Atzinums

Projekta ID
22-TA-1978
Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
24.01.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Anotācijā norādīts, ka, ievērojot apbūves tiesību objekta specifiku un tā izbūvei nepieciešamos ieguldījumus, jau sludinot konkursu par apbūves tiesību piešķiršanu, var iekļaut noteikumus, ka pēc apbūves tiesību līguma termiņa beigām, apbūves tiesīgajam izmaksā atlīdzību, izpildoties noteiktiem kritērijiem.
Aicinām atkārtoti anotācijā skaidrot, kas izvērtēs kurā gadījumā šāds noteikums tiks iekļauts un kuros nē, turklāt, ņemot vērā anotācijā norādīto, ka atlīdzības izmaksa apbūves tiesīgajam ir paredzēta kā iespēja, un tas neuzliek par pienākumu katrā apbūves tiesību līgumā paredzēt apbūves tiesīgajam saņemt atlīdzību pēc līguma termiņa beigām. 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekta 5.panta ietvertā 29.2 panta ceturtā daļa nosaka, ka nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī nodibināto servitūtu tiesību termiņš drīkst pārsniegt 30 gadus. Tai pat laikā, anotācijā norādīts, ka likumprojektā ietvertā 29.2 panta ceturtā daļa paredz, ka valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir atļauts pārvaldīt nekustamo īpašumu, īrēt vai nodot to citiem saskaņā ar nomas, īres vai apbūves tiesībām uz noteiktu laiku, kas nevar pārsniegt 30 gadus. Tomēr gadījumos, kad plānotie ieguldījumi ir būtiski, un ja objekts vai sniegtie pakalpojumi ir būtiski aviācijas lidlauka darbībai un attīstībai, termiņš var pārsniegt 30 gadus. Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam attiecīgi precizēt likumprojekta 5.pantā ietvertā  29.2 panta ceturto daļu.

Papildus norādām, ka atbilstoši Civillikuma 1129.9 pantu uz apbūves tiesības pamata uzceltā nedzīvojamā ēka (inženierbūve) pēc apbūves tiesības izbeigšanās kļūst par zemes gabala būtisku daļu.
Turklāt Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 87.punks jau šobrīd paredz, ka apbūves tiesības līgumā var paredzēt, kādos gadījumos apbūves tiesības piešķīrējs atlīdzina ieguldījumus uz apbūves tiesību pamata uzceltajā nedzīvojamajā ēkā (inženierbūvē), ja apbūves tiesības līgumā netiek paredzēts pienākums apbūves tiesīgajam nojaukt uz apbūves tiesību pamata uzcelto nedzīvojamo ēku (inženierbūvi) pirms apbūves tiesības izbeigšanās. Ieguldījumus uz apbūves tiesību pamata uzceltajā nedzīvojamajā ēkā (inženierbūvē) atlīdzina atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajam atlīdzināmo nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēram uz apbūves tiesības līguma izbeigšanas brīdi. Atlīdzināmo nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēru nosaka saskaņā ar Civillikumu, ņemot vērā veikto nepieciešamo un derīgo izdevumu nolietojumu apbūves tiesības līguma darbības laikā un citus apstākļus, novērtējot veikto darbu izmaksu atbilstību tirgus cenām darbu veikšanas brīdī, kā arī neatlīdzinot izdevumus, kas atgūti citā veidā, piemēram, iekļauti ūdenssaimniecības, siltumapgādes maksas pakalpojumu tarifos. Apbūves tiesīgais apbūves tiesības piešķīrējam kompensē vai apbūves tiesības piešķīrējs ietur no apbūves tiesīgajam atlīdzināmās summas neatkarīga vērtētāja atlīdzības summu par šajā punktā minētajām darbībām.
Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi svītrot vai precizēt likumprojekta 5.pantā ietvertā  29.2 panta piekto daļu.

 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekta 5.panta ietvertā 29.2 panta otrā daļa nosaka, ka valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir tiesības apgrūtināt nekustamo īpašumu ar lietu tiesībām, ar servitūtiem ēku (būvju) virszemes un pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai, iznomāt, izīrēt, slēgt par to apbūves tiesību līgumu, ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Tai pat laikā, anotācijā norādīts, ka valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir tiesības: tiek noteikts, ka ieņēmumi no zemes lietošanas ir atsevišķi jāuzskaita (iegūtie labumi no valsts īpašuma ir valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka īpašums).
Tāpat norādīts, ka likumprojekta 5.pantā ietvertais 29.2 panta otrā daļa paredz valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam pienākumu nodrošināt normatīvajiem aktiem atbilstošu pārvaldīšanā nodoto publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. 

