2.2.8 apakšpunktu, vai noteikt, ka pašvaldībām pamatojoties uz CSP publicētajiem klimata pārmaiņu rādītājiem attīstīt attīstības plānus paredzot SEG gāzu samazinājumus reģionālajā, novadu un valstspilsētu mērogā.
 

Uzskatām, ka Klimata un enerģētikas ministrijai jābūt atbildīgai par kopīgo dokumentu virzību. Ekonomikas ministrija sociāli ekonomiskā izvērtējuma pieņēmumu un rezultātu izvērtēšanā iesaistīs uzņēmēju organizācijas un iesaistītās institūcijas, līdz ar to ministrija iesniegs Klimata un enerģētikas ministrijai jau saskaņotu izvērtejumu. Ekonomikas ministrija piekrīt papildus e-pastā sūtītajai šīs punkta redakcijai.

3. Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2024. gada 1. septembrim nodrošināt stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējumu par Aktualizēto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam iesniegšanu Klimata un enerģētikas ministrijā.