Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienība kopumā atbalsta izstrādāto likumprojektu un jo īpaši kadastrālās vērtēšanas mērķa un principu noteikšanā, vienlaikus lūdzot veikt precizējumus, atbilstoši tālāk norādītajiem iebildumiem.

-

Iebilstam pret grozījumiem likuma 16.pantā, jo nav sniegts pietiekams pamatojums šādu grozījumu veikšanai.
Gadījumā, ja grozījumi tomēr tiek veikti, kategoriski iebilstam pret normu, ka kadastrā nereģistrēs "objektu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā nav klasificējams kā būve' un nepieciešamības gadījumā šo normu lūdzam izteikt šādā redakcijā:  "objektu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā nav klasificējams kā būve".  Tāpat iebilstam, ka tiktu pārtraukta visu ēku reģistrēšana, kā tiek piedāvāts 2)punkta c)apakšpunktā. Tāpat fakts, ka kaut kas inženierbūves dokumentos varētu būt savādāk attēlots, nekā vēlas VZD, nevar būt par pamatu izslēgt inženierbūvi no reģistrēšanas (2.p.d)punkts) neiebilstam, ka tiek reglamentēts- kuras inženierbūves reģistrē un kuras nereģistrē kadastrā, tomēr dalījumam jābalstās inženierbūvju būtībā, ne dokumentu veidolā!
Iebilstam, ka apriori likumā tiek paredzēts noteikt, ka uz ēkas jumta esošu inženierbūvi nereģistrēs- arī šeit dalījums jābalsta uz inženierbūvju būtību, nevis atrašanās vietu, turklāt no prakses ir zināms, ka uz ēku jumtiem var atrasties arī tādas būves, kuras noteikti ir jāreģistrē, ja tās atrastos uz zemes, tāpēc atrašanās vieta bevar būt iemesls nereģistrēšanai.
iebilstam, ka Kadastrā netiktu atspguļota Meliorācijas reģistra būves, lūdzam paredzēt, ka minētās būves nevis atsevišķi tiek reģistrētas Kadastrā, bet gan tiek automatizēti pārņemtas no Meliorācijas reģistra, jo kadastra reģistra mērķis- ir vienuviet uzkrāt un attēlot informāciju par visu nekustamā īpašuma sastāvu. Tāpat iebilstam, ka kādai no būvēm nereģistrētu pamatus, ja kādas inženierbūves pamatus nereģistrētu, tad tikai tādus, kur arī pašu inženierbūvi nereģistrē.
Iebilstam, ka kā telpu grupu nereģistrēs neizbūvētus bēniņus, jo nav sniegts skaidrojums, kā arī lūdzam nodrošināt, ka normatīvais regulējums nodrošina, ka visu ēkā esošo telpu grupu kvadratūra ir vienāda ar ēkas kvadratūru (izņemot ārtelpas).

Svītrot grozījumus 16. pantā.
 

Nav saprotams kāpēc jāgroza 24.panta sestā daļa, ja normas būtība vispār netiek mainīta, bet tiek manīts tikai latviešu valodas vārdu kārtība.
Tāpat nav saprotams, kāpēc 24.panta septītajā dalā būtu jāizslēdz vārdi 'un piektajā' daļā, jo izsvītrošana ir bez jēgas.

neveikt grozījumus 24.pantā

Lūdzam nevis izteikt daļas jaunās redakcijās, bet grozījumos paredzēt no daļām svītrojamos vārdus. ir vienkāršāk paredzēt, ka tiek svītrots skaitlis un vārds "1992.gada' nevis izsakot visu normu jaunā redakcijā.

