Atzinums

Lūdzam precizēt projekta 29. pantā ietverto Elektroenerģijas tirgus likuma 26.¹ panta sesto daļu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajā daļā noteikto adresātam administratīvo aktu paziņo, nevis par to informē.

-

Projekta 29. pantā ietvertajā Elektroenerģijas tirgus likuma 26.¹ panta septītās daļas pirmajā teikumā ir paredzēts, ka reģistrācijas paziņojums tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Vēršam uzmanību uz to, ka minētās normas sestajā daļā ir noteikts, ka uzskatāms, ka operators ir reģistrēts, ja mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav paziņots atteikums reģistrēt operatoru. Vēršam uzmanību uz to, ka paziņojuma saņemšanas diena un diena, kad paziņojums uzskatāms par iesniegtu, šajā gadījumā nebūs uzskatāma par vienu un to pašu dienu. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 29. pantā ietverto Elektroenerģijas tirgus likuma 26.¹ panta septītās daļas pirmo teikumu.
Papildus lūdzam izslēgt projekta 29. pantā ietverto Elektroenerģijas tirgus likuma 26.¹ panta septītās daļas otro teikumu, nepieciešamības gadījumā precizējot minētās normas trešo teikumu, ņemot vērā to, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas iegūšanu regulē Administratīvā procesa likuma 59. pants.

-

Lūdzam norādīt, kāda dokumenta veidā pārvades sistēmas operators izdos projekta 31. pantā ietvertajā Elektroenerģijas tirgus likuma 29.² panta trešajā, ceturtajā, sestajā, devītajā un 20. daļā paredzēto. Vēršam uzmanību uz to, ka ārējos normatīvos aktus ir tiesības izdot tikai Saeimai, Ministru kabinetam un pašvaldībai, īpašos gadījumos Latvijas Bankai un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Savukārt iekšējos normatīvos aktus izdod tikai attiecībā uz iestādei pakļautām personām, tādējādi iekšējie normatīvie akti nav saistoši privātpersonām.

-

Lūdzam pilnībā pārskatīt anotāciju un to precizēt, lai tajā būtu ietverti korekti un projekta aktuālajai redakcijai atbilstoši skaidrojumi par paredzētajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā. Norādām, ka, kaut arī uz atkārtoto saskaņošanu nodotajā projektā vairākās vietās ir būtiskas izmaiņas, anotācijā ietvertie skaidrojumi atbilst iepriekšējā saskaņošanā nodotajai projekta redakcijai, tādējādi nesniedzot aktuālu un korektu pamatojumu visu projektā paredzēto grozījumu nepieciešamībai.

Piemēram, bet ne tikai:
1) ņemot vērā izmaiņas projekta 4. pantā, lūdzam anotācijā ietvert skaidrojumu, kas saskan ar aktuālo projekta 4. panta (īpaši tajā ietvertā likuma 5.² panta ceturtās daļas) redakciju, tostarp skaidrojot atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija direktīvas Nr.2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (turpmāk - Direktīva Nr. 2019/944) prasībām (sk., piemēram, 19. panta 2. un 5. punktu, kā arī 20. un 21. pantu un II pielikumu). Ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu. Aicinām arī sniegt pamatojumu izvēlētajam termiņam, kurā sadales sistēmas operatoram savā licences darbības zonā jāievieš viedos elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātus (proti, 2026. gada 31. decembris), skaidrojot, vai un kādēļ tas ir pietiekams un samērīgs prasības izpildei;
2) projekta 31. pantā ietverto likuma 29.² pantā veiktas, šķiet, būtiskas izmaiņas, tomēr skaidrojums par 29.² pantā ietvertajām normām atbilst iepriekšējā saskaņošanā nodotajai projektā ietvertā likuma 29.² panta redakcijai. 

-

Lūdzam pilnīgāk aizpildīt anotācijas 4.1. sadaļu, norādot visus tiesību aktu projektus, kuru izstrādāšanai paredzēts pilnvarojums projektā, kā arī citus spēkā esošos (vai jau apstiprinātos) tiesību aktus, kuros jāizdara grozījumi, kā arī skaidrot šādu izmaiņu nepieciešamību. Vēršam uzmanību, ka pašreiz ietverta informācija tikai par viena projektā paredzētā pilnvarojuma Ministru kabinetam izpildi, kaut arī projektā ietverti vairāki pilnvarojumi Ministru kabinetam, turklāt informācija nav pilnībā korekta, jo likuma 20.¹ panta ceturtajā daļā (projekta 20. pants) nav ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam. Norādām, ka arī citviet anotācijā ietvertā informācija ir nepilnīga vai neatbilst projekta aktuālajai redakcijai un ir nepieciešams to precizēt. Piemēram, bet ne tikai:

