Atzinums

Kā jau vērsām uzmanību Publiskās apspriešanās laikā, LIKTA aicina pārskatīt 4.punktā norādītos, pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31.decembrim sasniedzamos, uzraudzības rādītājus, proti, punktu 4.3. nacionālo rādītāju - nodarbinātas personas ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība), nodarbinātie, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, kuras saņēmušas Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu (personu skaits) - 14 000, kas veido 50% no kopējā iznākumu rādītāja.
Vēršam uzmanību, ka atbalsta pasākuma mērķis ir nodarbināto prasmju paaugstināšana un profesionālās kvalifikācijas ieguve vai pārkvalifikācija, lai uzlabotu darba spēka kvalitāti un kapacitāti, pilnveidotu nodarbināto personu profesionālo kompetenci atbilstoši darba tirgus vajadzībām, veicinātu nodarbināto spēju efektīvāk pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, tādējādi nodrošinot nodarbināto noturību darba tirgū, kā arī līdzdalības palielināšana pieaugušo izglītībā.

Tādēļ norādām, ka nodarbinātie ar pabeigtu vai nepabeigtu pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību veido tikai 28,1% no visiem nodarbinātajiem (Avots: Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus vidējām un ilgtermiņa prognozēm, 2022). [1] Savukārt zems digitālo prasmju līmenis ir 49.7% iedzīvotāju (vecumā 16 līdz 74 gadi) (Avots: DESI indekss 2023)[2], kas norāda, ka zems digitālo prasmju līmenis nav tikai cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošai un kvalitatīvai digitālajai izglītībai un apmācībai, LIKTA aicina ievērot samērīgumu un sasniedzamā rādītāja proporcionalitāti, 4.3. punktā nosakot sasniedzamo rādītāju 7840 personas jeb 28%.

Ir ļoti būtiski, lai digitālās tehnoloģijas tiktu izmantotas visās nozarēs. Darbaspēka zemajai produktivitātei un digitālo prasmju trūkumam ir horizontāls raksturs, turklāt tas nav saistīts tikai ar izglītības līmeni, bet tieši ar spēju pielietot tehnoloģijas attiecīgajā nozarē, kas būtiski kāpinātu produktivitāti. Digitālo prasmju trūkums vērojams dažādu nozaru, dažādu līmeņu specialistiem, kuriem ir augstākā izglītība savā nozarē, taču būtiski trūkst digitālo kompetenču.

Augsti novērtējam un atbalstām iedzīvotāju, ar zemu izglītības līmeni un no sociālā riska grupām, prasmju paaugstināšanas pasākumus Labklājības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmās, taču aicinām saglabāt fokusu uz 4.2.4.2 pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” mērķi un noteikt samērīgus sasniedzamos rādītājus, atbilstoši nodarbinātības struktūrai valstī un darba tirgus vajadzībām.

[1] https://www.em.gov.lv/lv/media/14720/download?attachment
[2] https://likta.lv/desi-2022-latvija-saglaba-poziciju-un-ierindojas-17-vieta/

-