Atzinums

Rīkojuma projekta 3.3. apakšpunktā norādīts, ka attiecībā uz paredzēto darbību laika posmā no 2022.–2025. gadam ir nodrošinātas piecas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes. Savukārt rīkojuma projekta 15.–17. punktos atteikums ir pamatots ar to, ka Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīlī par nepieciešamu atzītā atkārtotā sabiedriskā apspriešana nav notikusi.
Atkārtotās sabiedriskās apspriešanas nepieciešamība Rīkojuma projekta 5. punktā ir skaidrota sekojoši: “Ņemot vērā sēdē paustos viedokļus un konstatēto nepieciešamību papildus izvērtēt atsevišķus paredzētās darbības tiesiskos un sabiedrības līdzdalības aspektus, Ministru kabinets jautājuma izskatīšanu atlika”.
Administratīvā procesa likuma 67. panta otrās daļas 6. punkts noteic, ka administratīvajā aktā ir nepieciešams norādīt pamatojumu. Savukārt saskaņā ar likuma 9. pantu administratīvo aktu var pamatot ar faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem.
Ekonomikas ministrija norāda, ka vispārīga atsauce uz viedokļiem un konstatētu nepieciešamību nenodrošina administratīvā akta adresātam pienācīgu pieņemtā lēmuma pamatojumu. Līdz ar to lūdzam Rīkojuma projektu papildināt ar Administratīvā procesa likuma 9. pantam atbilstošu pamatojumu, par Ministru kabineta konstatētajiem trūkumiem attiecībā uz laika posmā no 2022.–2025. gadam veiktajām piecām sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm.
 

-

Rīkojuma projekta 8. un 9. punktā norādīts, ka par Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmās daļas piemērojamību pastāv divi pretēji piesaistīto juridisko konsultantu atzinumi, secinot, ka atšķirīgu juridisko atzinumu esība pati par sevi nenozīmē, ka paredzētā darbība aizsargjoslā ir aizliegta, tomēr tā neļauj arī uzskatīt, ka 2026. gada 28. aprīlī konstatētās šaubas par šā jautājuma tiesisko interpretāciju ir pilnībā novērstas. Attiecīgi, minētais rīkojuma projekta 17. punktā tiek izmantots kā pamatojums atteikumam.
Ekonomikas ministrija norāda, ka atšķirīgu privāto juridisko konsultantu vai biedrību atzinumu esība neatbrīvo Ministru kabinetu no pienākuma pašam pieņemt lēmumu par tiesību normu interpretāciju. Ministru kabinets kā augstākā izpildvaras institūcija nedrīkst ieņemt pasīva novērotāja pozīciju un pamatot administratīvā akta atteikumu ar to, ka tiesību telpā pastāv atšķirīgi viedokļi. Tiesību normas satura noskaidrošana ir tiešs tiesību piemērotāja pienākums.
Atsaukšanās uz “atšķirīgiem atzinumiem” kā atteikuma iemeslu pārkāpj tiesiskās noteiktības principu. Tiesību piemērotājam ir, vai nu jākonstatē, ka likums būvniecību aizliedz, vai arī jāatzīst, ka tas ir pieļaujams. “Šaubu esība” pati par sevi nevar būt par nelabvēlīga administratīvā akta juridisko pamatu.
Līdz ar to lūdzam no Rīkojuma projekta dzēst 17.4. apakšpunktā norādīto atteikuma pamatojumu un aizstāt to ar juridiski pamatotu piemērojamo tiesību normas interpretāciju.
 

-

Rīkojuma projekta 17.1. apakšpunktā ir ietverta tikai vispārīga atsauce uz Enerģētikas un vides aģentūras atzinumu un tajā noteiktajiem nosacījumiem, taču nav izvērtēts atzinuma būtiskais secinājums, ka paredzētās darbības īstenošana ir iespējama, izbūvējot ne vairāk kā 46 vēja elektrostacijas atbilstoši B izvietojuma alternatīvai un izpildot atzinumā noteiktos nosacījumus.
Rīkojuma projektā nav norādīts, kuri konkrēti aģentūras atzinumā konstatētie apstākļi liedz paredzēto darbību īstenot, kā arī nav pamatots, kādēļ atzinumā noteiktie ietekmes mazināšanas, monitoringa un citi nosacījumi nav pietiekami un kādēļ nav iespējams piemērot mazāk ierobežojošu risinājumu nekā pilnīgs atteikums.
Lūdzam papildināt rīkojuma projektu ar aģentūras atzinuma secinājumu izvērtējumu un konkrētu pamatojumu, kādēļ, neraugoties uz atzinumā konstatēto iespēju projektu īstenot ar nosacījumiem, tiek pieņemts lēmums par paredzētās darbības neakceptēšanu.

