Atzinums

 
Ar šo biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” iesniedz atkārtotu atzinumu par  grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (21-TA-1508), jo mums netika dota iespēja aizstāvēt savu viedokli Valsts sekretāru sanāksmē, kas notika 2022.gada 21.aprīlī.

Biedrība netika savlaicīgi informēta par  uzaicinājumu piedalīties Valsts sekretāru sanāksmē,  kurā tika skatīts šis normatīvais akts, lai izklāstītu savus argumentus, kas atspoguļoti šajā un sākotnējā Atzinumā par tiesību aktu. Par iespēju piedalīties sēdē uzzināja tikai dienu iepriekš, kad saņēmām zvanu no Ekonomikas ministrijas pārstāvja. Ņemot vērā situāciju, ka informāciju par Valsts sekretāru sanāksmes laiku saņēmām tikai dienu pirms sanāksmes un mūsu eksperts bija saslimis,  mums nebija iespējas operatīvi noreaģēt un aizstāt Providus saslimušo pārstāvi ar citu pārstāvi.  Lai nodrošinātu, ka tiesību akts ir kvalitatīvs un tiesību aktu izstrādes process atbilst labas pārvaldības principiem, aicinām izvērtēt mūsu sagatavoto atzinumu un tajā ietvertos argumentus.

“Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” iebilst pret Ekonomikas ministrijas ieceri grozīt Ministru kabineta noteikumus “Vispārīgie būvnoteikumi” , izslēdzot 137.punktu, kas paredz pienākumu būvinspektoram apsekot  ieceres realizācijas vietu, lai pārliecinātos, ka nav notikusi patvaļīga būvniecība, pamatojoties uz šādiem argumentiem:  

(1) Mēs uzskatam, ka tikai apskatot ieceres realizācijas vietu būvinspektors var pārliecināties par faktu vai ir konstatējama patvaļīgā būvniecība.
Vispārīgo būvnoteikumu 137.punkts ir tiešā sasaistē ar Būvniecības likuma 18.panta regulējumu un paredz pienākumu būvinspektoram pārliecināties vai pirms būvniecību atļaujošo dokumentu iesniegšanas ieceres realizētājs nav  veicis patvaļīgu būvniecību un sagatavot atzinumu par pārkāpuma nozīmīgumu un būtiskumu.  Pamatojoties uz fakta konstatāciju var tikt pieņemti lēmumi, kas noteikti  Būvniecības likuma 18.panta 5.daļā, tai skaitā par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu vai kaitējuma novēršanu videi. Ja būvinspektors nedosies uz ieceres realizācijas vietu, nebūs iespējams nedz konstatēt prettiesisko būvniecību, nedz būvvaldei  izlemt par pareizo risinājumu. 
(2) Pastāv augsts risks, ka piedāvātie grozījumi veicinās nelikumīgas būvniecības gadījuma skaita pieaugumu un radīs drošuma riskus būvēm. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto redakciju, atteikšanās no obligāta pienākuma pārbaudīt ieceres realizācijas vietu attiecas ne tikai uz pirmās grupas būvēm (jeb mazām ēkām vai palīgēkām ),  bet attiecas arī uz otrās un trešās grupas būvēm - tātad nozīmīgām būvēm - ēkām un inženierbūvēm, kuru būvniecības procesam un drošības standartiem ir daudz augstākas prasības. Apzinoties faktisko situāciju, kad nereti būvniecības ierosinātājam nav laiks gaidīt dokumentu sakārtošanu būvvaldē, jo ir jāsāk būvēt (piemēram, ir iestājies pareizais gadalaiks, finanšu institūcijā ir apstiprināts kredīts, utt) , paredzams, ka prettiesiskas būvniecības gadījumu skaits augs un  būvniecības ieceres realizētājs dosies uz būvvaldi vien tad, kad tam būs laiks un vēlēšanās procesu sakārtot, nevis kā tas ir šobrīd, pirms tiek uzsākts būvniecības process.
(3)  Legalizējot patvaļīgo būvniecību un saņemot dokumentus būvdarbu darbu veikšanas laikā vai pat pēc pabeigšanas, pašvaldības būvvaldei un/vai atbildīgām institūcijām gandrīz būs neiespējami pārliecināties ka būvniecības process ir noticis atbilstoši tiesību normām un prasībām (piemēram, par būvizstrādājumu izmantošanu būvdarbu procesā, kuriem ir/nav atbilstību apliecinoša dokumentācija, par būvuzraudzības nodrošināšanu, par izmaiņām projekta risinājumus, utt ).
(4) Pastāv neskaidrība kā atbildīgās institūcijas varēs izvērtēt piesaistīto  būvspeciālistu  profesionālo atbildību, ja patvaļīgas būvniecības rezultātā uzbūvēta būve sagrūs. Nozīmīgu būvju (piemēram, otrās grupas publiskās būves vai trešās grupas būves)_ patvaļīgas būvniecības gadījumā būs neiespējami konstatēt būvspeciālistu  profesionālo atbildību, jo nebūs iespējams objektīvi pārliecināties, ka tikuši piesaistīti atbilstoši būvspeciālisti un vērtēt to darbību vai bezdarbību būvdarbu laikā. Šobrīd notiekošais iztiesāšanas process par būves sagrūšanu Zolitūdē, kad dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tieši balstās uz ikkatra būvspeciālista profesionālās atbildības izvērtējumu, taču situācijā, kur notikusi patvaļīga būvniecība, šādu izvērtējumu būs neiespējami veikt, jo nebūs iespējams objektīvi pārliecināties par ikkatra būvspeciālista pienesumu un iesaisti būvniecības procesā.
(5) Papildus tam norādām, ka pastāv augsts risks, ka šī iespēja - legalizēt prettiesisku būvi, var tikt izmantota, lai apietu pienākumu rīkot  publisko apspriešanu (gadījumos, kad to nosaka ārējie tiesību akti.  Ja pieļaujam situāciju, ka neatkarīgi no būves nozīmīguma var tikt legalizēta patvaļīga būvniecība, var veidoties situācija kad būvniecības iecerei bija jāveic publiskā apspriešana, bet tā nenotika. Nav skaidrs vai šāds fakts būs par pamatu pieņemt lēmumu nojaukt būvi un uzsākt procesu no jauna, vai tiks lemts, ka sabiedrības līdzdalībai vairs nav jēgas un publiskā apspriešana nenotiks.