Ņemot vērā, ka likumprojekta attiecīgais pants anotācijā norādīto neparedz, lūdzam minēto attiecīgi skaidrot, nepieciešamības gadījumā precizēt. 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Anotācijā norādīts, ka: "likumprojektā tiek paredzēts, ka Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā likuma noteiktajā kārtībā tiek nodots publiskai personai - valstij un pašvaldībai, piederošais nekustamais īpašums, kas netiek izmantotas valsts pārvaldes funkcijas vai pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai un nav nodots citas valsts kapitālsabiedrības pārvaldīšanāLidostai tiek nodotas pārvaldīšanā valsts nekustamais īpašums vai pašvaldībai īpašumā esošais nekustamais īpašums uz pārvaldīšanas līguma pamata bezatlīdzības kārtībā, tā kā ir paredzēts, ka ieņēmumi, kas gūti no valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā nodoto publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu nomas un/vai apbūves tiesības piešķiršanas, ir valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka finanšu līdzekļi, kas izlietojami ar pārvaldīšanu saistīto izdevumu segšanai (apsaimniekošana, uzskaite, attīstība, nodokļu nomaksa u.c.)."

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 5.pantā ietvertā 29.2 panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā nekustamais īpašums tiek nodots uz līguma pamata. Turklāt, likumprojekta 5.pantā ietvertā 29.2 panta pirmā daļa neparedz nosacījumu, ka minētais nekustamais īpašums nav nodots citas valsts kapitālsabiedrības pārvaldīšanā. Tāpar, vēršam uzmanību, ka likumprojektā un anotācijā nav atrunāts, ka lidostai tiek nodots pārvaldīšanā valsts nekustamais īpašums, bet gan valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam. Ievērojot iepriekš minēto, aicinām salāgot likumprojektu ar anotācijā norādīto. 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Ņemot vērā likumprojekta anotācijā aprakstīto, ka "Likumprojekts paredz nodrošināt, ka visi komercdarbības atbalsta darījumi tiek realizēti, ievērojot tirgus nosacījumus un vienlaikus ievērojot stingrus komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma principus, nodrošinot godīgu konkurenci un tāpat  nodrošinot, ka atbalsta sniegšana uzņēmumiem notiek pārredzami un atbilstoši tirgus ekonomikas nosacījumiem. Likumprojekta mērķis ir veicināt efektīvu komercdarbības atbalsta izmantošanu, veicinot uzņēmējdarbības attīstību, vienlaikus novēršot iespējamos negatīvos ietekmes uz konkurētspēju un godīgu tirgus konkurenci", šobrīd no likumprojekta redakcijas nav skaidrs, kuras normas nodrošina anotācijā aprakstīto principu ievērošanu, it īpaši, bezatlīdzības kārtībā nododot publiskas personas īpašumu pārvaldīšanā lidostai, kas, tai skaitā īsteno saimniecisko darbību. Šobrīd no likumprojekta joprojām nav skaidrs, kā tiks nodrošināts, ka, piemēram, nododot pārvaldīšanā valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā esošo publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu, šāds darījums tiks veikts par atlīdzību, kas nav mazāka par tirgus cenu. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka publiskai personai piederošo nekustamo īpašuma nodošana lietošanā/pārvaldīšanā par maksu, kas neatspoguļo tirgus vērtību, var kvalificēties kā komercdarbības atbalsts, jo šobrīd nav sniegts argumentēts pamatojums, ka noteiktā atlīdzība par publiskas personai piederoša nekustamā īpašuma nodošanu lietošanā/pārvaldīšanā ir uz tirgus principiem balstīta, t.i., tādu, kas līdzīgā gadījumā būtu jāmaksā darījuma attiecībās starp tirgus dalībniekiem. Atkārtoti skaidrojam, ka komercdarbības atbalsta esamību ir iespējams izslēgt, ja darījumi notiek par neatkarīga vērtētāja noteiktu tirgus cenu. Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam precizēt likumprojekta 5. pantu, novēršot dažādas interpretācijas riskus, nodrošinot to, ka darījumi tiek īstenoti, pamatojoties uz tirgus nosacījumiem, tādējādi nodrošinot komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma principu ievērošanu. Lūdzam atbilstoši papildināt/precizēt arī anotācijā sniegto skaidrojumu, jo šobrīd tas neatbilst likumprojekta saturam.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Pārejas noteikumu 52.punkts paredz, ka šā likuma 29.² panta otrās daļas 2., 3. un 5.punktā, trešajā daļā, piektajā daļā, sestajā un septītajā daļā paredzētais regulējums stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgu grozījumu veikšanu Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumos Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesību noteikumi” un Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumos Nr. 934  “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem".
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 5.pantā ietvertā 29.2 panta otrā daļa nesatur punktus, tāpat, arī 29.2 pantam ir piecas daļas. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt pārejas noteikumu 52.punktu.

