Atzinums

4. LDDK uztur iebildumu pret projekta Pirmā pielikuma sadaļas 1.1.4. pozīcijā Nr.10 ietverto tekstu “Nodokļa atvieglojuma apmēru nosaka: - maksimālās valsts fiskālās iespējas un saistība ar citiem pasākumiem minētās personu grupas atbalstam” (Izziņā 8.iebildums).

Pamatojums
Personas ar invaliditāti ir viena no īpaši aizsargājamajām sociālajām grupām, pret kuru valstij vajadzētu izturēties ar īpašu gādību. Pēdējo reizi šī atvieglojuma apmērs tika paaugstināts 2009.gadā, kad valdīja finanšu krīze. Kopš tā laika budžeta apjoms faktiskajā izteiksmē ir trīskāršojies, bet atvieglojums ir palicis nemainīgs. Līdz ar to FM arguments tieši uz šo pozīciju attiecināt fiskālās iespējas nav pamatots.

Priekšlikums:
LDDK ieskatā FM ir jāizvērtē kā tādi nodokļi, kā, piemēram, tā saucamais kapitāla nodoklis nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumos, IIN izīrētājam par īres ienākumiem, relatīvi augstā IIN likme, Solidaritātes nodoklis u.c., ietekmē Latvijas Tautsaimniecības izaugsmi, iedzīvotāju labklājību un budžeta ieņēmumus nākotnē.

-

3. LDDK uztur pret iebildumu projekta Pirmā pielikuma sadaļas 1.1.3. pozīcijā Nr.10 ietverto tekstu “Kā liecina Finanšu ministrijas aprēķini, 2021. gadā par 34,5% (2020. gadā par 38,7% ) apgādībā esošām nepilngadīgām personām NM jeb apgādnieki nevarēja pilnā apmērā izmantot atvieglojumu par apgādībā esošu personu, jo viņu darba alga bija mazāka par kopējo IIN atvieglojum u summu” un Pirmā pielikuma sadaļas 1.1.4. pozīcijā Nr.4 ietverto tekstu “Ņemot vērā, ka personām ar I un II invaliditātes grupu veselības stāvoklis īpaši neļauj iesaistīties darba tirgū, nodokļa atvieglojums nav pārāk efektīvs, jo personas nevar to izmantot” (Izziņā 7.iebildums).

Pamatojums
Pamatojumu skat. pie iepriekšējā punkta.

-

2. LDDK uztur iebildumu pret projekta Pirmā pielikuma sadaļas 1.1.3. pozīcijā Nr.10 ietverto tekstu “Kā liecina Finanšu ministrijas aprēķini, 2021. gadā par 34,5% (2020. gadā par 38,7% ) apgādībā esošām nepilngadīgām personām NM jeb apgādnieki nevarēja pilnā apmērā izmantot atvieglojumu par apgādībā esošu personu, jo viņu darba alga bija mazāka par kopējo IIN atvieglojumu summu” (Izziņā 6.iebildums).

Pamatojums
Projektā nav pamatojuma, kādēļ FM šādu informāciju sniedz tikai par šo grupu un papildus atvieglojumiem personām ar invaliditāti, bet nesniedz par lielākajām atvieglojumu grupām (piemēram, 1.1.1. un 1.1.2.).
FM minētais arguments iebilduma noraidīšanai, ka teksts procentuāli parāda to nodokļu maksātāju skaitu, kuri nevar pilnā apmērā izmantot AAP, kā arī norāde, ka paaugstinot atvieglojuma apmēru, pieaugs to nodokļu maksātāju skaits, kuri nevar izmantot šo atvieglojumu pilnā apmērā, vienlīdz būtu attiecināms gan uz NM, gan PNM. LDDK iebilst pret asimetrisku pieeju datu atspoguļošanā. Līdz šim novērots, ka asimetriskums tiek izmantots, lai vienlaikus ar NM un PNM nepaaugstinātu AAP, kā rezultātā arvien vairāk pieaug jau tā lielā nevienlīdzības plaisa starp nodarbināto personu mājsaimniecībām ar un bez apgādājamajiem. Tā, piemēram, 2019.gadā NM un AAP bija vienādi, 2020.gadā AAP bija 83% no NM. Bet šogad AAP ir vairs tikai 49% no NM, un, ja nekas nemainās, tad AAP un NM neatbilstības plaisa kļūs vēl plašāka un nevienlīdzības plaisa starp nodarbināto personu mājsaimniecībām ar un bez apgādājamajiem turpinās pieaugt. Jānorāda, ka tieši AAP un citi uz īpaši aizsargājamām sociālajām grupām mērķētie IIN atvieglojumi ir efektīvākie no nodokļu instrumentiem nevienlīdzības mazināšanai.

-

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas (FM) precizēto projektu “Informatīvais ziņojums “Spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķi un sasnieguma rādītāji” (turpmāk - Projekts) un uztur šādus iebildumus:

1. LDDK uztur iebildumu pret Projekta 1.sadaļā “Plānā iekļauto spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķu un sasnieguma rādītāju definēšanas process” un tālākajās sadaļās ietverto dalījumu divās kategorijās: 1) “Nodokļu atvieglojumi, kuriem mērķis un sasnieguma rādītāji ir definējami” (iekļauti 117 nodokļu atvieglojumi); 2) “Nodokļu atvieglojumi, kuriem mērķis un sasnieguma rādītāji nav definējami” (iekļauts 191 nodokļu “atvieglojums”) (Izziņā 6.iebildums).

Pamatojums
Šāds dalījums nesniedz skaidru priekštatu par esošo situāciju. LDDK ieskatā būtu nepieciešamas vēl vismaz trīs kategorijas:
1) Nodokļu piemērošanas izņēmumi, kas tiesiskās noteiktības nodrošināšanai ir jāatspoguļo normatīvajā aktā, bet pēc būtības nav nodokļu atvieglojumi, jo to objekts nesakrīt ar nodokļa mērķi (piemēram, ražošanā vai medicīnā izmantots etilspirts, vai lauksaimniecībā izmantota tabaka);
2) fiktīvie nodokļu atvieglojumi, kuru samaksai būtu par identisku summu jāpalielina valsts budžeta izdevumu daļa (piemēram, no valsts budžeta maksājamie pabalsti);
3) nodokļu atvieglojumi par izdevumu pozīcijām, kuras pēc būtības būtu jāfinansē no valsts budžeta (piemēram, veselības aprūpes pakalpojums bērnam, ko vecāki ir spiesti pirkt maksas pakalpojumu sektorā valsts veselības aprūpes sistēmas īpatnību dēļ) vai, piemēram, nosacījums, ka ar nodokli neapliek summu, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota budžeta iestādei.

-