Priekšlikums :
Ja Ekonomikas ministrijas iecere ir optimizēt būvvaldes darbu, ieteicams būtu nevis pilnībā atteikties no būvinspektora pienākuma apsekot ieceres realizācijas vietu, bet gan noteikt gadījumus kad apsekošana ir obligāts pienākums un kad to var veikt riskos balstītā izvērtējumā. Jānorāda, ka līdzšinējā kārtība, kad būvinspektors ikreiz devās apsekot ieceres realizācijas vietu pirms izsniedz atļauju veikt būvdarbus, darbojās arī kā preventīvs instruments, jo visi zināja, ka, iesniedzot sākotnējos dokumentus būvvaldē, būvinspektors nāks uz objektu un pārliecināsies, ka nav notikusi prettiesiska būvniecība.
Lai sasniegtu Ekonomikas ministrijas izvirzīto mērķi, optimizēt būvvaldes darbu, taču neradot būves drošuma riskus, piedāvājam šādus risinājumus:
(1) Obligāti ieceres realizācijas vietas apsekošana ir jāveic, ja būvdarbu veikšanai ir nepieciešams saņemt būvatļauju, izņemot par būvdarbiem viena dzīvokļa mājās  vai divu dzīvokļu mājās. Šis nodrošinās to, ka nozīmīgas būvniecības gadījumā nav iespējama nelikumīgu būvdarbu legalizācija un vienmēr, pirms tiek izdota būvatļauja, būvinspektors pārliecinās par faktu un patvaļīgas būvniecības neesamību. Tas ļaus izvairīties gan no būves drošuma riska apdraudējumiem, gan nodrošināt, ka atbildīgās iestādes var pārliecināties par būvdarbu veikšanas procesa atbilstību tiesību normām, kā arī izvērtēt būvspeciālistu profesionālo atbildību būves sagrūšanas gadījumā, un novērsīs risku, ka šāda iespēja tiek izmantota, lai apietu sabiedrības līdzdalības iespējas.
(2) Citos gadījumos ieceres realizācijas vietas apsekošana tiek veikta riskos balstītā izvērtējumā. Šis nodrošinās, ka maznozīmīgos gadījumos (tos, kuros būvdarbus var veikt ar paskaidrojuma rakstu) un par būvdarbiem viena dzīvokļa mājās  vai divu dzīvokļu mājās (kur bija jāsaņem būvatļauja), drošības un kvalitātes riski tiek vērtēti atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātam risku izvērtējumam jeb būvvaldes dosies tikai uz tiem objektiem, kur drošības un kvalitātes riksi ir augsti.
(3) Gadījumā, ja patvaļīgas būvniecības rezultātā ir pabeigti būvdarbi viena dzīvokļa mājā vai divu dzīvokļu mājā (gadījumos, ja būvdarbu veikšanai bija jāsaņem būvatļauja), būvieceres realizētājs, iesniedzot aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācija, iesniedz arī būveksperta atzinumu par ēkas atbilstību mehāniskās stiprībās un stabilitātes prasībām. Šis nodrošinās to, ka legalizējot patvaļīgas būvniecības rezultātā uzbūvētu  privātmāju, ēkai tiks izvērtēta tās mehāniskā stiprība un stabilitāte, pārliecinoties, ka ēka ir droša. Apzinoties situāciju, ka nereti privātmājas tiek būvētas lai tās tālāk pārdotu, nevis lai tajās paši dzīvotu, ir svarīgi, ka labticīgais ieguvējs - jaunais īpašnieks,  var būt drošs ka ēka ir kvalitatīva un droša lietošanai.

Viedoklis sagatavoja Agnese Frīdenberga, jautājumu gadījumā lūdzu sazināties ar ekspertu - agnese.fridenberga@providus.lv.


 

-