-

Lūdzam dzēst rīkojuma projekta 17.5. apakšpunktu no atteikumu pamatojošo apsvērumu kopuma. Speciālā likuma atzīšana par spēku zaudējušu pati par sevi nav pamats paredzētās darbības neakceptēšanai, jo likumdevējs pārejas regulējumā ir tieši saglabājis Ministru kabineta kompetenci pabeigt jau uzsākto administratīvo procesu un pieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai atteikumu to akceptēt.
Pārejas regulējums neparedz prezumpciju par labu atteikumam. Tādēļ speciālā likuma spēka zaudēšanu nevar izmantot kā patstāvīgu vai atteikumu pastiprinošu apsvērumu, nevērtējot paredzēto darbību pēc būtības.

-

Norāde, ka projektu teorētiski iespējams atkārtoti virzīt vispārējā kārtībā, neaizstāj pienākumu izvērtēt šā atteikuma faktisko ietekmi, tostarp procesa atkārtotas uzsākšanas sekas, investīciju aizkavēšanos un risku, ka projekts pašvaldību atšķirīgās nostājas dēļ vispār nevarēs tikt īstenots.

-

Anotācijas 1.3. sadaļā norādīts, ka prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem nav izvērtēts, savukārt anotācijas 2.2. sadaļā norādīts, ka tiesību akta projekts neskar tautsaimniecību. Ekonomikas ministrija nevar piekrist šādam vērtējumam.
Paredzētā darbība ietver līdz 46 vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu līdz 322 MW un ir saistīta ar būtiskām privātām investīcijām, vietējās elektroenerģijas ražošanas palielināšanu, energoneatkarības stiprināšanu un tautsaimniecības konkurētspēju. Arī anotācijas 8.1.1. un 8.1.7. apakšpunktā ir atzīts, ka projekta īstenošana stiprinātu Latvijas energoneatkarību un klimatneitralitāti.
Tomēr ne anotācijā, ne rīkojuma projekta 17. punktā nav veikta šo ieguvumu un atteikuma negatīvās ietekmes izsvēršana pret atteikuma pamatiem. Līdz ar to nav veikts pilnvērtīgs samērīguma izvērtējums un nav vispusīgi izvērtēti visi lietā būtiskie apstākļi.
Lūdzam papildināt anotāciju un rīkojuma projektu ar izvērtējumu par atteikuma ietekmi uz tautsaimniecību, investīciju vidi, vietējās elektroenerģijas ražošanu, energoapgādes drošību un Latvijas enerģētikas un klimata politikas mērķu sasniegšanu, kā arī veikt šo apsvērumu samērīgu izsvēršanu ar projektā norādītajiem atteikuma pamatiem.

-

Anotācijas 2.2. sadaļā“Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību” norādīts, ka tiesību akta projekts šo jomu neskar. Ekonomikas ministrija nevar piekrist šādam vērtējumam.
Paredzētā darbība ietver līdz 46 vēja elektrostaciju būvniecību ar kopējo jaudu līdz 322 MW un ir saistīta ar būtiskām privātajām investīcijām, vietējās elektroenerģijas ražošanas palielināšanu un ieguldījumu Latvijas energoneatkarības un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. Arī anotācijas 8.1.1. un 8.1.7. apakšpunktā norādīts, ka paredzētās darbības īstenošana stiprinātu Latvijas energoneatkarību un klimatneitralitāti. Tādējādi anotācijā ietvertais vērtējums, ka atteikums akceptēt paredzēto darbību neskar tautsaimniecību, ir savstarpēji pretrunīgs un nav pamatots.
Atteikums akceptēt šāda mēroga elektroenerģijas ražošanas projektu var ietekmēt investīciju vidi, vietējās elektroenerģijas ražošanas attīstību, energoapgādes drošību un tautsaimniecības konkurētspēju. Turklāt IVN ziņojumā kā paredzētās darbības pozitīvā ietekme norādīta investīciju piesaiste, darba vietu radīšana, elektroenerģijas piedāvājuma palielināšana, atkarības no importētiem energoresursiem mazināšana un ieguldījums valsts enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijas 2.2. sadaļā norādīt, ka tiesību akta projekts skar tautsaimniecību, un papildināt anotāciju ar izvērtējumu par atteikuma ietekmi uz investīciju vidi, elektroenerģijas ražošanu, energoapgādes drošību, reģionālo attīstību un tautsaimniecības konkurētspēju.

-

Anotācijas 8.1.1. un 8.1.7. apakšpunktā kļūdaini norādīts, ka atteikuma akceptēt paredzēto darbību rezultātā tiks stiprināta Latvijas energoneatkarība un klimatneitralitāte, ražojot elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem. Minētās sekas varētu radīt paredzētās darbības īstenošana, nevis atteikums to akceptēt. Lūdzam precizēt anotāciju atbilstoši tiesību akta projekta faktiskajai ietekmei.

-

Anotācijas 8.1.1. un 8.1.7. apakšpunktā kļūdaini norādīts, ka atteikuma akceptēt paredzēto darbību rezultātā tiks stiprināta Latvijas energoneatkarība un klimatneitralitāte, ražojot elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem. Minētās sekas varētu radīt paredzētās darbības īstenošana, nevis atteikums to akceptēt. Lūdzam precizēt anotāciju atbilstoši tiesību akta projekta faktiskajai ietekmei.

-