26. pantā:
pirmajā daļas 2)punktā svītrot skaitli un vārdu "1992.gada" , kā arī svītrot vārdus: "un saskaņo zemes vienības un zemes vienības daļas apgrūtinājumu plānu vai informāciju par apgrūtinājumu neesamību ar vietējām pašvaldībām Ministru kabineta noteiktajos gadījumos;"

svītrot pirmās daļas 3)punktu;

trešajā daļā  svītrot skaitli un vārdu "1992.gada"



 

Lūdzam skaidrot vai kadastrā arī turpmāk tiks uzturētas ziņas par ēku, ūdens lietošanas vai ceļa servitūta teritoriju, arī gadījumos, kad šīs teritorijas nav jāreģistrē Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā. Lūdzam nodrošināt, ka šīs teritorijas arī turpmāk tiks reģistrētas, neatkarīgi no to esības Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.

-

Iebilstam, ka kadastra dati varētu netikt aktualizēti, ja ir notikušas izmaiņas normatīvajos aktos, kas pēc būtības pieprasa datu aktualizēšanu. Katrā tādā normatīvajā aktā tad arī ir jāatrunā aktualizēšanas kārtība, ja to nebūs iespējams veikt automatizēti vai tikai ar VZD iespējām.  Tāpat likumā ir jānosaka vispārējs pienākums Valsts zemes dienestam aktualizēt kadastra datus, ja tie ir saņemti no jebkuras valsts pārvaldes iestādes. Tikai tādā veidā ir iespējams īstenot valsts apņemšanos- nelikt privātpersonām būt pastniekiem starp valsts pārvaldes iestādēm.  Lūdzam izteikt šādā redakcijā:

Papildināt likumu ar 57.³ pantu šādā redakcijā:
"57.³ pants. Valsts zemes dienests aktualizē kadastra datus, atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī aktualizē datus, ja tos saņem no valsts pārvaldes iestādēm. Kadastra datus aktualizē normatīvajā aktā noteiktajā termiņā vai, ja tāds nav noteikts, – ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no normatīvā akta spēkā stāšanās, kā arī ne vēlāk kā mēneša laikā no datu saņemšanas no citas valsts pārvaldes iestādes."

Iebilstam, ka tiek izslēgta 60.² panta pirmās daļas 4)punkts, jo visas būves, kuru neesamību kādreiz ir apliecinājušas attiecīgās institūcijas nav izdzēstas ne no Kadastra ne no Zemesgrāmatas. lūdzam izvērtēt vai pārējie grozījumi nav veicami- neizsakot visu daļu jaunā redakcijā.

-

66.panta pirmajā daļā lūdzam papildināt  ar vārdu "savstarpējo" samērīgumu un taisnīgumu.

66.panta trešajā daļā lūdzam svītrot vārdus "principos noteiktos piemērošanas"

67.pantā vārdu 'jeb' aizstāt ar vārdu "vai"
67.pantu papildināt ar jaunu teikumu šādā redakcijā: "Vērtību bāzes zonas nosaka Ministru kabinets"

