Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) uztur iepriekš pausto viedokli par likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (25-TA-564) (turpmāk – Likumprojekts). Pašreizējā redakcijā Likumprojekts paredz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – UIN likums) iekļaut normu, kas noteiktu, ka par ar saimniecisko darbību saistītiem un ar UIN neapliekamiem izdevumiem uzskatāmi tie, kurus ostu pārvalde novirza Ostu likumā noteikto funkciju veikšanai. Vienlaikus anotācijā norādīts, ka šādi maksājumi uzskatāmi par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem.

LTRK ieskatā šāda pieeja nav pieņemama, jo anotācija nav normatīvs akts un no tās nevar atvasināt tiesību normas. Kā vairākkārt uzsvērusi arī tiesu prakse, tiesiskas sekas rada vienīgi likuma tekstā ietvertās normas, savukārt anotācija izmantojama tikai kā palīgavots, ja tās apsvērumi ir ietverti likumā. Tādējādi būtiski jautājumi, kas saistīti ar ostu pārvalžu izdevumu kvalifikāciju, ir jāparedz tieši likuma tekstā, lai nerastos neviennozīmīgas interpretācijas un būtiski finanšu riski ostu pārvaldēm.

LTRK uzsver, ka ostu pārvalžu funkcijas nav reducējamas tikai uz Ostu likumu. Piemēram, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde darbojas unikālā modelī, apvienojot ostas, lidostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldības funkcijas. Līdz ar to pārvaldes izdevumi izriet ne vien no Ostu likuma, bet arī no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma, kā arī citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Jūras kodeksa, Jūrlietu pārvaldes un Jūras drošības likuma. Tāpat ostu darbību regulē arī Eiropas Savienības tiesību akti, tostarp Regula (ES) 2017/352 par ostu finanšu pārredzamību. Arī Ostu likuma 5. pants skaidri paredz, ka ostas darbojas, pamatojoties ne tikai uz nacionālajiem likumiem, bet arī uz starptautiskajiem līgumiem, ES tiesību normām un attiecīgās ostas noteikumiem. Šādos apstākļos šaurais formulējums, kas sasaista izdevumus tikai ar Ostu likumā noteiktajām funkcijām, nav pietiekams un nerada tiesisko skaidrību.

LTRK ieskatā nepieciešams skaidri un visaptveroši noteikt, ka ar UIN neapliekami ir visi izdevumi, kurus ostu pārvaldes novirza to funkciju izpildei, kādas noteiktas ostu un speciālo ekonomisko zonu regulējošajos normatīvajos aktos, kā arī ar pārvaldēm piederošā vai valdījumā esošā nekustamā īpašuma uzturēšanai un attīstībai, ja tas nav nodots lietošanā trešajām personām. Vienlaikus jāņem vērā arī Ostu likuma 14. pantā noteiktais obligātais ostas maksas daļas ieskaitījums pašvaldības budžetā, kas pēc savas būtības ir ar ostas darbību saistīti izdevumi un nedrīkst tikt uzskatīti par ar UIN apliekamiem.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, LTRK lūdz Finanšu ministriju virzīt Likumprojekta redakciju, kāda tika izstrādāta pēc starpministriju sanāksmes, proti:

 

Papildināt 8. panta piekto daļu ar 9. punktu šādā redakcijā: “9) izdevumi, kurus ostu pārvalde novirza ostu un speciālo ekonomisko zonu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai, kā arī ar īpašumā vai valdījumā esošā nekustamā īpašuma, kas nav nodots lietošanā trešajām personām, uzturēšanu un attīstību, un izdevumi, kas saistīti ar Ostu likumā noteikto ostas maksu ieskaitīšanu pašvaldības budžetā.”