1) anotācijā minēts: "Likumprojektā noteikts, ka Regulators nosaka elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīka minimālās prasības un kārtību, kādā izsniedzami apliecinājumi par elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīka atbilstību minimālajām prasībām." Vēršam uzmanību, ka projekta 20. pantā ietvertā likuma 20.¹ panta piektā daļa paredz, ka minēto nosaka nevis regulators, bet gan Ministru kabinets;
2) informācija par projekta 31. pantā ietvertā likuma 29.² panta piektajā daļā paredzēto pilnvarojumu Ministru kabinetam (anotācijā ir norāde uz likuma 29.² panta 20. daļu) nav pilnībā precīza, jo pilnvarojums paredz ne tikai kārtību, kādā uzskaita un ziņo tiešajā līnijā nodoto elektroenerģiju, bet arī kārtību, kādā to apliecina;
3) par projekta 32. pantā ietvertā likuma 32. panta piektajā daļā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam papildinājumu anotācijā, šķiet, vispār nav ietverts skaidrojums par tā nepieciešamību.

-

Lūdzam pārskatīt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā ietverto informāciju un, kur nepieciešams, veikt attiecīgus precizējumus, ņemot vērā gan numerācijas, gan saturiskās izmaiņas projektā. Piemēram, bet ne tikai, norādām uz šādām neprecizitātēm:

1) Direktīvas Nr. 2019/944 2. panta 19. punkts, šķiet, ir pārņemts projekta 2. pantā izteiktajā likuma 1. panta otrās daļas 38. punktā, nevis 1. punktā, savukārt Direktīvas Nr. 2019/944 2. panta 20. punkts - projekta 2. pantā izteiktajā likuma 1. panta otrās daļas 45. punktā, nevis 40. punktā;
2) saistībā ar projekta 31. pantā ietvertā likuma 29.² panta izmaiņām uz atkārtoto saskaņošanu, lūdzam pārskatīt un precizēt informāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu prasību pārņemšanu, tostarp, ja nepieciešams, precizējot arī anotācijas 1.3. sadaļā ietvertos skaidrojumus par atbilstību direktīvai;
3) no anotācijas 1.3. sadaļā ietvertās informācijas par projekta 18. pantā ietvertajiem grozījumiem likuma 19. panta otrajā daļā, šķiet, izriet, ka tiek pārņemta kāda vai kādas Direktīvas Nr. 2019/944 35. panta prasības.

-

Aicinām izvērtēt, vai tiesiskā pienākuma efektīvas izpildes nolūkā projekta 31. pantā ietvertā likuma 29.² panta desmitajā daļā nav nepieciešams noteikt termiņu, kādā tirgus dalībniekam ir pienākums informēt pārvades sistēmas operatoru par izcelsmes apliecinājuma nodošanu citam tirgus dalībniekam, vai sniegt skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Aicinām izvērtēt projektā ietvertās iekšējās atsauces un nodrošināt, ka ietvertas korektas iekšējās atsauces. Piemēram, aicinām izvērtēt, vai projekta 31. pantā ietvertā likuma 29.² panta 12. daļā ietverta korekta iekšējā atsauce uz panta septīto daļu (domāta, šķiet, 11. daļa).

-

Aicinām projektā izmantot atbilstošu juridisko terminoloģiju un vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes, kā arī projekta anotācijā ietvert grozījumu būtības skaidrojumu. Elektroenerģijas tirgus likumā ir ietverts pilnvarojums regulatoram izdot (nevis apstiprināt) sistēmas pieslēguma noteikumus.

Projekta 45. pantā paredzēto grozījumu rezultātā Elektroenerģijas tirgus likuma 41.panta 3. punkts noteiks regulatoram iespēju uzlikt soda naudu, ja pārvaldes sistēmas operators neievēro regulatora apstiprinātos sistēmas pieslēguma noteikumus (spēkā esošajā redakcijā – "neievēro regulatora noteiktos sistēmas pieslēguma noteikumus").

Elektroenerģijas tirgus likuma 8. panta otrā daļa noteic, ka "regulators nosaka sistēmas pieslēguma noteikumus". Projektā ietvertajā pārejas noteikumu 119. punktā paredzēts: "Regulators līdz 2025. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 8. panta 2. daļā minētos sistēmas pieslēguma noteikumus un pieslēguma maksas noteikšanas metodiku elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem."

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.2. un 2.3. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes un ievērojot juridisko terminoloģiju. Tomēr projektā lietotie dažādie termini (apstiprināt, noteikt, izdot) nav tikai juridiskās tehnikas jautājums, tie norāda sistēmas pieslēguma noteikumu statusu (normatīvā akta izdošana un apstiprināšana ir atšķirīgas darbības). Projekta anotācijā šī grozījuma būtība nav skaidrota.

Aicinām projektā nodrošināt konsekventu terminu lietojumu un izvēlēties konkrētajai rīcībai atbilstošāko apzīmējumu. Ja sistēmas pieslēguma noteikumi ir ārējie normatīvie akti, tad regulators izdod šos noteikumus (sal. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta otrā daļa). Elektroenerģijas tirgus likuma 8. panta otrajā daļā vārds "nosaka" ievada normatīvā akta satura galveno virzienu aprakstu pilnvarojumā izdot attiecīgo normatīvo aktu (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 51. punkts).
 