Izteikt 66. un 67. pantu šādā redakcijā:
"66. pants. (1) Kadastrālā vērtēšana ir masveida vērtēšanas process, kas ietver kadastrālās vērtēšanas jeb kadastrālo vērtību bāzes noteikšanu Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamajiem īpašumiem atbilstoši to grupu ekonomisko labumu ietekmējošām atšķirībām un automatizētu kadastrālo vērtību aprēķinu uz novērtēšanas datumu visiem Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamajiem īpašumiem un tos veidojošajiem kadastra objektiem, kā arī zemes vienības daļām, nodrošinot masveida vērtēšanas procesa efektivitāti un noteikto kadastrālo vērtību objektivitāti,  savstarpējo samērīgumu un taisnīgumu.
(2) Masveida vērtēšanā ievērojamie pamatprincipi:
1) savstarpējās salīdzināmības princips, saskaņā ar kuru savstarpēji salīdzināmas kadastrālās vērtības tiek noteiktas visiem Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamajiem īpašumiem un tos veidojošajiem kadastra objektiem, kā arī zemes vienības daļām, nodrošinot, ka nekustamā īpašuma tirgū novērotiem savstarpēji līdzīgiem objektiem atbilstoši to galvenajiem vērtību ietekmējošiem rādītājiem kadastrālās vērtības ir līdzīgas, bet objektiem, kas reti nonāk brīvā tirgū vai tajā nenonāk, atbilstoši nekustamā īpašuma grupas ekonomiskajam labumam;
2) objektīva grupējuma princips, saskaņā ar kuru masveida vērtēšanā nekustamie īpašumi tiek grupēti atbilstoši galvenajiem vērtību ietekmējošiem rādītājiem, kas ir būtiski nekustamā īpašuma tirgū attiecīgajai īpašumu grupai, tajā skaitā arī par objektiem, kas reti nonāk brīvā tirgū vai tajā nenonāk;
3) efektivitātes princips, saskaņā ar kuru tiek sabalansēti masveida vērtēšanas izdevumi ar iegūstamā rezultāta atbilstību nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas, nodevu un citu maksājumu, kas tiek noteikti ar normatīvajiem aktiem, vajadzībām, izvērtējot arī aktuālu datu ieguves izmaksas salīdzinājumā ar iegūstamo masveida vērtēšanas rezultāta atbilstību;
4) publiskuma princips, saskaņā ar kuru kadastrālā vērtība, tās aprēķinā izmantotie dati, kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantotā informācija, tai skaitā izmantotā nekustamā īpašuma tirgus informācija, ir publiski pieejama;
5) regularitātes princips, saskaņā ar kuru kadastrālo vērtību bāze, kadastrālās vērtības aprēķina modeļi, kadastrālās vērtības un datu ieguves avoti tiek periodiski pārskatīti;
6) vienota īpašuma novērtēšanas princips, saskaņā ar kuru nekustamo īpašumu veidojošie objekti tiek novērtēti kā vienots nekustamais īpašums.
(3) Kadastrālo vērtēšanu veic Valsts zemes dienests. Kadastrālās vērtēšanas kārtību un masveida vērtēšanas principos noteiktos piemērošanas nosacījumus nosaka Ministru kabinets.

67. pants. Kadastrālo vērtību bāze ir kadastrālās vērtības aprēķinam nepieciešamo nekustamā īpašuma tirgus situācijas raksturojošo datu kopums nekustamo īpašumu grupām, kas pamatoti ar ekonomisko labumu vai jeb attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus segmenta datu analīzes rezultātiem noteiktā laika periodā, vienas vai vairāku administratīvo teritoriju robežās, un tiek fiksēta no teritoriju sociālekonomisko vērtību potenciāla nosacīti viendabīgā teritorijā – vērtību zonā. Vērtību bāzes zonas nosaka Ministru kabinets."

Lūdzam papildināt 69. un 70 pantu zemāk sniegtajās redakcijās :

Izteikt 69. un 70. pantu šādā redakcijā:
"69. pants. (1) Izstrādājot kadastrālās vērtēšanas metodiku, ievēro  Latvijas nacionālos un starptautiskos īpašuma vērtēšanas standartus, kā arī starptautisko organizāciju rekomendācijas uz nekustamā īpašuma tirgus bāzes balstītai nekustamo īpašumu masveida vērtēšanai.
(2) Kadastrālo vērtību bāzi izstrādā, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus informācijas analīzes rezultātiem vienas vai vairāku administratīvo teritoriju robežās noteiktajās vērtību zonās, izmantojot uzkrāto nekustamo īpašumu tirgus informāciju attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā par periodu, kas nav īsāks par laiku no spēkā esošās kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantoto nekustamo īpašumu tirgus darījumu perioda beigu datuma, vai atbilstoši nekustamā īpašuma grupas ekonomiskajam labumam.
(3) Kadastrālo vērtību bāzei nodrošina līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamā īpašumu tirgus darījumu attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, nepārsniedzot 80 % vidējo nekustamā īpašuma cenu līmeni laika periodā no spēkā esošās kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantoto nekustamo īpašumu tirgus darījumu perioda beigu datuma līdz 1. jūlijam attiecīgā gadā, divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam. Kā arī nodrošina, ka nekustamajiem īpašumiem vai to grupām par kurām nav tirgus darījumu datu vai tie nav pietiekoši, kadastrālās vērtības pret nekustamā īpašuma  vai to grupas ekonomiskajam labumam ir tādā pat proporcijā kā nekustamajiem īpašumiem aktīvos tirgus segmentos.
(4) Valsts zemes dienests kadastrālo vērtību bāzes izstrādes laikā un pēc tās apstiprināšanas Ministru kabinetā publicē atbilstoši izstrādes procesā esošai vai apstiprinātai kadastrālo vērtību bāzei aprēķinātās kadastrālās vērtības, kādas tās varētu būt to spēkā stāšanās brīdī, kā arī publicē šo vērtību tematiskās kartes: zemes, ēku un nekustamo īpašumu, kas sastāv no apbūvētas zemes vienības ar uz tās esošajām nekustamajā īpašumā ietilpstošām ēkām, viena kvadrātmetra kadastrālo vērtību .
(5) Valsts zemes dienests publicē spēkā esošo kadastrālo vērtību tematiskās kartes: zemes, ēku un nekustamo īpašumu, kas sastāv no apbūvētas zemes vienības ar uz tās esošajām nekustamajā īpašumā ietilpstošām ēkām, viena kvadrātmetra kadastrālo vērtību.