Vienlaikus, atkārtoti, lūdzam precizēt anotāciju, detalizēti skaidrojot ar likumprojekta 15.pantā paredzēto pārejas noteikumu 52.punktā nepieciešamos grozījumus un to atbilstību Ministru kabineta noteiktajam deleģējumam. Piemēram, anotācijā norādīts, ka nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesību noteikumi” 2.punktā, papildinot to ar 2.11.apakšpunktu šādā redakcijā: "2.11. valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā nodotā zemesgabala vai tā daļas iznomāšanu vai apbūves tiesību piešķiršanu, izņemot nomas maksas vai apbūves tiesību maksas aprēķināšanas kārtību;”, vienlaikus nav sniegta informācija, kurš normatīvais regulējums noteikts minēto jautājumu.
Papildus nav saprotams, kas tieši būtu precizējams Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumos Nr. 934  “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem".

 
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
1.1. Pamatojums
Iebildums
Anotācijā norādīts, ka: "Ievērojot likumprojektā paredzētos Likuma 23.1 panta trešās daļas grozījumus, nepieciešams veikt grozījumus Likuma 23.1 panta ceturtajā daļā precizējot, ka kārtību, kādā Likuma 23.1 panta trešajā daļā minētās personas izmanto pirmpirkuma tiesības valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā (arī turpmākajai lidlauka attīstībai nepieciešamajā teritorijā), nosaka Ministru kabinets.".
Vēršam uzmanību, ka sagatavotais likumprojekts neparedz veikt grozījums Likuma 23.1 panta ceturtajā daļā. Ņemot vērā minēto, aicinām salāgot likumprojektu ar anotācijā norādīto.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Anotācija (ex-ante)
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Iebildums
Kaut arī izziņas 45.punktā norādīts, ka Finanšu ministrijas iebildums ir ņemts vērtā, atkārtoti lūdzam no likumprojekta anotācijas 2.1.apakšpunkta dzēst informāciju, ka: " likumprojekts ietekmēs tās fiziskās personas, kuru īpašumā atrodas nekustamais īpašums lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā). Likumprojektā paredzētas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam tiesības juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemi lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) apgrūtināt ar sev nepieciešamo servitūtu, ciktāl tas nepadara neiespējamu zemes izmantošanu atbilstoši tās lietošanas mērķim un ja šāds apgrūtinājums ir nepieciešams valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka funkciju nodrošināšanai, un tam nevar izmantot kādu no valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka īpašumā vai pārvaldīšanā esošajām zemēm. Aprobežojums ierakstāms zemesgrāmatā atzīmes veidā Zemesgrāmatu likumā noteiktajā kārtībā. Pārējos gadījumos, realizējot minētās tiesības, tiek nodibināts servitūts. Ja fiziskā persona (zemes īpašnieks) un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks nevar vienoties par servitūta nodibināšanas noteikumiem, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir tiesības izveidot servitūtu un ierakstīt zemesgrāmatā atzīmes veidā servitūtu bez zemes īpašnieka piekrišanas. Par servitūta nodibināšanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks zemes īpašniekam maksā vienreizēju atlīdzību. Atlīdzība nav augstāka par pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības gadā uz servitūta nodibināšanas brīdi"", ņemot vērā ka minētais no likumprojekta tika svītrots.
Piedāvātā redakcija
-