-

Vērtējot tikai projekta kontekstā, Tieslietu ministrija neiebilst Elektroenerģijas tirgus likuma 44. panta grozījumiem, proti, šā panta papildinājumam ar elektroenerģijas uzkrātuves operatora atbildību. Projekta anotācijā tomēr aicinām  ietvert skaidrojumu, kāpēc elektroenerģijas uzkrātuves operatoram piemērojamā soda apmērs paredzams identisks ar elektroenerģijas ražotājam piemērojamā soda apmēru (citiem vārdiem, kāpēc ražotāja un uzkrātuves operatora izdarītie pārkāpumi ir vērtējami kā vienlīdz smagi pārkāpumi).

Savukārt, ja vērtētu Elektroenerģijas tirgus likuma 44. pantā jau esošos pārkāpumus un šā likuma X nodaļas regulējumu pēc būtības, tad konstatējama minētā regulējuma neatbilstība virknei administratīvās atbildības noteikšanas un piemērošanas prasību. Tā, piemēram:
1) nav ievērotas pārkāpumu definēšanas (noteikšanas) prasības, tostarp prasība, ka administratīvā atbildība  (visas pārkāpuma pazīmes, tā saturs) ir jānoteic likumdevējam (piemēram, atbildība par licences nosacījumu neievērošanu, regulatora izdoto noteikumu neievērošanu kopsakarā ar sodu tiesībām neatbilstoši veidotiem pilnvarojumiem regulatoram, blanketu normu veidošanas prasības);
2) atbildības regulējums neatbilst šobrīd praksē un doktrīnā attīstītajiem administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritērijiem (piemēram, daļa pārkāpumu pirmšķietami ir tādi, kurus varētu novērst ar nesodoša rakstura administratīvi tiesisku ietekmēšanas līdzekļu palīdzību, nav ievērots aizliegums paredzēt atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu);
3) likumā nav nošķirti sodi un nesodoša rakstura ietekmēšanas līdzekļi;
4) Ministru kabinetam nevar būt tiesības noteikt soda naudas aprēķināšanas kārtību, soda piemērošanas kritēriju vērtējumu un tamlīdzīgus jautājumus, kā arī Saeima likumā nedrīkst ietvert šāda satura pilnvarojumu.

Kopumā nav saskatāmi būtiski šķēršļi, kāpēc šajā likumā paredzēto sodu piemērošana nevarētu notikt administratīvā pārkāpuma procesā (sal. likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 48. un 49. pantu).

Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt Elektroenerģijas tirgus likumā esošo administratīvās atbildības regulējumu un nodrošināt to atbilstību administratīvās atbildības sistēmai, saprātīgā laikā izstrādājot tam atsevišķus grozījumus likumā.
 

-

Aicinām precizēt projektā ietverto likuma pārejas noteikumu 123. punktu, ņemot vērā, ka likuma 15.¹ panta pirmā daļa netiek izteikta jaunā redakcijā, kā arī 19.¹ panta pirmā daļa netiek izteikta jaunā redakcijā, bet tajās tiek izdarīts grozījums.
Papildus aicinām tehniski precizēt projektu, ņemot vērā, ka pašam projektam nav nepieciešami pārejas noteikumi, bet tie ir ietverami projekta pantā (50. pantā), ar ko likumu papildina ar attiecīgiem pārejas noteikumiem.

-

Lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešams papildināt pārejas noteikumus, paredzot attiecīgi saskaņotu un atliekošu spēkā stāšanos likuma grozījumiem, kas saistīti ar elektroenerģijas uzkrātuvēm, to operatoriem un to tiesībām un pienākumiem. Saskaņā ar pašreiz projektā ietverto regulējumu, šķiet, veidosies situācija, kad attiecīgajām personām piemērojamo likumam pakārtoto regulējumu izdod līdz 2024. gada 31. decembrim vai 2025. gada 30. jūnijam (sk. pārejas noteikumu 119., 130. un 132. punktu), kaut arī piemērojamās likuma normas stātos spēkā jau nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai neveidosies situācija, kad noteiktu laika posmu personas nemaz nevarēs efektīvi pildīt likumā noteiktos pienākumus un izmantot likumā paredzētās tiesības, jo, kaut gan likumā jau būs paredzēti noteikti pienākumi un tiesības, likumam pakārtotais tiesiskais regulējums vēl nebūs stājies spēkā. Attiecīgi lūdzam izvērtēt, vai pārejas noteikumi nav papildināmi, un vai nu precizēt projektu, vai sniegt attiecīgu skaidrojumu.

-

Aicinām vai nu izslēgt projektā ietverto likuma spēkā stāšanās norādi (proti, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas), salāgojot to ar anotācijas 1.2. sadaļā norādīto spēkā stāšanās termiņu (proti, vispārējā kārtībā), vai arī precizēt anotācijas 1.2. sadaļā norādīto likuma spēkā stāšanās termiņu un to attiecīgi pamatot.

-