70.pants. (1) Valsts zemes dienests, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību bāzes izstrādi un aktualizāciju, kā arī, lai informētu sabiedrību par nekustamā īpašuma tirgus izmaiņām, apkopo un analizē nekustamā īpašuma tirgus informāciju, kā arī nekustamo īpašumu ekonomisko labumu. Nekustamā īpašuma tirgus analīžu rezultātus, tai skaitā spēkā esošās kadastrālo vērtību bāzes atbilstības rādītājus vidējam cenu līmeni attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, kā arī rādītājus atbilstībai nekustamo īpašumu ekonomiskajam labumam, publisko ne retāk kā reizi gadā.
(2) Lai uzkrātu, apstrādātu informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem, kā arī nekustamo īpašumu ekonomisko labumu un publiskotu sagatavoto analīžu rezultātus, Kadastra informācijas sistēmā uztur nekustamā īpašuma tirgus datu bāzi, datus par nekustamo īpašumu ekonomisko labumu un nekustamā īpašuma tirgus analīžu publiskošanai nepieciešamo nodrošinājumu."

Lūdzam papildināt 86.pantu zemāk sniegtajās redakcijās:

Izteikt 86. pantu šādā redakcijā:
"86. pants (1) Valsts zemes dienests tīmekļvietnē, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atvērto datu ievietošanu internetā publicējami atvērtie dati, bez maksas nodrošina piekļuvi vispārpieejamiem aktuālajiem datiem par kadastra objektiem (izņemot telpu raksturojošo informāciju un telpu grupas labiekārtojumus). Kadastra informācijas sagatavošana un izsniegšana citos veidos ir maksas pakalpojums, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, kad informācijas sniegšana ir bez maksas un tā nesakrīt ar atvērto datu veidā pieejamo informāciju.
(2) Valsts zemes dienests pēc pieprasījuma standartizētā informācijas apjomā un veidā bez maksas nodrošina kadastra informācijas pieejamību valsts tiešās pārvaldes iestādēm, vietējām pašvaldībām, Saeimai, Valsts kontrolei, prokuratūrai, tiesai un citām iestādēm un valsts amatpersonām, kurām šādas tiesības noteiktas likumā, tām noteikto funkciju un uzdevumu veikšanai. Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai tiek nodoti dati pašvaldību noteiktā standartizētā veidā.
(3) Valsts zemes dienests elektroniskā veidā bez maksas identificētai personai nodrošina piekļuvi www.kadastrs.lv visiem šī panta pirmajā daļā minētajiem datiem, kā arī aktuālajiem kadastra teksta datiem par telpu raksturojošo informāciju un telpu grupas labiekārtojumiem."

