Atzinums

Latvijas Biodegvielas un Bioenerģijas asociācija (turpmāk – Asociācija) ir iepazinusies ar 2022. gada 20. maijā Tiesību aktu projektu publiskajā portālā (“TAP portāls”) publiskoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 26.  septembra noteikumos Nr. 332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu”” (turpmāk – grozījumu projekts), kas paredz obligātā biodegvielas piejaukuma prasības atcelšanu un norāda, ka iebilst pret grozījumu projekta tālāku virzību un pauž šādu viedokli:
- Ievērojamais dīzeļdegvielas cenas pieaugums Latvijā ir noticis periodā, kad biodegviela tai nemaz nebija jāpievieno. Tas pierāda, ka degvielas cenu pieaugumu ir veicinājušas tirgus pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbības, kas atspoguļo fosilās degvielas un naftas deficītu pasaules tirgos. Pieņemot grozījumu projektu, tiks radīts vēl lielāks pieprasījums pēc fosilās degvielas un naftas, kas šajos nestabilajos laikos var veicināt papildus degvielas cenu pieaugumu vai izraisīt degvielas piegāžu traucējumus.
- Paredzot, ka biodegvielas obligātā piejaukuma prasības ir brīvprātīgas tiks kropļota konkurence degvielas tirgū. Ņemot vērā, ka lielākā daļa degvielas piegādātāju līgumus slēdz ilgtermiņā par degvielas piegādēm ar biodegvielu, komersanti, kas šādus līgumus nav noslēguši būs izdevīgākā situācijā un varēs noteikt zemākas cenas nekā citi tirgus dalībnieki. Tomēr nav garantiju, ka šie komersanti noteiks zemākas degvielas cenas, jo kā zināms degvielas tirgū ir ārkārtīgi liela konkurence un uzņēmumi ir motivēti noteikt pēc iespējas līdzīgākas cenas, lai palielinātu savu peļņu. Tā kā biodegviela ir tikai viena no komponentēm, kas veido degvielas gala cenu un ar nodokļiem apliekamo bāzi, atceļot biodegvielas piejaukumu, nedz valstij, nedz patērētājiem būs zināms par cik un vai degvielas cena vispār ir samazinājusies.
- Tirdzniecības noteikumu izmaiņas sezonas vidū grauj uzņēmumu tiesisko paļāvību un nedod iespēju plānot uzņēmumu attīstību pat gada ietvaros. Tas attiecās gan uz degvielas ražotājiem, gan biodegvielas ražotājiem. Latvijas degvielas tirgū vēsturiski nonāk ap 30% Latvijā saražotās biodegvielas un līgumi par tās piegādi attiecībā uz 2022.gada sezonu biodegvielas ražotājiem jau ir noslēgti, tāpēc biodegvielas ražotājiem, kuri jau savlaicīgi veikuši izejvielu iepirkumus un plāno jaunas investīcijas konkurētspējas paaugstināšanā, nav pieņemami apstākļi, kad valsts rīcībā, veicot straujas izmaiņas normatīvajā regulējumā, zūd konsekvence. Turklāt no 2020. gada visās Baltijas valstīs tika vienādotas minimālās biodegvielas piejaukuma prasības, tādējādi atvieglojot degvielas piegādes un ražošanas procesus degvielas piegādātājiem.  Grozījumu projektā nav vērtēts vai atšķirīgas degvielas prasības, piemēram, Latvijā un Lietuvā nesadārdzinās un neapgrūtinās degvielas ražošanu un piegādi.
- Palielinoties atsevišķu degvielas komponenšu cenai, piemēram, naftas cenai, proporcionāli pieaug arī nodokļu slogs, jo kā zināms PVN likme nemainīgi ir saglabājusies 21% apmērā. Tas faktiski nozīmē, ka valsts šādā krīzes brīdī no iedzīvotājiem par degvielu nodokļos iekasē vairāk kā līdz šim, tāpēc uzskatām, ka pirmajam risinājumam, lai samazinātu degvielas cenas būtu jābūt degvielai piemērojamās PVN likmes pārskatīšanai. 
-  Spēkā joprojām ir dažādas ES prasības degvielas piegādātājiem un valstij samazināt SEG emisijas degvielā un transporta sektorā, taču tas nav pat atspoguļots grozījumu projekta anotācijā. 2022.gada 22.februārī Ministru Kabineta sēdē tika pieņemts informatīvais ziņojums “Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi”, kurā ir atspoguļoti Latvijas SEG emisiju mērķi un faktiskie rādītāji. Ziņojumā minēts, ka līdz 2030.gadam Latvijai ir noteikts mērķis samazināt SEG emisijas ne-ETS darbībās par 6% salīdzinot ar 2005.gadu un, ka Latvijai ir jānodrošina ikgadējs SEG emisiju samazinājums. Transporta sektors veido lielāko daļu jeb 38,5% no ne-ETS emisijām un kā rāda SEG emisiju dinamika transportā, līdz 2019.gadam SEG emisijas transportā bija pieaugušas par 7%. Atceļot biodegvielas piejaukumu SEG emisijas transportā pieaugs vēl vairāk. Tā kā biodegvielu plašāku lietojumu paredz arī Degvielas kvalitātes direktīvas 7a pants, kurš nosaka, ka degvielas piegādātajiem ir jānodrošina piegādātās transporta enerģijas apjoma aprites cikla SEG emisiju intensitātes samazinājums par 6% salīdzinot ar degvielas pamatstandartu un Latvijas normatīvajos aktos šīs prasības nav transponētas, uzskatām, ka pastāv augsts risks, ka pret Latviju var tikt ierosinātas pat vairākas pārkāpuma procedūras par neatbilstošu ES tiesību aktu interpretēšanu un ignorēšanu. 
- Saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu SEG emisiju mērķi Latvijai varētu kļūt vēl stingrāki, paredzot, ka būs nepieciešams nodrošināt ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājumu par 17%, līdz ar to ideja par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu nonāk  pretrunā ar Eiropas Zaļo kursu un SEG emisiju samazināšanas plānu, kas aizvien paredz atteikšanos no fosilās degvielas.
 

Ņemot vērā minēto Asociācija aicina Ekonomikas ministriju atsaukt grozījumu projektu un lemt par citiem degvielas cenu samazināšanas risinājumiem, kam nav negatīva ietekme uz degvielas tirgu, uzņēmumu tiesisko paļāvību un kas iekļaujas kopējā Eiropas Savienības politikā, paredzot:
- Terminētu PVN likmes samazināšanu degvielai no 21% uz 11%;
- Terminētu akcīzes nodokļa likmju samazināšanu degvielai, paredzot, ka zināmā periodā Latvijā realizētajai degvielai tiek noteiktas minimālās akcīzes nodokļa likmes saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai. Benzīnam minimālā likme ir 421 eur/1000 l, bet dīzeļdegvielai 330 eur/1000 l, kas attiecīgi ir par 18% un 20% zemākas nekā Latvijā ir noteikts šobrīd;
- Akcīzes nodokļa atcelšanu tīrām biodegvielām un samazinātas likmes biodegvielas un fosilās degvielas sajaukumiem.