Nav pamatots, kāpēc stāvplāni vai citi grafiskie attēlojumi būtu ierobežotas pieejamības informācija, lūdzam to svītrot, aizstājot, ka tā ir vispārpieejama informācija, kas pieejama identificētai personai .

Papildināt likumu ar 86.² pantu šādā redakcijā:
"86.² pants. (1) Kadastra informācija ir vispārpieejama, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
(2) Aktuālie kadastra dati par kadastra objekta īpašnieka, tiesiskā valdītāja, apbūves tiesīgā, lietotāja – fiziskas personas vārdu, uzvārdu, personas kodu ir vispārpieejama informācija, kas pieejama identificētai personai.
(3) Telpu grupas plāns, stāva plāns un inženierbūves plāns, kā arī citi dati un dokumenti, kas satur būves iekštelpu plānojumu grafisko attēlojumu, ir vispārpieejama informācija, kas pieejama identificētai personai ierobežotas pieejamības informācija."

Lūdzam izteikt normu zemāk esošajā redakcijā, t.sk svītrojot vārdus "uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti"

Izteikt 93. pantu šādā redakcijā:
"93. pants. Ja Valsts zemes dienests konstatējis kadastra datu neatbilstību dokumentiem vai cita veida ziņām, t.sk. citu valsts iestāžu sniegtajiem datiem uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti, vai Valsts zemes dienests nav reģistrējis vai aktualizējis datus atbilstoši saņemtajam dokumentam vai cita veida ziņām, tas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā bez maksas izlabo kļūdainos kadastra datus."

Nav iespējams ar normatīvo aktu noteikt, ka reģistrā esošās kļūdas varētu nelabot tikai tāpēc, ka pagājis kāds laiks. Lūdzam svītrot no normām šos vārdus 93.¹ pantā:
'neatbilstoši normatīvo aktu prasībām"
"(2) Tiesības prasīt kļūdas labošanu ir Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos, bet ne ilgāk kā piecu gadu laikā no datu reģistrācijas vai aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā vai bezdarbības sākuma."
93.³. pantu lūdzam papildināt, ka par gadu kurā veikta datu labošana un iepriekšējiem 3 gadiem pārrēķinātās kadastrālās vērtības pašvaldībām nosūta vienmēr, negaidot pašvaldību pieprasījumu.
Lūdzam normas izteikt šādās redakcijās:

Papildināt likumu ar 93.¹, 93.² un 93.³ pantu šādā redakcijā:
"93.¹ pants. (1) Valsts zemes dienests bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izlabo tā pieļautu kļūdu, kas radusies, reģistrējot vai aktualizējot kadastra datus neatbilstoši normatīvo aktu prasībām vai pieļaujot bezdarbību, ja tā konstatēta Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un to iespējams izlabot.
(2) Tiesības prasīt kļūdas labošanu ir Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos, bet ne ilgāk kā piecu gadu laikā no datu reģistrācijas vai aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā vai bezdarbības sākuma.

93.² pants. Valsts zemes dienests normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izlabo kļūdainos kadastra datus, kas reģistrēti vai aktualizēti uz kļūdainu pašvaldības, valsts institūcijas vai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu lietās dokumentu vai cita veida ziņu pamata. Datus izlabo pēc informācijas saņemšanas par dokumenta atcelšanu vai spēkā neesamību vai precizētu ziņu saņemšanas. Ziņu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana līdz gala nolēmuma pieņemšanai nav pamats datu labošanai.

93.³ pants. Valsts zemes dienests kadastra datus izlabo, tos aktualizējot, un pēc kadastra subjekta, pašvaldības vai valsts institūcijas vai citas ieinteresētās personas pieprasījuma kadastra objektam pārrēķina vēsturiskās kadastrālās vērtības. Šā likuma 93., 93.¹ un 93.² pantā minētajos gadījumos vēsturiskās kadastrālās vērtības pārrēķina bez maksas par gadu, kurā izlabota kļūda, un iepriekšējiem trīs gadiem, pašvaldībām minētās vērtības paziņo bez pašvaldības pieprasījuma."

Lūdzam skaidrot vai normā paredzēts, ka minimālā kadastrālās vērtības izmaiņa par kuru neinformē ir 7eur (tāds ir min NIN) vai arī tāda kad.vērtības izmaiņa, kuras rezultātā NIN ir lielāks par 7 EUR.
Nav iebildumu pēc būtības, bet šāda norma var stāties spēkā tikai vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli', nosakot, ka šādos gadījumos, kad kadastrālā vērtība mainās vairāk kā noteiktais apjoms, pašvaldībām arī nav jāpārrēķina nekustamā īpašuma nodoklis.  bez šādas paralēlās normas nodokļa regulējumā, nevar stāties spēkā šie grozījumi.

-

Iebilstam pret likuma normu nepamatotu atlikšanu vai ierobežošanu un lūdzam svītrot normas, kā zemāk uzrādīts:

Papildināt likumu ar pārejas noteikumu 48., 49., 50., 51., 52. un 53. punktu šādā redakcijā:
"48. Šā likuma 66. panta pirmo un otro daļu, izņemot otrās daļas 6. punktu, un 67. pantu (redakcijā, kas ir izstrādāta atbilstoši šā likuma pārejas noteikumu 47. punkta 2. apakšpunktam) piemēro, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2025.–2028. gadam.

49. Šā likuma 66. panta otrās daļas 6. punkta (redakcijā, kas ir izstrādāta atbilstoši šā likuma pārejas noteikumu 47. punkta 2. apakšpunktam) piemērošanu kadastrālajā vērtēšanā uzsāk ar to kadastrālo vērtību bāzes 2029.–2032.gadam izstrādes ciklu, kas sākās ar 2025. gadu, pēc tam, kad Saeimā ir pieņemts gadskārtējais valsts budžeta likums, kurā paredzēts valsts budžeta finansējums nekustamā īpašuma datu pārstrukturēšanai Kadastra informācijas sistēmā.

50. Šā likuma 69. panta trešo daļu (redakcijā, kas ir izstrādāta atbilstoši šā likuma pārejas noteikumu 47. punkta 2. apakšpunktam) piemēro, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2029.–2032. gadam. Kadastrālo vērtību bāzes 2025.–2028. gadam izstrādē nodrošina līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamā īpašumu tirgus darījumu attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, pamatojoties uz informāciju par nekustamo īpašumu tirgu par laika periodu no 2012. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 1. jūlijam, nepārsniedzot 80 % vidējo nekustamā īpašuma cenu līmeni šajā laika periodā.

51. Būves, kas Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas līdz grozījumu izdarīšanai šā likuma 16. panta 2. punktā, paliek reģistrētas un tiek dzēstas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam par būves dzēšanu.

52. Ministru kabinets līdz 2022.2024. gada 1. decembrim pieņem grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi", paredzot kārtību, kādā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma noteikšanā un tā platības aprēķināšanā izmanto Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datus, un Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi", svītrojot regulējumu par apgrūtinājumu plānu sagatavošanu. Grozījumus par šā likuma 22. panta 4. punkta izslēgšanu un grozījumus šā likuma 26. panta pirmajā daļā un 44. panta 1. punktā, kas paredz, ka par nekustamā īpašuma objektu Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un uztur ziņas par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā iekļautajiem datiem par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām, piemēro ar brīdi, kad stājas spēkā grozījumi šajā punktā minētajos Ministru kabineta noteikumos, bet ne vēlāk kā ar 2023. 2025. gada 1. janvāri.

53. Īpašnieka (kopīpašuma gadījumā visu kopīpašnieku) iesniegums par tam piederošas būves dzēšanu Kadastra informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktās institūcijas izdotu dokumentu, kas apliecina būves neesību, ja būve nav vienīgais zemesgrāmatā ierakstītais nekustamā īpašuma objekts un minētais dokuments izdots līdz 2020. gada 31. martam, vienlaikus ir uzskatāms par nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai. Valsts zemes dienests iesniegumu elektroniski nosūta attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai."